Ja stāstīs par savējiem, izredzes ir labas

Gada noslēgumā uzklausām dažādu cilvēku vērtējumu par drukāto presi.

Imants Lancmanis, bijis ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors, ir mākslas zinātnieks, rakstnieks, Kurzemes hercogu galma un Kuldīgas pils vēstures pētnieks, biežs viesis mūsu pilsētā:

– Dzīvoju tādā saspringtā tempā, ka nākas atzīt: jau labu laiku nav iznācis avīžu lappuses kārtīgi izšķirstīt. Galvenokārt izmantoju elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Mani interesē globālie notikumi, un tie vairāk saistīti ar politiku. Ieskatos Delfu portālā, LSM jeb Latvijas sabiedrisko mediju portālā, Medūzā, kas ir Krievijas ziņu birojs, tomēr neatkarīgs. Ja atrodu ko interesantu, skatos, kas rakstīts citos portālos. Vietējā politikā aprobežojos ar faktu konstatēšanu, bet globālā mērogā mani saista notikumu virzība. Piemēram, ar Medūzas starpniecību cenšos saskatīt likumsakarības Krievijas sabrukumam: tas vieš cerības, ka karš Ukrainā beigsies.

Katru vakaru kopā ar māsu skatos Panorāmu – tas ir ieradums, neatņemama dzīves daļa, lai gan nav galvenais informācijas avots, tikai tāds visaptverošs, bez īpašas iedziļināšanās. Tā lielā informācija un elektroniskie sakaru līdzekļi drukātās avīzes lasīšanu tā kā nobīdījuši malā. Bet tas vairāk skar notikumus pasaulē un lielos medijus.

Novados vietējais medijs joprojām ir un būs galvenais informācijas līdzeklis. Vēsturnieki pētniecībā ir izmantojuši rakstus no senajām avīzēm – dažkārt tas pat bijis vienīgais avots ziņām par kādu notikumu, ja dokumenti pazuduši vai tīši iznīcināti. Iespējams, tā būs arī nākotnē. Lielajos medijos informācija ir vispārināta un zūdoša, bet novada laikraksts vietējos notikumus var atainot vislabāk, publicēt savu cilvēku stāstus, priekus un bēdas. Nezinu, kādas iespējas pastāvēt būs nacionālajiem laikrakstiem, bet Kurzemniekam ir labas izredzes, ja turpināsiet stāstīt par savējiem. Kuldīdznieki grib zināt, kas notiek Kuldīgā un novadā. Pārējo var uzzināt Panorāmā.