Vitamīnus uzņemt smaidot

Veidojot rakstu par vitamīniem, ko var lasīt Kurzemniekā, noskaidroju, ka viens no svarīgākajiem ir saules jeb D vitamīns.

Kā stāsta ģimenes ārste Zaiga Rone, tā organismā trūkst vai katram Latvijas iedzīvotājam. Ar šī vitamīna deficītu esmu saskārusies arī es, un jāatzīst, ka sajūtas ir visai nepatīkamas – nepārtraukti nomākts garastāvoklis, enerģijas un motivācijas zudums. Pusgadu lietojot pamatīgas devas, enerģija atgriezās. Domāju, vai latviešu tik bieži nomāktais noskaņojums ir saistīts ar šī vitamīna trūkumu? Vai visas problēmas ir atrisināmas ar D un citu svarīgu vitamīnu lietošanu? Un cik lielā mērā vitamīnu daudzumu organismā spējam ietekmēt paši ar savu attieksmi pret dzīvi? Droši vien, ja galva ir domu pilna, par vitamīnu sauju no rīta piemirstam. Ja kāds aizkaitinājis, visticamāk, arī veselīgu ēdienreizi noliksim pie malas. Un atkal, šķiet, veselības atslēga esam viens otram, ja uzmundrinām, piedodam, pasmaidām vai pamājam. Ļoti būtiska ir arī ārsta attieksme pret pacientu. No sev tuvajiem esmu dzirdējusi dažādus stāstus – gan tādus, kur ārsts izrāda vienaldzību pret pacienta sūdzībām, gan dažkārt tās pat noraida, kas šķiet pilnīgi absurdi. Daļa turpretī saka, cik dakteri mums labi un rūpīgi. Katrā gadījumā to, cik tev pašam slikta diena, nedrīkst just pacients, kurš nāk pie tevis ar bailēm, sāpēm un cerību, ka pateiksi ko labu. Galu galā negatīvais rada negatīvo dubultā! Teikšu atklāti – sarunāt kādu ārstu intervijai ir tikpat smagi. Viņu nogurums un nevēlēšanās runāt ir jūtama pat balsī. Taču citreiz noveicas. Pēc daudziem noraidītiem zvaniem atsaucas ļoti laipna un pretimnākoša ārste. Pieķeru sevi nelielā pārsteigumā – izrādās ir arī ārsti, kas ar dzīvi vēl ir apmierināti, iedvesmo un ļauj beigt sarunu ar smaidu. Var jau būt, ka tādu ir daudz un todien viņi vienkārši paši bija piemirsuši par vitamīnu saujiņu no rīta.