Uz baseinu - pat konkurence

Ūdens aerobiku senioriem fizioterapeite Jeļena Miezīte Kuldīgā vada devīto gadu, un gribētāju netrūkst. „Godīgi sakot, tik lielu atsaucību negaidīju – domāju, ka labākajā gadījumā ieradīsies desmit cilvēku, bet manā vatsapa grupā ir 80,” viņa priecājas.

„Vienā reizē baseinā vieta ir 20 cilvēkiem, un ir pat konkurence. Piekrišana tiešām liela, un cilvēki atzīst, ka uzlabojas gan fiziskā, gan garīgā veselība.”

Kāpēc senioriem vingrot?

„Fiziskās aktivitātes ir īpaši būtiskas, jo ar gadiem, ķermenim novecojot, parādās izmaiņas arī dažādās organisma funkcijās. Sportošana palīdz tās līdzsvarot, saglabā veselību un labu pašsajūtu. Locītavas vairs nestrādā kā jaunībā, un, kad tās izkustina, palielinās kustīgums un arī to stiprums. Noder lokanības un stiepšanās vingrinājumi, kas stīvumu samazina. Gribu uzsvērt, ka, apmeklējot sporta nodarbības, uzlabojas ne jau tikai ķermeņa darbība – ļoti svarīga ir arī garīgā veselība un socializēšanās. Pēc aiziešanas pensijā cilvēks mājās bieži paliek viens, pietrūkst kolektīva, tāpēc arī rodas dažādas problēmas. Mēs esam sabiedriskas būtnes – mums vajag runāt, iet, darīt, satikties un darboties kopā, un vingrošana grupā to nodrošina. Es pat teiktu, ka te izveidojies domubiedru klubiņš.

Kustības ir īpaši svarīgas kā profilakse pret demenci un osteoporozi. Demence izraisa atmiņas, domāšanas, uzmanības traucējumus, ikdienas darbības pasliktinās. Savukārt osteoporoze nozīmē to, ka kauli kļūst trausli un viegli lūst, jo samazinājies to blīvums un stiprība. Senioriem tas ir izteikti, īpaši sievietēm pēc menopauzes.

Par ūdens aerobikas ietekmi uz cilvēka prātu rakstīju savu bakalaura darbu. Anketēju seniorus pirms tam un pēc gada un novēroju reālus uzlabojumus atmiņā, koordinācijā, prāta spējās. Un nebūt nav mazsvarīgi, ka sportojot smadzenēs izdalās endorfīni jeb labsajūtas hormoni – vielas, kas mazina sāpes un uzlabo garastāvokli. Cilvēks jūtas priecīgāks, laimīgāks. Kustības uzlabo emocionālo veselību, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un labsajūtu. To dod vingrošana mūzikas pavadībā, dabas vērošana, pastaigājoties svaigā gaisā, domubiedru satikšana.”

Kāda slodze ieteicama šajā vecuma grupā?

„Kardiovaskulārā slodze uzlabo sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmu. Tāda ir peldēšana, ūdens aerobika, riteņbraukšana, nūjošana vai vienkārši soļošana, pastaigas. Skriešanu es neieteiktu, jo tā rada pārāk lielu slodzi mugurkaulam.

Noteikti vajadzīgi arī spēka vingrinājumi, jo, ja muskuļi ap locītavām nav pietiekami, tās kļūst vājākas. Noder vingrinājumi ar savu svaru, piemēram, pietupieni, atspiešanās pret sienu, vai ar nelielām hantelēm, ar lentēm. Spēka vingrojumi stiprina kaulus, saglabā muskuļu masu. Arī tie palīdz osteoporozes profilaksei. Turklāt svarīga ir koordinācija un līdzsvars – var staigāt pa taisnu līniju, stāvēt uz vienas kājas. Tas uzlabo stabilitāti, lai mazāks ir krišanas risks.”

Ko ieteikt tiem, kuri vēl nav vingrojuši? Kā sākt?

„Vispirms noteikti jāizvērtē veselības stāvoklis – jāpārbauda, pulss, asinsspiediens, jāzina, vai nav hronisku slimību. Ideāli būtu konsultēties ar fizioterapeitu vai treneri, kas izvēlēsies piemērotākos vingrinājumus un uzraudzīs drošību. Sākumā labi ir viegli, atslogojoši vingrojumi, un der to darīt lēni, pakāpeniski. Iesācējiem laba ir ūdens aerobika, jo tā nenoslogo locītavas un nav liels risks gūt traumas. Protams, jāņem vērā veselības problēmas: paaugstināts asinsspiediens vai alerģija.

