Koku saudzējot un jaunus materiālus radot

„Tā ir labākā vieta, kur šāda vasaras skola var notikt,” satikts Kuldīgas Adatu fabrikā pirms darbu prezentācijas Starptautiskajā eksperimentālajā dizaina vasaras skolā, ko rīko Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) dizaina nodaļa, Kurzemniekam sacīja Vismāras universitātes arhitektūras profesors Markuss Hakels (Marcus Hackel).

Starptautiskā eksperimentālā dizaina vasaras skola ILABS24 Kuldīgā norisinājās no 27. maija līdz 2. jūnijam. Adatu fabrikā darbojās 27 studenti no sešu Eiropas valstu – Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Islandes, Itālijas un Portugāles – augstskolām. Tēma bija kokmateriāli: no meža un kokiem kā dzīvām ekosistēmām līdz kokmateriāliem un produkcijas pārpalikumiem.

VISPIRMS TEORĒTISKAS GUDRĪBAS

Skolas saturu veidojusi dizainere Sarmīte Poļakova, kura Frankfurtē vada materiālu dizaina un izpētes studiju Studio Sarmite, meklējot veidus, kā ražošanas atlikumus pārvērst ilgtspējīgos priekšmetos. Savukārt LMA viņa māca produktu dizainu. Nupat konkursā Latvijas Dizaina gada balva kopā ar Māru Bērziņu ieguvusi Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju par biotekstilu Pre-Loved (tas ir jauns, ilgtspējīgs materiāls, kas izgatavots no pārstrādātām tekstila šķiedrām un ir piemērots modes, interjera un produktu dizaina vajadzībām). Kurzemniekam Sarmīte sacīja, ka studenti vispirms apmeklējuši Latvijas Finiera rūpnīcu, kur bijusi iespēja paņemt dažādus finiera un citus (pat pārstrādes putekļu) pārpalikumus.

Latvijas Valsts mežu zīmola vadītāja Anna Orniņa pastāstīja, ka studenti iepazinuši Mazsilu kokaudzētavu. Savukārt Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki ar viņiem tikās attālināti. Pieredzes stāstos ar jauniešiem dalījās arī citi, piemēram, kopā ar Māri Olti visi dzīvojušies pa Kuldīgas pilskalnu un ar interesi klausījušies dabas zinātāja stāstos par kokiem un to īpatnībām. Tā kā vasaras skolā piedalījās studenti arī no Āzijas un Āfrikas, viņiem bijis daudz atklājumu.

Ar studentiem tikās arī LMA pasniedzēja Ilze Dobele, stāstot par prezentācijas tehniku un prasmēm, bet attālināti lekcijas vadījuši somu mēbeļu ražotāja Artex pārstāvji un dizaineri no Austrijas un Itālijas. Itāļu produktu dizainers ne tikai stāstījis par radošām lietām, bet arī devis padomus, kā veidot karjeru un pelnīt naudu ar preču un pakalpojumu dizainu.

DAŽĀDAS PĀRSTRĀDES STADIJAS UN IESPĒJAS

Studenti darbojušies četros apakšvirzienos, iedziļinoties dažādās komateriālu pārstrādes stadijās: tās ir sistēma, produkts, meistarība, jauni materiāli. Varēts izvēlēties: apvienoties grupās vai, ar savu ideju eksperimentējot, strādāt individuāli. Šāda eksperimentālā izstrādē balstīta vasaras skola Latvijā notika pirmo reizi, un tās programma radīta tā, lai eksperimentējot ar visdažādākajiem kokmateriāliem, studenti paplašinātu jēdzienu par produktu dizainu un radītu ko nebijušu.

IDEJAS, EKSPERIMENTI UN FUNKCIONALITĀTE

To varēja redzēt noslēguma prezentācijā, kad jaunie cilvēki rādīja savu veikumu. Liela dažā-
dība un raibumraibas idejas: gan tādas, kas būtu realizējamas, gan sapņainas, gan arī sarežģītas un grūti uztveramas. Pasniedzēji katram uzdeva jautājumus un izteicās par ieceres iespējamo lietojumu.

Viens no pirmajiem par savas grupas eksperimentu stāstīja Jekulls Ellerstsons (Jökull Ellerstsson) no Islandes Mākslas universitātes. Sākumā eksperimentējuši ar koka līmi un zāģu skaidām, iegūstot dažādus materiālus. Tad pievienojuši koka mizu un sapratuši, ka materiāls ir ļoti līdzīgs kurpēm ar korķa zoli. Bet tas ilgi nekalpos, tāpēc turpinājuši eksperimentēt, lai vasaras kurpes darinātu no koka blakusproduktiem. Studenti izveidojuši apavu un cepures modeli.

Galds, kas tapis bez līmes. Tas iespējams, pamatojoties uz koka elastību, uz tā dabisko spriegumu. Students demonstrēja jaunradītās mēbeles stiprumu, uz tās arī apsēžoties, tātad tas izmantojams pat kā krēsliņš.

Lampa, ko apvij nokaltušu koku zari, dažādas faktūras jaunradīti materiāli, kurus, lietojot dažādas krāsas, var pārvērst mākslas darbos, sienas lampa koka rāmī utt. – fantāzijai nav bijis robežu, veidojot eksperimentālus materiālus un no tiem darbus.

Gan S.Poļakova, gan otrs vasaras skolas rīkotājs Rodions Zeņevičs (dizainers bērniem radījis filca konstruktoru, kas ne vien guvis atzinību starptautiskā izstādē, bet jau kļuvis par iemīļotu rotaļlietu) Kurzemniekam pastāstīja, ka liels bijis kuldīdznieku atbalsts veiksmīgai skolas norisei. Viņi saka paldies tehnikumam, Centra vidusskolai, sporta skolai (tur studenti dzīvojuši), kā arī Adatu fabrikas un pašvaldības pārstāvei Jutai Ozoliņai.