Roboti, donkihoti, vējš un dzirnavas

Kārtējās Ēdoles vēja parka ieceres apspriešana notika ceturtdienā, un tajā vairākas reizes pieminēts iepriekšējā vakara raidījums Kas notiek Latvijā?, kurā enerģētikas speciālisti, uzņēmēji, valsts iestāžu un sabiedrības pārstāvji diskutēja par tēmu, kas kājās sacēlusi ne tikai ēdolniekus vien.

Es biju to noskatījusies, bet no garās un dažbrīd neskaidrās sarunas (vairāki izteicās vienlaikus) jēgpilnus secinājumus un vienotu pieeju tā arī nesaklausīju. Tāpēc skatījos vēlreiz, bet rezultāts tāds pats: skaidrs tas, ka nekas nav skaidrs. Tādas skaļas runas par aktuālām tēmām bez konkrētības notiek daudzās jomās. Gandrīz kā Mērnieku laikos, kad slātaviešu un čangaliešu runasvīri sēdās pie viena galda un, zemi dalīdami, „visi sāka runāt ikkatrs pilnā mutē, tā ka drīz nevarēja izšķirt”.

Tiesa, gandrīz pirms pusotra gadsimta brāļu Kaudzīšu sarakstīto pirmo latviešu romānu mūsdienu izglītotā paaudze nespējot pat izlasīt, kur nu vēl saprast. Vai tas būtu iemesls, ka šodien vēl vairāk nespējam vai negribam sadzirdēt, ko otra puse saka? Kā diezgan interesanti salīdzināja biedrības Mēs Ēdolei pārstāve: būvniecības ieceru pārstāvji sēž kā roboti un maļ savu maļamo. Tikmēr tie ļaudis, kuru māju tuvumā neskaidrās valsts enerģētikas stratēģijas dēļ vienu pēc otra slies augšā 300 metru augstas, modernas, dūcošas un mirguļojošas turbīnas, kā tādi donkihoti zobenus gaisā vicina velti. Nezinu, vai modernie latvieši lasa un saprot spāņu rakstnieka Migela de Servantesa romānu Dons Kihots, kas uzrakstīts pirms kādiem četriem gadu simteņiem. Taču Lamančas idalgo* – dona Kihota – simboliskā cīņa ar vējdzirnavām joprojām tiek piesaukta tad, kad saduras materiālisms un ideālisms un kāds vai pat vesela kopiena iestājas par savu taisnību, bet lielākoties bezcerīgi.

Raidījums Kas notiek Latvijā?, kura vadītājs Jānis Domburs mēģināja atrast veidu, kā Latvijas vajadzību pēc energoneatkarības un lētākas elektrības salāgot ar iedzīvotāju iebildumiem pret vēja parku būvniecību, šonedēļ tika piesaukts radioraidījumā Krustpunktā. Arī tā vadītājam Aivim Tomsonam pēc minētās diskusijas liecies: atrast kopsaucēju ir neiespējamā misija. Pie viņa studijā bija uzņēmējs, enerģētikas eksperts Kaspars Osis. Savu viedokli, kas nav atkarīgs ne no valsts, ne sabiedrības, izklāstīja skaidri un saprotami. Pēc tam vairs nelikās, ka risinājuma nav.

* Viduslaiku bruņinieks