Trešdiena, 19. februāris
Vārda dienas: Zane,  Zuzanna

Mēs nedrīkstam nogurt

Raksta autors: Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš

12:08 - 27.03.2024

Ukraini2
Humānās palīdzības centra sienas rotā bērnu zīmējumi, kuros ir daudz sirsniņu un Ukrainas karogu.

Pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tas ir kļuvis par lielāko uzbrukumu Eiropas valstij kopš Otrā pasaules kara. Latvija, apzinoties savu pagātni Padomju Savienībā, Ukrainu, protams, atbalsta plaši. Par to priecājos – arī pats esmu ziedojis apģērbu un naudu.

Mediju telpā, kā zināms, informācijas par briesmīgo, asiņaino karu ir ļoti daudz. Un, lai gan klīst arī dažāda dezinformācija, manuprāt, lielā mērā mūsu valstī informācija ir objektīva, un Latvijas solidaritāte ar Ukrainu ir vērā ņemama.

Varbūt lasītājiem liekas, ka par šo tēmu tiek rakstīts un runāts pārāk daudz, bet mums jāapzinās, ka kaimiņvalsts Krievijas diktators ir nepiekāpīgs un ka arī mums jādara viss, lai šis karš nekļūst plašāks. Tāpat jāapzinās, ka informatīvajā karā mēs jau esam ierauti: šis kaimiņš dara visu, lai mūsu sabiedrība tiktu šķelta, tāpēc izplata dezinformāciju, un komentārus sociālajos medijos raksta dažādi troļļi un roboti.

Pēdējā mēneša laikā esmu uzklausījis vairākus cilvēkus, kuri ar Ukrainu ir saistīti, – tie ir žurnālisti, politiķi un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Majors Jānis Slaidiņš, viesojoties Alsungā, pateica diezgan skaidri, ka ne Ukraina piekāpsies, ne Krievija atkāpsies. Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa saka: „Cilvēkam ir psiholoģiskas robežas, cik tālu viņš var izturēt traumas, sāpes un mūžīgos stāstus par nelaimēm. Ziedojumu tagad ir būtiski mazāk. Bet ukraiņi nogurt nedrīkst.” Viņas teiktais uz mani atstāja iespaidu, jo atzīšos – arī pats no šīs tēmas jutos noguris. Tomēr briesmas notiek tepat, Krievijas režīmam nedrīkst ticēt vispār, un mums tiešām jābūt piesardzīgiem un jādara viss, ko spējam gan politiski, gan cilvēcīgi, lai Ukraina karā uzvarētu.

Politiskā kustība Par! Eiropas Parlamenta vēlēšanām sarakstā kā pirmo izvirzījusi ukrainieti, kurai darbā šajā institūcijā ir pieredze. Varbūt kāds cilvēks no iekšienes var veicināt Ukrainas uzvaru karā un tās iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tikmēr Ukrainā joprojām mirst karavīri un civiliedzīvotāji, tostarp bērni. Tāpēc mums Ukraina pilnā mērā jāatbalsta, kā katrs varam. Mēs negribam, lai kas līdzīgs notiek ar mums.

Atbildēt