Ēdieniem bagātajā svētku laikā sadraudzēties ar piparmētru, kumelītēm un ingveru

Ziemassvētkos klājam bagātīgu galdu. Kad atkopies no šiem svētkiem, klāt jau Vecgada vakars, kad reizē ar mutē kūstošiem ēdieniem iekšā plūst arī dažādu dzērienu upes… Turklāt ticējumi mudina Ziemassvētkos galdā celt deviņus, bet Jaungadā pat 12 ēdienus, un arī tas ēšanas maratonu nepadara vieglāku. Farmaceits Lauris Bernāns atklāj vairākus padomus, kā vēderam ļaut svētku laiku pārdzīvot vieglāk.

INGVERA ŪDENS

„Man patīk Valda Artava dzejolis Samaitātie bērni, kas saka: „Kā var zināt, kā var just, pēc kuras glāzes prāts sāk zust?” Ar ēšanu svētku laikā ir tas pats – mēs nejūtam sātu un ēdam, jo viss ir ļoti garšīgs.” Turklāt atsevišķas tradīcijas patiesi nepalīdz, piemēram, ja neapēdīsim visus izvārītos pelēkos zirņus, nākamajā gadā būs jāraud, un kurš tad to grib? Beigās pukstam un stenam, jo vēders ar mums vairs īsti draudzēties negrib. Farmaceits iesaka uz galda noteikti uzlikt arī siltu ūdeni ar ingveru. „Un nevis dzert lieliem malkiem, bet vienkārši ik pa brīdim padzerties, lai ēdienu noskalotu lejā. Silts ūdens ar ingveru ļoti labi veicina gremošanu un palīdz apēsto ēdienu ātrāk pārstrādāt, mazina smaguma sajūtu.” Ingvers mazina gāzu veidošanos un vēdera uzpūšanos, kas bieži rodas pēc pārēšanās.

GLĀBŠANAS RIPIŅAS

Svētkos dzīve norit ap galdu – tas nav īsti prātīgi, un, lai cik ērts ar pilnu vēderu liktos dīvāns, jācenšas kustēties. „Ziemassvētki ir atraktīvs laiks, un, ja ir bērni vai kompānijā kāds radošs cilvēks, var spēlēt dažādas spēles. Jo ir būtiski vismaz desmit minūtes pēc ēšanas kustēties, var arī doties pastaigā,” mudina L.Bernāns. „Ja negribas iet, lēkt vai līst pa zemi, var arī pie galda taisīt kustības uz vienu un otru sānu pāris reižu.” (Lauris, sēžot uz krēsla, demonstrē kustības, gluži kā pulksteņa svārsts kustoties pa labi un pa kreisi.)

Variants ir arī glābšanas ripiņas, kā tās nodēvē Lauris. „Nosaukšu nevis firmu, bet ķīmiskos nosaukumus. Tie ir enzīmi, kas ļoti labi piedalās ēdiena šķelšanā un palīdz tam pārstrādāties, lai nav smaguma. Savukārt tie, kam jau ir paaugstināta kuņģa skābe un dedzināšana, lieto anticīdus. Pret vēdera uzpūšanos un smagumu palīdz ne vien pankreatīni, bet arī simetikoni. Paēduši uzreiz varam iedzert medicīniskos preparātus. Ja neesam bijuši aptiekā, var lietot arī tautas medicīnu. Izcila ir piparmētru tēja kopā ar kumelītēm. Kumelīšu tēja noņems spazmas, piparmētras nomierina un veicina gremošanu.”

NĀKAMAIS RĪTS BEZ KAFIJAS

Uz jautājumu, vai ir lietderīgi sagatavoties pirms ēšanas, farmaceits atbild apstiprinoši: jau mājās dabūt sātu, lai ciemos badā neapēdam vairāk, nekā vajadzētu. Un, ja lietojam alkoholu, neviļus apēdam vēl vairāk. „Pirms svētku maltītes var iedzert enzīmus, lai tie sagatavo augsni, sāk darboties un ēdienu šķelt,” skaidro L.Bernāns. „Vēl ļoti laba ir melnā ogle, kas absorbē visas vielas un palīdz savākt gāzes. Jo spiešana rodas no tā, ka esam negausīgi saēdušies, organisms nespēj visus cukurus sašķelt, un tie veido gāzi. Bet ogle jālieto viena tablete uz desmit kilogramiem.” Problēma gan tā, ka katros svētkos mums šķiet – šī būs tā reize, kad noteikti ēdīsim prātīgi, tāpēc sagatavošanos izlaižam un īsto mirkli tā arī nenoķeram.

Lauris vēl atgādina uztura speciālistu padomu neēst pēc sešiem vakarā. „Bet Ziemassvētku vakars jau ir vakars, un ēdam līdz pusnaktij. Viss apēstais pēc tam negrib pārstrādāties. Vēdera aktīvākā darbība ir no diviem līdz četriem naktī, un līdz tam tas mokās, jo jāpārstrādā viss ēdiena kvantums. No rīta pieceļoties, labāk iedzert citronūdeni, jo citrons ir sārms un tas neveicina skābi. Svētku vakarā var dzert kafiju, arī tas palīdzēs šķelt taukus, bet nevajag daudz, pietiek ar mazu tasīti pēc lielās ēšanas. Taču bez cukura, saldinātāja un piena, kā arī pie kafijas neēst kūkas vai ko citu saldu. Tad kafija strādās pareizajā virzienā. Nākamajā rītā, ja ir paģiras, kafiju dzert nevajadzētu, jo aknām jau ir pārāk liela slodze no ēdiena un alkohola, bet kafija to vēl palielinās.”

Svētki ir svētki, un par gardu ēdienu baudīšanu sevi nosodīt nevajadzētu. Cita lieta, ja tā kļūst par ikdienu. Sākumā tikai uzaug vēderiņš, pēc tam rodas citas vainas. Tāpēc ēst ar mēru, vairāk sportot un kustēties – tā, iespējams, būs ļoti laba apņemšanās nākamajam gadam.