Radīt prieku un nodot zināšanas mazākajiem

„Man prieku sagādā tas, ka ar pašas radīto varu dalīties ar citiem, ka redzu – tam, ko esmu darījusi, ir tālāki rezultāti,” atklāj alsundzniece, biedrības Suitu kultūras mantojums valdes locekle Kristīne Vasiļevska-Stepanova.

Ikdienā viņa ir pašnodarbināta drēbniece, bet Kristīne piedalījusies vairākos bērnu izglītības projektos, tostarp abas ar biedrības vadītāju Māru Burmeisteri ir satura autores krāsojamajai grāmatiņai Anniņa ar Miķelīti iepazīst suitu sētas, kas iznāca 17. decembrī. Pērn Kristīne ieguvusi Kuldīgas novada Goda balvu par nozīmīgu ieguldījumu suitu kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

Suitu sētās suitu mēlē

Jaunākā izdevuma ilustrācijas radījusi liepājniece Agnese Rudzīte, kura to darījusi arī krāsojamajā grāmatiņā bērniem Suitu alfabēts 2022. gadā. Par pašu pirmo šādu grāmatu Kristīne stāsta: „Anniņa un Miķelītis apceļo suitu zemi – pašiem mazākajiem suitiņiem to izlaidām 2018. gadā. Tā jau aizgājusi tautā, un domājām, ka vajadzētu jaunu. Nolēmām, ka jāiet citā ceļojumā pa suitu zemi, šoreiz iepazīstot sētas, kurās notiek kāda suitu kultūras darbība. Piemēram, pie Grigorija Rozentāla, kurš savās mājās izveidojis senlietu krātuvi, un pie biškopja Jāņa Brūkļa. Arī biškopība ir sena lieta, kas suitos kopta. Grāmatiņā gan redzams nevis pats biškopis, tikai viņa drava, bet no suitos zināmām personībām ir mūziķi – Suitu sievas, Pauls Leimanis ar savu vijoli, kurš šogad vienu simtgadīgu suitu vijoli restaurēja.”

Ar grāmatas tēliem kopā muzicē un citas lietas dara arī zvēriņi: „Piemēram, vijoli ar Paulu spēlē putniņš. Vienā lappusē ir kuģis, pie kura minēts pasaulslavenais kapteinis Jānis Smiltnieks, kurš nāk no Alsungas. Viņš bija viens no jaunākajiem kapteiņiem laikā, kad strādāja uz tālbraucēja tvaikoņa. Pie kuģa ir divas vardītes. Dzīvnieku pasaule zīmējumus mazliet atdzīvina.” Tekstu rakstījusi M.Burmeistere – gan latviski, gan to pašu suitu mēlē. Pēdējās lappusēs ir sīkāks apraksts par katru zīmējumu, skaidrojot, kāpēc grāmatas varoņi ceļojumā iegriežas tieši šajās sētās. Grāmatu var iegādāties biedrībā Suitu kultūras mantojums.

Vērtīgas nodarbes, kas pilnveido

Kristīne vairākus gadus ar ģimeni savās mājās Bērzkalnos, kas atrodas mežā starp Alsungu un Jūrkalni, rada īpašu Ziemassvētku prieku bērniem jeb rūķu ciematiņu, sētu dekorējot ar paštaisītiem rūķiem: „Savā laikā te bijusi muiža un dzīvojuši mežstrādnieki. Dzīvojam četrus kilometrus nost no Alsungas, no pārējās pasaules. Vienu gadu rūķus uztaisījām, izlikām sētā, un tā tas aizgāja. Citus gadus bija pastkastīte Rūķu pasts, un vecāki ar bērniem, kuri par šo vietu zina, brauc un iemet vēstulītes. Mēs tās nelasām – rūķiem ir savas kontaktpersonas, kas tās nogādā atpakaļ bērnu vecākiem. Mēs tikai dodam iespēju izjust šo maģisko svētku sajūtu.”

Vecākais dēls Gustavs, kuram ir astoņi gadi, mācās Ēdoles pamatskolā, un mamma šogad tur iesaistījusies radošos projektos. Decembrī vadījusi Ziemassvētku rotājumu darbnīcu, veidojot tos ar iegravētiem Ēdoles skatiem. Gada sākumā kā projekts iestudēta luga Garā pupa, kurā aktrišu Zanes Jančevskas un viņas meitas Martas Lovisas Jančevskas vadībā bērni apguva aktierspēli un maija beigās ģimeņu pasākumā rādīja izrādi. Tajā loma bijusi arī Kristīnes dēlam Gustavam. Dabas pētnieka Ilmāra Tīrmaņa vadībā sarīkotas divas izzinošas pastaigas pa Piņķu gravu Ēdolē: „Tās bija ļoti, ļoti interesantas, jo pētnieks ne tikai ik uz soļa atrada ko interesantu, bet viņam par katru dabas objektu vai radību bija, ko pastāstīt.”

Decembrī Kristīne Alsungas Amatu mājā vadījusi darbnīcu, kurā tapa suitu raksti lāzerdrukā. Bet, vaicāta par nākamā gada plāniem, Kristīne saka: „Kā jau mēs visi – nezinām, kā būs. Dzīvojam un baudām katru dienu.”

Pētot dzimtu, izzina savu zemi

Kristīnei ir vēl kāda aizraušanās: „Ļoti daudz laika veltu suitu katoļu draudzes veco baznīcas reģistru skenēšanai un suitu dzimtas koku izpētei. Tiem, kurus tas interesē, palīdzu izpētīt viņu dzimtu. Šogad pārrakstīju vienu no reģistra grāmatām internetā. Mājaslapā Suitunovads.lv ir sadaļa Baznīcas grāmatas. Grigorijs Rozentāls agrāk datorā pēc baznīcas reģistriem ir pārrakstījis četras, un šogad vienu uzņēmos rakstīt es. Darīju to ekselī, tādēļ tehniski tas grāmatas publicēšanu sarežģī un tā vēl nav skatāma. Tikko pētīju un izdevās savilkt kopā vienu Sīļu dzimtu. Interesanti ir uzzināt, vai visi šai pusē zināmie Sīļi nāk no viena dzimtas koka vai ne, – par vieniem ir zināms, ka tie ir no viena dzimtas koka, bet par otriem nav. Zināms, ka nāk no vienas Alsungas apkaimes – Balandes ciema, bet nekā vairāk. Ja tavā dzimtā par tālākām saknēm nav runāts, tad nezini, no kurienes 200 gadu laikā tavi radi nākuši. Vēl interesanti šķita papētīt Bērziņu dzimtu – tas ir viens no populārākajiem uzvārdiem, un pati zinu Bērziņus no Gudeniekiem, Bērzkalniem, kur dzīvoju, un Jūrkalnes. Domāju: vai varētu tā būt, ka visi šie Bērziņi saiet vienā dzimtas zarā. Interesantākais, ko atklāju, bija par Gudenieku Bērziņiem. Dace Bērziņa stāstīja, kā vecvecāki kādreiz braukuši uz Bērzkalnu pļavām pēc siena. Interesanti – kāpēc no Gudeniekiem būtu jābrauc uz Bērzkalniem? Pētot radu rakstus, atklāju, ka viens no tiem Bērziņiem Bērzkalnos ieprecējies.” Šī aizraušanās sākusies no pašas dzimtas izpētes, ko sākusi ap 2008. gadu: „Manas dzimtas saknes no tēta puses ir tepat Pāvilostā, bet otra puse – no Latgales poļu šļahtičiem, kas bija muižnieku kārta. Vecvecāki bija zemnieki, bet senāki radi bijuši muižnieki.”