Svarīgi ir sākt ar dziļajiem muskuļiem, kas ķermeni stabilizē, un tikai pēc tam var pāriet uz lielāku slodzi. Nedrīkst uzreiz sākt ar smagiem spēka vingrinājumiem – viss jādara pakāpeniski. Ļoti būtiski ir vingrot speciālista vadībā, lai izvērtētu risku veselībai.”

Ieteikumi

• Lai uzlabotu ķermeņa darbību senioru vecumā, kustībām jābūt drošām, regulārām un daudzveidīgām.
• Izturības jeb aerobās aktivitātes uzlabo sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmu. Vēlams 20–30 minūtes trīs līdz piecas reizes nedēļā.
• Spēka vingrinājumi palīdz saglabāt muskuļu masu un kaulu blīvumu. Ieteicams divas trīs reizes nedēļā.
• Vingrojumi līdzsvaram un koordinācijai katru dienu vai vismaz trīs četras reizes nedēļā.
• Lokanības un stiepšanās vingrinājumi noder katru dienu, īpaši pēc slodzes.
• Nodarbes prātam un emocionālajai veselībai.
• Svarīgi atcerēties: pirms sākt ko jaunu, vēlams konsultēties ar ārstu; slodze jāpalielina pakāpeniski; regularitāte ir svarīgāka par intensitāti.

/Pēc interneta materiāliem/

„Kamēr kusties, esi dzīvs”

Sajūta ir ļoti laba – tā dalībnieces secina pēc ūdens aerobikas un atzīst, ka tā ir noderīga. Uzrunātās ir aktīva dzīvesveida piekritējas, kas apmeklē ne tikai šo nodarbību, bet vēl citas. Tādas, kas domātas senioriem, Kuldīgas novadā ir vairākas.

Alsundznieces Aina Verbele, Dace Dunajeva un Vineta Lindberga uz Kuldīgas peldbaseinu deviņos no rīta ieradušās ar satiksmes autobusu, bet pasūtīts transports pēc tam viņas aizvedīs mājās. Labā laikā braucot ar mašīnu. Ainai peldēt ļoti patīk – vasarā to darot svaigā gaisā, bet ziemā jābrauc uz baseinu: „Kamēr kusties, esi dzīvs. Esmu nevis sportiste, bet fizkultūriete – eju mežā staigāt un nūjot. Alsungas apkārtnē ir skaisti pastaigu maršruti.” Tam piekrīt arī Vineta un Dace. Vēl viņas Alsungā apmeklē vingrošanu, ko vada fizioterapeite Santa Zauere. Ir divas grupas, un zāle katru reizi pilna. Guvums no sportošanas esot jaunības gars, fiziskā un emocionālā veselība. Dacei patīk nodarbības ar mūziku, ritms dod enerģiju, var izkustēties, izdejoties.

Kuldīdzniece Inga Mazā bijusi sportiska visu mūžu. Skolas laikā trenējusies volejbolā, tagad apmeklē vingrošanu un ūdens aerobiku. Darboties kopā ar citiem – tas disciplinē, jo jābūt noteiktā laikā, ir savs dienas plānojums. Viņai patīk arī ziemas peldes, un pie mājām esot dīķītis. Pastaigās pa mežu dodoties viena pati savā ritmā.

Aina Knopkena uz ūdens aerobiku nākot no pirmās reizes, kad baseins atklāts: būšot kādi deviņi gadi. Tā šī kļuvusi par vietu, kurp iet regulāri, kaut peldēt neprot: „Pēc ūdens vingrošanas jūtos labi. Kaut esmu nogurusi, aizeju mājās, atpūšos, un sajūta ir ļoti laba.” Divreiz nedēļā to noteikti vajagot. Viņa nūjo piecus sešus kilometrus, kad pašai gribas, un uzskata, ka ir jākustas: „Arī pa māju daudz darbojos. Man ir dārzs, un visus darbus daru pati, pat zāli pļauju.”

Guntai Aļeksejevai vingrošana ir nepieciešamība: „Reizi nedēļā ūdenī un reizi Rumbas ciema Bukaišu zālē pie treneres Lauras Veisbergas.”

Gunta Jankovska pēc nodarbības atzīst: „Parādās smaids un patīkams nogurums.” Viņa darbojas arī senioru skolā un var pastāstīt, ka tur nodarbības ir daudzpusīgas. Var vingrot pie fizioterapeites Vinetas Baukšes, sporta skolotājas Ligitas Žēperes, treneres Dzintras Vaivades. Ķīniešu vingrošanu cigunu vadījis Reinis Virtmanis un, ja aizņemtības dēļ ir citur, tad attālināti. Ir domubiedri, kas nūjo, un pamatprasmes ierādījusi L.Žēpere.