Cilvēks ir radīts kustēties

Ir tāds priekšstats: aiziešu uz rehabilitāciju pie fizioterapeita, pavingrošu un būšu vesels. Bet tik vienkārši nenotiek. Vingrot jāturpina mājās vai – vēl labāk – grupā, kas motivē iesākto nepamest. To uzsver Jeļena Miezīte, kurai Kuldīgā, Liepājas ielā 48, ir fizioterapijas un masāžas kabinets Viva Fizio. Viņas privātpraksē vēl strādā fizioterapeites Zane Pušilova un Madara Laizāne un masieris Ringolds Miezītis, kas veic ārstniecisko masāžu.

Pateiks, kā labāk sākt

J.Miezīte sadarbojas ar medicīnas speciālistiem: „Cilvēks ir apmeklējis ģimenes ārstu, ir izmeklējumi, viņš bijis konsultācijā pie neirologa vai cita speciālista. Kad ar atzinumu ierodas pie mums, izveidojam terapijas plānu. Te rehabilitācijā nonāk arī cilvēki pēc traumām un operācijām.

Ja kāds ar sūdzībām par sāpēm uzreiz ieradies šeit, mums ir vadlīnijas un testi, pēc kuriem pacienta stāvokli izvērtēt.

Ja redzu, ka vajadzīgs ārsta izmeklējums, sūtu konsultēties.”

Visizplatītākās ir sūdzības par sāpēm muguras un plecu daļā. „Cilvēkiem ir ļoti neaktīvs dzīvesveids. Ir nevis tā, ka kaut ko dara minimāli, bet tā, ka nedara nemaz. Bet cilvēks ir radīts kustēties, citādi rezultāts ir saslimšana. Piemērs: ja mašīnu ilgi nekustina, tā rūsē; līdzīgi ir ar cilvēku.

Pēc diagnostikas sākam strādāt. Pirmām kārtām ir ārstnieciskā vingrošana, pieejamas arī fizikālās medicīnas ierīces: triecienviļņu terapija, ultraskaņa un citi aparāti. Vingrošanā darbojamies individuāli vai minigrupās līdz pieciem cilvēkiem. Zinot katra diagnozi, pakoriģēju, ko drīkst vai nedrīkst.

Sākumā, ja cilvēks atnāk stīvs, jāstrādā, lai palielinātu kustību apjomu, pēc tam var strādāt ar mazajiem muskulīšiem.

Ja darīsim to uzreiz, kustību apjoms neatjaunojas un cilvēks var kļūt vēl stīvāks. Nevar netrenēts sākt uzpumpēt muskuļus. Daudzi domā – sākšu vingrot, iešu uz sporta zāli – un uzreiz noslogo lielos muskuļus, bet nav iekšējo muskuļu, kas veido saturošo korseti, un tā rodas traumas.

Pēc fizioterapijas kļūst labāk, un cilvēki bieži nolemj, ka neko vairs nedarīs, kaut fizioterapeits teicis, ka vajag vingrot arī mājās, un iedevis treniņu programmu. Lielākā daļa to nedara. Tāpēc svarīgi ir regulāri nākt uz minigrupiņām, jo tas motivē nepārtraukt, un vingrot kopā – tā ir arī socializācija.”

Ierīces palīdz, bet mūsu vietā nedara

Ritmiskas darbības ar mehanoterapijas aparātiem cilvēkam traucētās kustības atjauno straujāk. Aparāti tiek pielāgoti locītavām un muskuļu grupām un izgatavoti tā, lai ar sviru, atsvaru un pārnesumu palīdzību var mainīt intensitāti, tempu un kustību apjomu. Mehanoterapiju lieto nevis kā patstāvīgu metodi, bet kā papildinājumu ārstnieciskajai fizkultūrai pēc traumām, nervu un locītavu slimībām.

J.Miezīte: „Šī procedūra ir laba tam, lai locītavas un ekstremitātes iekustinātu, iesildītos un trenētos. Ļoti noder tad, ja cilvēks pats nevar rokas un kājas kustināt. Iespējamas pasīvās kustības (motors pats kustina ekstremitātes – labi spastikas, paralīzes gadījumā, aktīvi asistējošās kustības (pacients piedalās, bet motors palīdz) un aktīvās kustības (pacients pats min pedāļus).

Viena no iedarbīgākajām metodēm dziļās muskulatūras stiprināšanai, mugurkaula un ķermeņa stabilizēšanai, kā arī muskuļu treniņam ir slinga terapija, kurā ķermeni iekar īpašās saitēs.

Rehabilitācijai to lieto dažādās nozarēs: neiroloģijā, ortopēdijā, ķirurģijā, sporta medicīnā, pediatrijā u.c. J.Miezīte skaidro: „Ar šīs iekārtas palīdzību cilvēku var ļoti labi izkustināt. Lieto gan ārstēšanā, gan vienkārši relaksācijai. Esi iekārts gaisā un nejūti gravitāciju – līdzīgi kā ūdenī.” Bet Jeļena uzsver: „Lai būtu vesels, pirmām kārtām jākustas – ja pats nedarīsi, nekādi aparāti nepalīdzēs.”

Kam laiku atrodam

Lai veselību saglabātu, fizioterapeite iesaka trīs lietas: pareizu ēšanu, kardioslodzi un spēka vingrinājumus. „Slodzi sirdij dod nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana. Dziļo muskuļu un spēka vingrojumi ir obligāti: ja nav muskuļu, tad locītavas neturas.

Sievietēm, jo vecākas viņas ir, jo vairāk vajag spēka vingrojumus, tāpēc ka pēc menopauzes katru gadu tiek zaudēti 15% muskuļu masas.

Frizierim un manikīram laiku atrodam, bet kopt ķermeni liekas nesvarīgi. Taču ķermeni nekopt nedrīkst, citādi tas atteiksies strādāt.”