Kam ticēt, kam ne?

Pirms nedēļas kopā ar citiem Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistiem Eiropas Parlamentā Briselē bijām vizītē pie deputāta Riharda Kola. Lai gan tikšanās laiks bija ļoti ierobežots, uzzināju daudz vērtīga par darbību.

Eiropas Ārējās darbības dienesta informācijas un komunikācijas daļas darbinieks Uldis Elksnītis sniedza ieskatu dezinformācijas aktualitātēs, stāstot, ko parlaments dara, lai apkarotu viltus ziņas par Ukrainā notiekošo. Šo sarunu ierakstīt nedrīkstējām, bet uzzināju, ka ik dienu sociālajos medijos nonāk jaunas viltus mājaslapas, kurās notikumi par Krievijas iebrukumu Ukrainā, tā cēloņiem un gaitu tiek traktēti nepatiesi un ļoti viltīgi, lai sabiedrību maldinātu un uzskatus mainītu. Kā zināms, viltus ziņām cilvēki visbiežāk notic tad, ja tajās iepīta arī daļa no vispārzināmas patiesības, fakti. Pašlaik viltus ziņas tiek radītas tādās sociālajās vietnēs, kur tās mijas ar izklaidējošu saturu, piemēram, vietnē TikTok. Liela ticamība ir arī cilvēku emocijām, un šajā platformā savu viedokli izsaka ikviens, ietekmējot tos, kuri ikdienā vairāk meklē vieglu saturu, nepievēršot uzmanību patiesiem faktiem un neskatoties ziņas uzticamos avotos. Savukārt instagramā vairāk tiek radītas vizuālas viltus ziņas – ievietoti attēli, kas pievērš uzmanību, ar ļoti kodolīgu informāciju: sākotnēji minot reālus faktus, bet beigās pavēršot tos pilnīgi citā gaismā. Šādas viltus ziņas parlamentā tiek izskatītas katru dienu, un par aizdomīgām lapām var ziņot ikviens iedzīvotājs.

Kopš 2015. gada radīta mājaslapa Euvsdisinfo.eu, kurā viltus ziņas tiek publicētas un tulkotas, blakus pievienojot rakstu ar faktiem par reāli notikušo. Tur jau apkopoti un izskatīti gandrīz 18 000 maldinošo rakstu.

Iepriekš arī Kurzemnieks pētījis dažādu krāpnieku radītas mājaslapas un sociālo mediju profilus, kuros no cilvēkiem izkrāpj naudu. Pašlaik krāpnieki kļuvuši jau tik gudri, ka zina, kā viltot gan balsi, gan fotogrāfiju, uzdodoties par māti, meitu vai dēlu, kas piezvana vatsapa videozvanā un paprasa naudu autobusa biļetei vai kino apmeklējumam.

Lidojot uz Briseli, vatsapā saņēmu ziņu no operdziedātājas Antas Jankovskas – lūgumu nobalsot par māsasmeitu Elīnu, kas startē kādā baleta konkursā. Tas man šķita pavisam ticami, jo zinu, ka arī balets māksliniecei ir tuvs, un nodomāju, ka palīdzēšu. Taču, tā kā jau atrados lidmašīnā, atliku to uz vēlāku laiku un pēc tam piemirsu, līdz nākamajā dienā saņēmu ziņu, ka šo lūgumu ar pievienoto saiti nav sūtījusi viņa. Viņai uzlauzts konts, un tie, kas saiti atvēruši, arī nokļuvuši krāpnieku nagos.