Gatavība pensijai maza – puse bez uzkrājumiem

Jaunākie SEB bankas aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāju finansiālā gatavība vecumdienām joprojām nav pietiekama. Gandrīz pusei (47%) papildu uzkrājumu pensijai nav, un 32% neplāno tos veidot. Vienlaikus arvien vairāk cilvēku sāk uzkrājumu nozīmi apzināties, īpaši jaunieši, no kuriem 33% plāno sākt krāt tuvākajā laikā.

Prognozes liecina, ka pensiju 1. un 2. līmenis nākotnē var nodrošināt aptuveni pusi no pēdējās algas, tāpēc katra paša uzkrājumi kļūst arvien svarīgāki. Aptauja parāda, ka daļa sabiedrības pietiekamu pensiju joprojām uzskata par pašsaprotamu. Taču realitāte ir citāda: strādājošo īpatsvars samazinās, sabiedrība noveco, un spiediens uz sociālo budžetu pieaug. Tas nozīmē, ka mūsu lēmumi šodien – vai krāt, cik regulāri to darīt un cik daudz ieguldīt – arvien tiešāk noteiks dzīves kvalitāti vecumdienās. Pietiekama pensija nav raķešu zinātne, taču tā nerodas pati no sevis. Lai līdz tai nonāktu, jāsper mērķtiecīgi soļi. No aptaujātajiem 32% nav nekādu uzkrājumu vecumdienām, un viņi tos arī neplāno. Vēl 15% domā sākt krāt nākotnē, savukārt 30% atzīst, ka nelieli uzkrājumi jau ir. Tas nozīmē, ka papildu uzkrājumus veido 23% Latvijas iedzīvotāju, turklāt regulāri to dara vien 18%. Grupā no 50 līdz 59 gadiem papildus nekas nav iekrāts 29% aptaujāto. Lai gan šajā vecumā līdz pensijai palicis maz laika, regulāri uzkrājumi joprojām var būt nozīmīgs ieguldījums finansiālajā drošībā. Savukārt jaunieši (18–29 gadi) ir pozitīvākais izņēmums – 33% vēlas sākt krāt tuvākajā laikā, un tas apliecina augošu izpratni par finanšu plānošanu. To iedzīvotāju skaits, kuriem ir vecumam neatbilstošs pensiju plāns, samazinājies gandrīz uz pusi – no 60% līdz aptuveni 34%. Tas ir būtisks progress, kas liecina par finanšu pratības uzlabojumiem, tomēr pareizā plāna izvēle joprojām ir viens no svarīgākajiem ilgtermiņa ienesīguma faktoriem. Piemēram, jaunietim, kurš ilgstoši paliek konservatīvā pensiju plānā, vecumdienās pensijas kapitāls var būt pat par 100 000 eiro mazāks nekā tad, ja izvēlētos vecumam piemērotu ieguldījumu stratēģiju. Plāna piemērotība ir tikpat būtiska kā pats uzkrājums. Pat nelielas atšķirības stratēģijā vairākās desmitgadēs pārvēršas lielos skaitļos.Jaunākie SEB bankas aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāju finansiālā gatavība vecumdienām joprojām nav pietiekama. Gandrīz pusei (47%) papildu uzkrājumu pensijai nav, un 32% neplāno tos veidot. Vienlaikus arvien vairāk cilvēku sāk uzkrājumu nozīmi apzināties, īpaši jaunieši, no kuriem 33% plāno sākt krāt tuvākajā laikā.

Prognozes liecina, ka pensiju 1. un 2. līmenis nākotnē var nodrošināt aptuveni pusi no pēdējās algas, tāpēc katra paša uzkrājumi kļūst arvien svarīgāki. Aptauja parāda, ka daļa sabiedrības pietiekamu pensiju joprojām uzskata par pašsaprotamu. Taču realitāte ir citāda: strādājošo īpatsvars samazinās, sabiedrība noveco, un spiediens uz sociālo budžetu pieaug. Tas nozīmē, ka mūsu lēmumi šodien – vai krāt, cik regulāri to darīt un cik daudz ieguldīt – arvien tiešāk noteiks dzīves kvalitāti vecumdienās. Pietiekama pensija nav raķešu zinātne, taču tā nerodas pati no sevis. Lai līdz tai nonāktu, jāsper mērķtiecīgi soļi. No aptaujātajiem 32% nav nekādu uzkrājumu vecumdienām, un viņi tos arī neplāno. Vēl 15% domā sākt krāt nākotnē, savukārt 30% atzīst, ka nelieli uzkrājumi jau ir. Tas nozīmē, ka papildu uzkrājumus veido 23% Latvijas iedzīvotāju, turklāt regulāri to dara vien 18%. Grupā no 50 līdz 59 gadiem papildus nekas nav iekrāts 29% aptaujāto. Lai gan šajā vecumā līdz pensijai palicis maz laika, regulāri uzkrājumi joprojām var būt nozīmīgs ieguldījums finansiālajā drošībā. Savukārt jaunieši (18–29 gadi) ir pozitīvākais izņēmums – 33% vēlas sākt krāt tuvākajā laikā, un tas apliecina augošu izpratni par finanšu plānošanu. To iedzīvotāju skaits, kuriem ir vecumam neatbilstošs pensiju plāns, samazinājies gandrīz uz pusi – no 60% līdz aptuveni 34%. Tas ir būtisks progress, kas liecina par finanšu pratības uzlabojumiem, tomēr pareizā plāna izvēle joprojām ir viens no svarīgākajiem ilgtermiņa ienesīguma faktoriem. Piemēram, jaunietim, kurš ilgstoši paliek konservatīvā pensiju plānā, vecumdienās pensijas kapitāls var būt pat par 100 000 eiro mazāks nekā tad, ja izvēlētos vecumam piemērotu ieguldījumu stratēģiju. Plāna piemērotība ir tikpat būtiska kā pats uzkrājums. Pat nelielas atšķirības stratēģijā vairākās desmitgadēs pārvēršas lielos skaitļos.