Neļaut kļūt gudrākam par sevi

Prasmi lietot mākslīgo intelektu vajadzētu apgūt skolā – tā uzskata vairums korporatīvajā programmā Solve for Tomorrow (Risinājums rītdienai) aptaujāto Latvijas jauniešu no 15 līdz 19 gadiem. Tiešsaistes aptauju augustā rīkoja Samsung Electronics Baltics un pētījumu aģentūra Norstat.

Tā kā uz jebkuras aptaujas rezultātiem skatos diezgan kritiski un šajā gadījumā 930 respondentu nevar pārstāvēt 9.–12. klašu vairuma viedokli, tad 72% diez vai būs precīzs skaitlis. Tomēr nenoliedzami: mākslīgais intelekts jeb MI (būs jāsāk šo saīsinājumu iegaumēt bez skaidrojuma tāpat kā IT, kas vēl nesen bija jaunums) jau ir tagadne, savukārt nākotne bez tā šķiet neiedomājama. To saka arī jaunieši: mākslīgais intelekts noder tehnoloģiju, dabas zinātņu un valodu apguvē, bet drīz prasme ar to apieties būs vajadzīga visās profesijās, apgūstot gan eksaktās, gan humanitārās zinības. Varbūt sportā un veselībā ne tik daudz, bet… Ej nu sazini, jo viss attīstās tik strauji.

Attīstības ātrums kā vienmēr satrauc vai pat biedē, īpaši to sabiedrības daļu, kam tas MI ir svešs un nesaprotams. Mani pārāk nesatrauc: nestrādāju izglītības sistēmā, un nav jēgas satraukties par to, ko nevar ietekmēt. Kā skaidro Valsts izglītības satura centrs, mākslīgā intelekta darbība tiek apgūta vidusskolu padziļinātajā kursā Programmēšana II, bet ārpus tās šīs tehnoloģijas izmantošana ieviesta vien nedaudzās skolās. Vispirms pašiem skolotājiem tas jāapgūst, jāizmēģina un jāsaprot, lai varētu mācīt bērniem jēgpilnu un atbildīgu šo rīku izmantošanu.

Lūk, par jēgu un atbildību gan varētu satraukties. Dievs radīja cilvēku, kas, no paradīzes dārza izdzīts, smagi strādādams un sviedros nopelnīto maizi ēzdams, daudz darbojās un domāja, kā dzīvi padarīt vieglāku. Visbeidzot (līdz šim) radīja mākslīgo intelektu. Var jau būt, ka drīzumā tas palīdzēs atrisināt tādas problēmas, kurās Ādama un Ievas pēcteči ar savu prātu nav spējuši neko jēdzīgu izdomāt. Tiktāl labi un progresīvi, ja paša radīto brīnumbērnu – MI – spējam vadīt un kontrolēt. Bet, ja paši vairs neattīstāmies, nemācāmies ne reizrēķinu, ne valodu, ne dabas mācību, ne citas pamata zināšanas, tad MI var saprātā un radošumā mūs pārspēt. Var gadīties, ka nevēlami.

Citēšu centra Providus vadošo pētnieci Ivetu Kažoku: „Tajā brīdī, kad mākslīgais intelekts kļūs gudrāks par cilvēci, cilvēks vairs nebūs tās likteņa lēmējs.”