Gudžiņ’ dzied un dziedās

Tuvi un tāli tautas kultūras mantojuma kopēji sestdien pieskandināja Kuldīgas kultūras centru, etnogrāfisko ansambli Gudenieku suiti suminot 60. jubilejā.

Gudžiņi (kā suitu mēlē sauc gudeniekus) saņēma daudz apsveikumu gan vārdos, gan dziesmās, pat ar maģiskiem rituāliem un no dižām pūralādēm izceltām mantiskām vērtībām. Visvairāk tika Lidijai Jansonei, kura 1965. gadā, būdama toreizējās Gudenieku pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, kārusi šūpuli nu jau nopelniem bagātajam etnogrāfiskajam ansamblim.

Bet pirmsākumi meklējami krietni senāk – pirms vairāk nekā simt gadiem, kad folklorists, profesors Ludis Bērziņš kopā ar savu studentu, no Basiem nākušo puisi Antonu Brūderu ieradās viņa dzimtā pagasta Zvirbuļu mājās un tur trīs dienās iestudēja suitu kāzu uzvedumu, lai uz diezgan vāciskajām Rīgas skatuvēm parādītu tādu tautas mākslu, kas ir skaidra kā avota ūdens. 60. jubileja iesākās ar nelielu epizodi no senā iestudējuma un rīdzinieku apdziedāšanu, kā arī profesora vēlējumu:

„Būs dūšīgi jāpastrādā, un tad Rīgas kungi, to dzirdēdami un redzēdami, paši brauks pie jums, lai saņemtu īstās mākslas baudījumu. Lai izdodas!”

Gudenieku suitu pastāvēšanas laikā tas godam izpildīts. Dziedātāji piedalījušies trīs latviešu filmās: Aivara Freimaņa Dzīvītē, Andra Slapiņa Cerību laukos un Viestura Kairiša Kāzās. Ansamblis piedalījies visos festivālos Baltica Latvijā, Dziesmu un deju svētkos, kuplinājis pasākumus pašu mājās un ārpus novada, koncertējis ārvalstīs. Sevišķi augstu Gudenieku suiti vērtē burdona dziedāšanu un tās dažādību.

„Ja mūsu pūralādē nebūtu ielocīts tik daudz stāstu par Rīgas braucienā piedzīvoto, tad es diez vai sadūšotos pulcēt kopā mūsu tautas dziedātājus,” teica L.Jansone.

„Man ģimenē bija iemācīts, ka suitu burdons ir vērtība pati par sevi. Tas ir zelts, kas nekad nerūsē un apliecina suitu identitāti. To varam izteikt vārdos: „Pati dzīve – dziesma mana. Kā es varu nedziedāt!”

L.Jansone Gudenieku suitus vadījusi 55 gadus un tad grožus atdevusi meitai Skaidrītei Daugulei.

Tagad ansamblī dzied vairāki pirmo dalībnieču bērni un mazbērni, piepulcējušies arī vīrieši.

Jaunie pamazām pārņem iepriekšējās paaudzes teicēju un locītāju kuplo dziesmu pūru un dziedāšanas prasmi kopā ar tērpu tradīcijām. Suitu kultūra bijusi šī kolektīva ikdienas daļa, un tam ir uzticēts to nest tālāk.