Darbaspēks un karaspēks

Redakcijai zvanīja pensionēts lauksaimnieks Roberts no Kabiles, lai izteiktu pārdomas par Valsts aizsardzības dienestu. Viņaprāt, armijā vajadzētu sūtīt visus bezdarbniekus.

Tā Labklājības ministrija ietaupīšot lielu naudu, kas tiek izmaksāta pabalstos. Armijā bezdarbnieks savu tiesu vismaz atstrādāšot.
Sava taisnība kabilniekam jau ir, bet nevar visus mest pār vienu kārti un oficiāli nestrādājošos saukt par liekēžiem. Ja runājam par bezdarbnieka pabalstu, tad tas ar darbu jānopelna un ir domāts kā sociālais spilvens, kamēr darbu zaudējušais atgūstas no krīzes. Protams, gudrie sliņķi izdomājuši dažādas shēmas, kā tikt pie valsts naudas un vienlaikus saņemt paprāvu algu par neoficiālu darbu. Likuma sviras ir, bet grūti tajās ietrāpīt sēņošanu mežā vai izpalīdzēšanu dzīvokļa remontā privātuzņēmējam. Savukārt par tiem, kas ieraduši dzīvot tikai no pabalstiem, latviešu parunā teikts: nav ne strādātājs, ne karotājs.
Valsts aizsardzības dienests taču tiek veidots tāpēc, lai saglabātu un garantētu Latvijas drošību – cerībā un pat pārliecībā, ka armijā un aiz tās arī rezervē būs drosmīgi, stipri, zinoši, biedriski, likumpaklausīgi, patriotiski pilsoņi un brīvprātīgā kārtā arī pilsones. Likumprojekts paredz to, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem. Tātad tas attiecas arī uz ekonomiski neaktīvajiem – gan trūcīgiem, gan itin labi nodrošinātiem darbspējīgiem puišiem.
Bet šī vecuma grupa nav īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā bezdarba līmenis samazinājies līdz 6,9% (2021. gadā bija 7,6%). No 15 līdz 74 gadiem reģistrēti 65,2 tūkstoši iedzīvotāju, tostarp sievietēm bezdarbs joprojām ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,6% un 8,1%). Pērn bezdarbniekos par pusotru tūkstoti palielinājies jauniešu skaits – 9,8 tūkstoši jeb 15,1% bija no 15 līdz 24 gadiem. Statistikā arī norādīts, ka vairums jauniešu (ap 64%) pieder ekonomiski neaktīvajai sabiedrības daļai, un tas ir saprotams, jo šajā vecumā viņi vēl mācās vai nedara neko un darbu arī nemeklē. Lai gan pie mums bezdarbs joprojām ir liels, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, tas tomēr samazinās.
Un tā mums ir vēl viena runga ar diviem galiem. Jau labu laiku gandrīz visās nozarēs dzirdams sauciens: „Mums sāk trūkt darbaspēka!”