Soli pa solim pretī zeltam

„Ja kāds man būtu pirms sacensībām teicis, ka brauksim mājās ar zeltu, es līdz galam tam neticētu,” tā Kurzemniekam saka 19 gadus vecais kuldīdznieks Kristians Fokerots, kurš kopā ar olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju, pieredzējušo sportistu Mārtiņu Pļaviņu nupat izcīnījis zeltu pludmales volejbolā Eiropas čempionātā Hāgā, Nīderlandē, apspēlējot olimpiskos vicečempionus – vāciešus Nilsu Ēlersu un Klemensu Vikleru.

Sportisti nebija plānojuši kopā piedalīties čempionātā, bet pēc vajadzīgo punktu savākšanas pavērusies iespēja kvalificēties. „Nevaru teikt, ka ticības nebija. Ar Mārtiņu apsvērām iespējamību kļūt par Eiropas čempioniem, bet zinājām – tas būs grūti,” saka Kristians. Jau grupu turnīrā abi analizējuši savus pretiniekus, gājuši soli pa solim, katra uzvara likusies arvien nozīmīgāka, un, kad pienācis pusfināls un fināls, emocijas bijušas neaprakstāmas. Volejbolistam licies, ka viņš tūlīt pamodīšoties no sapņa – notikušo bijis grūti aptvert.

Trumpis – Mārtiņš Pļaviņš

Arī tad, kad sportists spēlējis kopā ar savu otru pārinieku Gustavu Auziņu, vairākkārt aizdomājies par to, kas viņus padara atšķirīgus no pretiniekiem: „Augums mums abiem nav tik liels kā citiem pāriem, bet mums ir cits trumpis – Mārtiņš Pļaviņš.” No sākuma bija domāts, ka viņš abus jauniešus trenēs, bet pēc ranga punktiem Kristianam un 2012. gada olimpiskās bronzas medaļas ieguvējam sanācis kvalificēties dalībai Eiropas čempionātā. Ar veterānu Kristians spēlējis visu pagājušo sezonu, saliedējoties kā komandai. Tagad kuldīdznieks atzīst, ka viņam un Mārtiņam galvenā priekšrocība bijusi raksturs, spēja savaldīt sevi saspringtās situācijās. Abi cīnījušies līdz galam, nepadodoties nevienā epizodē. Jaunietis atzīst, ka viņam vēl daudz ko mācīties no pieredzējušā pārinieka: „Citām komandām līdzi uz turnīriem brauc statistiķi, kas analizē spēles, bet mums ir Mārtiņš! Tik pieredzējis, ka spēlējot redz veidus, kā pretiniekus pārspēt. Viņš māk starp epizodēm pielāgot savu stilu, lai atvairītu citu pāru uzbrukumus, aizsardzības paņēmienus. Es no Mārtiņa mācos ne tikai pilnveidot sevi kā volejbolists, bet arī to, kā kļūt patstāvīgākam, pieaugušākam.” Jaunā talanta ilgtermiņa plānos ir pastiprināt sadarbību ar savu otru pārinieku G.Auziņu, ar kuru kopā šovasar kļuvuši par U-20 Eiropas čempioniem.

Jaunā talanta mērķtiecība

Pirms došanās uz Murjāņu sporta ģimnāziju ilgāku laiku Kristianu trenējis Jānis Jerumanis: „Bija grūti neieraudzīt to, ka viņš vēlas uzvarēt, nepadoties. Domāju, ka pilnveidot prasmes palīdzēja fantastiskais ģimenes atbalsts un, iespējams, arī tas, ka Kuldīgā viņš trenējās kopā ar vecākiem volejbolistiem, jo te tobrīd nebija pietiekami daudz 2005. gadā dzimušo zēnu, lai komplektētu komandu. Nākotnē viņš varētu būt līderis gan telpu, gan pludmales volejbola izlasēs.”

Kristiana mamma Anna Fokerota vēroja spēles klātienē: „Eiropas čempionāta atmosfēra nav vārdos aprakstāma. Lai gan mēs vienmēr braucam uz spēlēm, šoreiz tas likās tik nereāli! Piedzīvot tādas emocijas kā mammai ir neatsverami.” Arēnā, sevišķi pusfinālā, latviešu atbalstītāji bijuši mazākumā, bet uzmundrinājums bijis dzirdams. „Ticēt un priecāties par katru punktu – tas ir tas, ko varu dot, pārējais jāizdara puišiem laukumā.” Neatlaidīgais darbs, fiziskā un mentālā sagatavotība, prasme pārvarēt grūtības – tās esot dēla panākumu pamatā. „Un augstākie spēki palīdzēja, un taisnība uzvarēja. Lai gan līdz Eiropas čempionātam ceļš bijis līkumots. Fantastiski, ka ieguldītais darbs attaisnojies,” saka mamma. Māra Šlakorciņa par mazdēla panākumiem teic: „To pamatā ir Kristiana centība un neatlaidība. Protams, arī talants, kas viņam dots. Bet gribasspēks un mērķtiecība ir vislielākās vērtības.” Māra skatījusies visas spēles pēc kārtas, pat līdz asarām, un viņa atzīst: „Man kaut kur bija ticība, ka viss beigsies ar uzvaru. Arī zvaigznes sakrita viņiem par labu.”