Bij’ man vienas akas dēļ…

„Bij man vienas meitas dēļ(i) tādu tālu ceļu jāt(i),” šī tautasdziesma man prātā kopš bērnības. Bet tagad ausīs ieskanējās, divas dienas vērojot, kā Kuldīgas satiksmes artērijā – Liepājas ielas braucamajā daļā – tika labotas aku vietas.

Svarīgs darbs: autovadītāji sūrojas, ka akas bruģī iegrimušas un līmeni vajag izlīdzināt. Šī darba tehnoloģiju, protams, smalki nepārzinu, kaut gan ir gadījies redzēt un īpaši sarežģīta tā nešķiet. Bet vienudien no rīta līdz vakaram slēgts viens īss posms, kurā no daudzām akām salabotas izskatās viena divas, otrā dienā – cits īss posms līdzīgi. Dienas vidū – neviena darbinieka (varbūt pusdieno?). Dažu aku dēļ divas dienas simtiem un simtiem automašīnu pilsētas centrā varēja nokļūt caur Tukumu: braucot apkārt lielu gabalu, līkumojot pa šaurām ieliņām, kurās netrūkst malās stāvošu auto, dažviet divas mašīnas samainās ar pūlēm un pat rodas riskanti sastrēgumi. Apvedceļš gan bija iezīmēts tajā pilsētas daļā, kas nav pati senākā, tomēr ne jau visi apmulsumā izvēlējās to. Bet daži, redzot, ka slēgtajā posmā neviens nestrādā un barjerām var aizbraukt garām, zīmi ignorējot, brauca taisni. Un šos īsos gabaliņus bija paredzēts slēgt pat četras dienas!

Šovasar labot akas tika plānots arī pie redakcijas logiem. Remontstrādnieki palūdza atbrīvot autostāvvietas, salika oranžos konusus, visu dienu tie tur nostāvēja…, bet todien darbs tā arī nesākās. Vēlā pēcpusdienā zvans draugam – uzņēmuma vadītājam – ar jautājumu, kāpēc tā. Atbrauca cilvēks un konusus novāca, saliekot tos automašīnā.

Kā tas iet kopā ar vēlmi vecpilsētā satiksmi mazināt, vairot drošību, taupīt degvielu un laiku? Vai tik mazā, bet stratēģiski svarīgā ielas posmā dažas akas nevarētu salabot operatīvi, satiksmi slēdzot uz īsāku laiku, bet varbūt izvēloties agrāka rīta vai pievakares stundas, kad braucēju mazāk?

Nav runas par mani pašu. Bet vai remonta tromba dēļ dzīvi pilsētā bremzēt tik ilgi un jaunus satiksmes trombus radīt citur? Esam taču citviet redzējuši daudz vērienīgākus darbus, kas saplānoti precīzi un paveikti žigli. Citādi mums ar kolēģiem nāk prātā padomju laika mantojuma ainas, kurās viens rok, daži skatās un tad vēl jāuzpīpē.

Nezinu, vai darītāji tie paši vai citi, bet par ielu līniju un gājēju pāreju krāsojuma atjaunošanu gan mani vērojumi ir pozitīvi. Īpaša metode acīmredzot ļauj tik tikko atsvaidzinātajām līnijām braukt pāri gandrīz uzreiz, satiksmi īpaši nekavējot. Lai tā veicas arī citiem, kam darāmais ir brauktuves vidū!