Kad darbā mirdz acis

Strādāt ar misijas apziņu vai vismaz labi izprast, kāda ir mana darba jēga, nevis vienkārši pavadīt tur noteiktu stundu skaitu un par to saņemt noteiktu summu savā kontā ir ļoti būtiski. Un agrāk vai vēlāk, man šķiet, ikviens savā dzīvē nonāk līdz tam, ka darbs naudas vai statusa – tātad ārējas motivācijas – dēļ nenes gandarījumu, jo saprot, ka vēlas piepildīt savus mērķus un darīt to, kam redz jēgu. Un, būsim godīgi, daudziem cilvēkiem tā nav.

Daudzi ir nelaimīgi tamdēļ, ka strādā ne tur, kur gribētu, dara ne to, ko gribētos, daudzi nezina, ko viņi vispār vēlētos darīt, ja būtu pilnīgi brīva izvēle.

Daudzi arī baidās no pārmaiņām un paliek pie ierastā, jo labāk zīle rokā nekā kaut kāds tur nezināmais mednis kokā. Un, kamēr nav satricinājuma vai krīzes, kad jādomā, ko darīt tālāk, jācilā visi grūtie jautājumi par dzīves jēgu un tā tālāk, bieži vien paliec, kur esi.

Taču, iespējams, ne vienmēr ir kaut kur jāskrien, un jēgu var atrast tur, kur esi. Varbūt ieskatoties ciešāk, ieraugot un apzinoties kopsakarības. Nesen dzirdēju kādas personāla izaugsmes treneres teikto: darba devējiem ir svarīgi darbiniekos nemitīgi uzturēt apziņu, ka tam, ko viņi dara, ir jēga, ka tas ir ļoti nozīmīgi, ka ikkatra paveiktais ved uz kopīgu mērķi, ko izvēlējusies iestāde vai uzņēmums. Kā skaidroja speciāliste, alga un citi materiāli stimuli kalpo īslaicīgi. Un to jau mēs visi zinām, ka pie algas paaugstinājuma pierod ļoti ātri un tas kļūst par pašsaprotamu.

Pavisam nesen man bija iespēja apmeklēt darbu atsākušo Kuldīgas maizes ceptuvi. Esot tur un redzot, kā cilvēkiem par savu darbu mirdz acis, domāju par to, ka mēs, Kuldīgas maizītes cienītāji un ēdēji, esam ieguvuši dāvanu – darbības turpinājumu, pateicoties uzņēmējam Gatim Rozenfeldam, kurš iegulda savu naudu un ļauj ceptuvei atdzimt. Savukārt tie, kuri ceptuvē strādā, pateicoties skaļajai epopejai ar iepriekšējā uzņēmuma likvidēšanu un tad milzīgajam klientu un pasūtītāju atbalstam, tāpat saņem dāvanu – jaudīgu sava darba jēgas un misijas apziņu. Novēlu šo izjūtu nepazaudēt arī ilgākā laikā.