Vai valriekstiem ir potenciāls?

Padomus par to, kā audzēt aukstumizturīgus valriekstus, informāciju par šķirnēm un ražu apmeklētāji no visas Latvijas varēja uzzināt Rendas uzņēmēja Eduarda Ostrobroda rīkotajā seminārā Kuldīgas Mārtiņzālē. Viņa uzņēmumam Westlake pieder lielākie valriekstu stādījumi valstī – 8,5 hektāri.

Pēc semināra visi devās uz Latvijā lielāko publisko valriekstu dārzu Kuldīgā un uz E.Ostrobroda saimniecību Rendas Bukmeķos, kur varēja redzēt praktiskus piemērus.

Dace Putniņa no Limbažu novada Staiceles stāsta: „Man pieder bioloģiskā saimniecība Eži. Audzējam un tirgojam gan jaunas, gan klasiskas lietas: kartupeļus, burkānus un liofilizētu (sasaldējot žāvētu – red.) pārtiku. Mums ir ogas un augļi. Draudzene zina, ka mani interesē viss jaunais, un atsūtīja saiti uz semināru. Domājam, ko stādīt, – vēlamies agromežu. Valriekstus nogaršoju, jo draudzene Rendā bija iegādājusies. Svarīgi, ka pēc semināra varam viesoties saimniecībā: runājām par ideju, bet mani interesē realizācija. Viens ir sapņot, otrs – darīt.”

Jauns uzrāviens

Par finansējumu riekstu plantācijām stāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis: „Paldies Eduardam, ka uzņēmās vadību. Varbūt beidzot Latvijā kaut kas sāksies ar riekstiem, jo diemžēl ar tiem šeit nav gājis labi. Šai kultūrai tas ir jauns uzrāviens un liels darbalauks. Katrs stādījums būs kā pētījums. Ceru, ka arī mežinieki beidzot sasparosies un Meža likumā tiks ierakstīts, ka riekstu plantācijas var stādīt arī mežos. Šis ir viens no veidiem, kā pakāpeniski apgūt jaunas kultūras un pieredzi. Atbalsts, ko sniedz valsts un Eiropas Savienība, ir pietiekami dāsns. Ja runā par tiešmaksājumiem, tad ir tā: riekstu audzētāju ir diezgan daudz, bet viņi joprojām nav apvienojušies organizācijā. Kad apvienosies un spēs valdībai pateikt, ka ir iestādījuši pirmos 1000 hektārus, tad varēs teikt, ka vajadzīgs tāds pats atbalsts kā ābeļu un melleņu stādījumiem. Atbalsts ir visām platībām, kas lielākas par 0,3 hektāriem, savukārt tiešmaksājumus maksā no hektāra.”

Eksperimentē ar mulču

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Māris Lauberts stāstīja par koksnes ķīmiju, materiālu pētniecību un inovācijām. Institūta misija ir radīt zinātniski pamatotas, videi labvēlīgas mazatkritumu tehnoloģijas, lai no koksnes un citas biomasas iegūtu konkurētspējīgu materiālu un ražojumus. Kopā ar Bukmeķiem sākts pētījums Bioloģiski noārdāmas, izsmidzināmas mulčas izstrāde, izmantojot valriekstu pārstrādes atkritumu ekstraktus, bagātus ar aleloķīmiskiem savienojumiem, ilgtspējīgai nezāļu ierobežošanai lauksaimniecībā. Nezāles ir galvenais ražas zaudējumu iemesls. Mērķis ir atrast jaunu veidu, kā efektīvi cīnīties pret nezālēm un saglabāt vidi, izmantojot ekstraktus no valriekstu pārstrādes atkritumiem, jo tie netiek pilnvērtīgi izmantoti. Tādi valriekstu pārstrādes atkritumi kā zaļās čaulas ir bagāti ar ķīmiskiem savienojumiem, kam ir dabiskas herbicīdas īpašības. Ja tos izmanto mulčā, tas samazina atkritumus un veicina aprites ekonomiku. Rezultāts būtu jauns augu aizsardzības līdzeklis – mulča ar valriekstu ekstraktu.

Vēl seminārā par vīrusu un fitosanitāro kontroli augļkopībā stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Leonīds Prodaņuks no Moldovas, laboratorijas vadītājs Kišiņevā.

Izaudzēt var elementāri

SIA Westlake pārstāve Marta Tinte stāsta: „Ideja Eduardam radās pirms gada, viņš vēlējās rīkot plašu, daudziem saprotamu semināru par valriekstu audzēšanu. Kā zinām, valrieksti nav Latvijai tipiski. Cilvēki līdz galam neizprot un neapzinās, ka šeit tos audzēt ir elementāri. Lektors Māris Lauberts no koksnes ķīmijas institūta ir viens no mūsu projekta vadītājiem attiecībā uz valriekstu pārstrādi mēslojumā. Ģirts Osis no LAD uzņēmumam daudz palīdzējis. Leonīds Prodaņuks ir agronoms no Moldovas – profesionālis un Eduarda sirdsdraugs. Uz semināru atbraukuši cilvēki no visas Latvijas – Latgales, Rīgas, Liepājas un Ventspils. Ir liels gandarījums. Gatavojāmies divarpus mēnešus, un atsaucība ir laba.”