Varam, ja gribam

Pirmoreiz. Tā nu varu teikt par daudz ko no tā, ko piedzīvoju savā eksotiskākajā, neparastajā, skaistajā un reizē grūtajā ceļojumā pa Vjetnamu. Tie lielākoties bija nevis ierastie tūristu galamērķi, bet izaicinājumu pilnas fiziskas aktivitātes, gan kalnos kāpjot, gan ar velosipēdiem pa ceļiem un takām braucot, gan ar dažādām laivām, tostarp kajakiem, ceļojot pa augstu un skaistu klinšu ieskauto Dienvidķīnas jūras līci utt. Daudziem piedzīvojumu meklētājiem vai trenētiem ļaudīm tas šķiet kas pilnīgi vienkāršs, bet mēs bijām grupa virs 60, turklāt bez tādas pieredzes un fiziska rūdījuma.

Secinājums numur viens: vajag tomēr ļauties kam nebijušam, tostarp riskēt, jo tas lieliski paplašina prāta noteiktās robežas un pēc grūtību un baiļu pārvarēšanas ļauj sajusties stiprākam un dzīvespriecīgākam.

Turklāt pirmoreiz savā dzīvē ārpus Latvijas sagaidīju 18. novembri. Dienu, kas mums visiem svarīga un ko līdz šim esmu pavadījusi darba pienākumos Kuldīgā vai ar studijlaika draugiem un ģimeni Rīgā vai citviet. Bet šoreiz iznāca būt Vjetnamā. Kad biedrības Mundri un mūsu mazās ceļotāju grupas vadītāja Anita iepriekš lūdza paņemt līdzi svētku tērpu, neuztvēru to tik nopietni, cik nopietni tas izvērtās tur, tālajā Āzijas zemē. Liepājnieku ģimene paņēmusi visu galda klājumam, daudziem bija Latvijas karodziņu piespraudes vai saktas, kādam rupjmaizes kukulītis, kādam balzams. Un tie, kas drēbes balti sarkanās krāsās nebija ielikuši, Vjetnamā nopirka gan baltu lina kreklu, gan sarkanas zīda šalles, un visi varējām godināt savu Latviju, pārsteigdami vietējā restorāna darbiniekus, gan dziedot latviešu dziesmas, gan piedāvājot viņiem mūsu balzamu.

Un mans secinājums numur divi: varam, ja vien gribam, svētkus sarīkot arī svešā zemē un sajusties lepni, ka esam latvieši, stāstīt par to citiem. Un tik labi sagadījās, ka, mājās atgriežoties, mūs sasniedza ziņas par absolūti lielu notikumu jeb panākumu – pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova Austrālijā izcīnīja pasaules čempionu titulu, liekot Latvijas vārdam izskanēt visā pasaulē. Kur vēl skaistāk Latvijas rudens drūmajā, bet patriotisma svētku pilnajā novembra mēnesī!