Dārzs – personības turpinājums

Rudenī dārzi lepojas ar krāšņām ziemcietēm, krūmiem un skujeņiem. Kas jādara, lai tādu radītu un uzturētu, lai tas priecētu ne tikai šogad, bet arī citus gadus? Saruna ar dārznieci Solveigu Zīli.

Ko darīt rudenī

Ja dārzs jau iekopts, zied un aug, tas jāsagatavo ziemai un jāpārplāno, ja gribas.

● Inventarizēt. „Ir laiks inventarizācijai stādījumos – izvērtēt, kas neiederas kompozicionāli vai kuri augi kļuvuši veci. Zeme salijusi, mitra – tas ir labs priekšnoteikums, lai pārstādītu ziemcietes. Piemēram, heihēras pēc trim četriem gadiem der pārstādīt. To var pamanīt, ka tās vairs nav tik kuplas un kļūst sīkākas.”

● Mēslot. „Var mēslot ar rudens mēslojumiem, kuros ir fosfors un kālijs. Kālijs uz ziemu nostiprina stumbru, fosfors visu to labumu dos saknītēm. Visātrāk un visdrošāk mēslojums līdz saknēm aizies tad, ja to izšķīdina ūdenī, nevis tikai apkaisa augam apkārt. Ja ir stiprs un ilgs lietus, ātri šķīstošo mēslojumu var vienkārši pabērt zem krūmiem. Bet svarīgi mēslot tikai tad, kad augsne mitra, – sausu vispār nemēslo. Ja ir viegla, smilšaina augsne, labākam efektam mēslojumu var dalīt divās daļās. Ja ir par maz, to jau parāda lapas un viss pārējais.”

● Noņemt lapas. „Ja, piemēram, peonijām un flokšiem lapas ir skaistas, visas nav jānogriež. Kamēr ir saulīte, lai paliek, jo caur tām augi barojas, uzņem saules enerģiju. Var noraut brūnās. Visas nogriež tad, ja gatavo pārstādīšanai. Heihērām lapas uz ziemu noteikti paliek: tās noņem tikai pavasarī, kad no viducīša nāk ārā jaunās.”

● Laistīt. „Vajag paskatīties, vai augsne ir mitra, jo citreiz augi ne tik daudz izsalst, cik iet bojā sausuma dēļ. Kad laiks nav vairs silts, citi aizmirst apliet arī puķu kastes, bet augi jau vēl nobriest. Tāpēc līdz vēlam, vēlam rudenim jāskatās, kāds ir stāvoklis puķu kastēs un dobēs. Īpaši mitruma mīļotāji ir rododendri. Augi iet gulēt un mostas aptuveni +5 grādos.”

● Apgriezt ziedus. „Rozēm nogriež tikai noziedējušos ziediņus, neiegriežot zemāk stingrajā kātā, lai neizprovocētu sānu pumpurus un stāds nesāktu dzīt atvases. Hortenzijas apgriež pavasarī. Izņēmums ir augststumbra – tām bieza sniega sega un vējš var zarus aplauzt.”

Katram atbilstošs

„Dārzs veidojas pēc cilvēka rakstura: citam patīk, ka augi sastādīti cieši kopā, citam – ka apkārt redzama mulča. Veidot stādījumus ir viens no veidiem, kā sevi iepazīt un izpaust,” novērojusi S.Zīle.

„Nekas nav labi vai slikti – ir tikai tā, kā es gribu. Kad citiem ar dārziem palīdzu, man ir vieglāk ko ieteikt, ja cilvēks ar sevi vairāk iepazīstina. Interesanti ir novērot, kādi augi katram patīk, jo es gribu uztaisīt nevis otru savu dārzu, bet gan katram atbilstošu. Dārzs ir kā mājas un personības turpinājums.”

Sagatavot vietu

„Ir vairāki veidi, kā vietā, kur aug zaļa zāle, iekopt dobi. Tas atkarīgs no gadalaika. Man ir divas dobes, kurām vietu ar plēvi noklāju 20. martā, un tagad tur ir sastādīts. Ja ir doma sākt rudenī, kad nav saules, var uzart vai uzrakt – pa ziemu tas sasals, un pavasarī ar augsnes frēzi varēs sastrādāt. To nosaka vieta – vai esi gatavs ziemā redzēt uzraktu lauku. Melno plēvi lielā platībā var noklāt arī tur, kur grib iznīcināt gārsu. Ik pa laikam to pārliek citā vietā.

