Koka pretējie gali

Jau kādu laiku atkal uzjundījuši strīdi par vienu no Latvijas dabas bagātībām – mežiem, palielinājusies spriedze starp vides aizstāvjiem un mežsaimniecības biznesu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija beidzot tikusi galā ar dabas skaitīšanas rezultātiem, un publiskai apspriešanai nodots informatīvā ziņojuma projekts ar garu un sarežģītu nosaukumu (kā jau ministriju dokumentos). Vienkāršāk būtu pateikt, ka valdībai drīzumā jāpieņem lēmums, kuri atklātie Eiropas nozīmes biotopi turpmāk būs jāsargā, bet tā, lai nesit pa kabatu tautsaimniecībai.

Raksturojot šādu procesu ierasto gausumu telpā (kabinetos) un laukā (dabā), jāatgādina, ka dabas skaitīšana formāli sākās jau gandrīz pirms desmit gadiem. Nepagāja ne trīs gadi, kad visi papīri bija sakārtoti un pētnieki varēja doties uz pļavām un mežiem skatīt, kādi retumi tad tur atrodas. Vēl trīs gadus norisinājās lauku darbi un vienlaikus arī dažādi juridiskie procesi, lai viss būtu pēc likuma. Kad 2020. gadā dabas skaitītāji no laukiem atgriezās, nākamos trīs gadus dati tika precizēti, notika biotopu kartēšanas rezultātu sociāli ekonomiskā analīze utt.

Tā nu tos 3×3 gadus mežrūpnieki varēja dzīvot puslīdz mierīgi un biznesu pat attīstīt. Aizmirsās arī sākotnējās diskusijas par 9,5 miljonu eiro dārgās biotopu inventarizācijas lietderību, jo ne toreiz, ne arī tagad īsti nav skaidrs, kas un kā mainīsies, kam būs labāk, kam sliktāk. Tikmēr dabas aizsardzības biedrības gan nesnauda un tikko savu taisnību panāca – Satversmes tiesa atcēlusi normu par mazāka caurmēra koku (jaunāku mežu) ciršanu, ko valdība 2022. gadā bija pieņēmusi, sākoties enerģijas krīzei.

Tās ir tās lietas, kas atkal uzjundījušas strīdus starp dabas aizsardzības un meža nozares pārstāvjiem. Meža īpašnieku biedrība jau vērsusies Zemkopības ministrijā, lai atceltās normas atjaunotu. Mēdz teikt, ka taisnība ir kaut kur pa vidu, bet šajā gadījumā nav ne jausmas, kur tas varētu būt. Pasaules dabas fonds pret valdību vērsās tiesā, norādot, ka koku ciršanas caurmēra samazināšanas noteikumi neatbilst Satversmes 115. pantam. Tas nosaka: valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli, to saglabājot un uzlabojot. Turpretī mežinieki iebilst, ka dabai jau nu nekāda kaitējuma no tā nav un nebūs, bet nozari gan šādi politiski lēmumi var iznīcināt.

Kaut beidzot pretējās puses sasēstos pie viena galda un mierīgi izrunātos, citādi izskatās tāda mētāšanās no viena grāvja otrā – no zaļi aizauguša uz kaili izcirstu.