Jauno dobi vajag labi samēslot. Der kūtsmēsli, vistu, liellopu mēslu granulas – tās labas, jo iekšā nav nezāļu sēklu. Samēslotā dobē augi dzīvo ilgāk, ir veselīgāki un vairāk zied. Pie viena grama trūdu turas pieci grami ūdens. Ja augsne švaka un tajā nav mitruma, augi agrāk beidz dzīves ciklu un aiziet gulēt pirms ziemas. Kūtsmēsli sevi atdod trīs četros gados, tāpēc tos iestrādā kā augsnes pamatu. Liek pamatā arī kompostu – minerālmēsli ir piedevas. Laba augsne ir arī pamats tam, lai augi neslimotu.

Ja hortenzijas zieds jau vasaras vidū kļūst brūns, ūdens ir par maz – tas sāk sevi žāvēt un lieko mest nost.

Mulču liek uz tīras, mitras augsnes. Ideāli, ja pie saknēm pieliek smalkāko frakciju. Ja grib, virsū liek rupjāko frakciju, jo tad ir blīvāk, tuvāk pie saknēm un mitrumu saglabā ilgāk.”

Svarīga augu izvēle

„Visi grib viegli kopjamu dārzu. Viens nosacījums tādam ir atbilstošu augu izvēle: ēnainām vietām vienus, saulainām citus.

Graudzāles ir sausām saulainām vietām, ja grib, lai viņas ir smukas un stingras. Tādas ir miskantes, molīnijas, sāres. Saulē var stādīt bārbeles, bet pirmajā gadā, kamēr iesakņojas, ir jālej. Tās ir sausumizturīgas, bet nedrīkst iestādīt un aizmirst. Bārbeles ir ļoti dažādās krāsās, izmērā un formā: bumbiņas, pārkarenās, taisnas uz augšu. Vienīgi durstīgas. Es pavasarī vecos zarus griežu ārā, bet speciālu formu neveidoju.

Ļoti pieticīgi ir fiziokarpi, grimoņi. Senās grimoņu šķirnes augi bija lieli – divarpus metru augstumā un platumā, un tos var apgriezt. Bet modernās šķirnes ir arī nelielas – pāri metram. Tendence – šķirnes kļūst miniatūras, tās var stādīt arī podos uz balkona vai terases. Astilbes mierīgi var būt saulē.

Zem kokiem var stādīt gandrenes, ozollapu hortenzijas, sniegarozes, papardes, rododendrus, hostas, irbenes, segliņus, sudrabsveces. Anemones ir ļoti skaistas rudens puķes. Nāk modē viss tāds, ka, iestādot un atrodot tam īsto vietu, gar to nav daudz jāņemas. Tādas ir hortenzijas, tāpēc modē.”

Der grupēt

„Interesanti ir veidot vienas krāsas vai tonalitātes dārzu. Esmu iecerējusi veidot balto dobi: tur augs visas baltās un balti rozīgās ziemcietes, esmu jau sapirkusi narcises un tulpes. Veidojas arī sarkanā dobe.

Ēnainā vietā baltie ziedi lieliski izceļas. Ja kopā sastāda daudzas hortenzijas, sevišķi ar lielajiem ziediem, izskatās pasmagi – vajag kombinēt ar smilgām, kas ir vieglas un gaisīgas. Arī tad, ja kopā saliek daudzas hortenziju šķirnes ar ziediem, kas krāsojas tumšsarkani, rudens dienās dobe izskatās tumša, drūma. Ieteicams miksēt ar baltajām šķirnēm – tad viena otru izceļ. Baltais tumsā, šķiet, pat spīd. Jādomā gadalaiku griezumā, kā viss izskatīsies arī tad, kad augi maina krāsas. Plikajās vietās var iestādīt vasaras puķes.”