Atgriežas pie pamatiem

Turpinot mūsu laikraksta slejās nesen izskanējušo tēmu, ka jaunā paaudze (un patiesībā arī pieaugušie) tehnoloģiju ietekmē lasa arvien mazāk grāmatu, netīšām uzdūros informācijai par Zviedrijas skolām, kas, manuprāt, šajā diskusijā ir pieminēšanas vērta. Proti, cik strauji Zviedrija agrāk gāja skolu digitalizācijas virzienā, tikpat strauji tā ir pagriezusies pretējā virzienā jeb, pareizāk sakot, atgriezusies pie pamatiem: rakstīšanas uz papīra ar roku, lasīšanas no īstām grāmatām, it sevišķi pirmajās klasītēs.

Viens no iemesliem ir secinājumi pēc starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 par 4. klases bērnu lasītprasmi, salīdzinot dažādas pasaules valstis. Zviedrijā šīs prasmes līmenis 2021. gadā iezīmēja lejupslīdi, salīdzinot ar 2016. gadu, kad notika iepriekšējais pētījums.

Ir zinātniski pierādīts, ka digitālie rīki skolēnu spēju mācīties pasliktina, nevis uzlabo, atzinis Karolinskas institūts. Tāpat tā pārstāvji uzskata: jāatgriežas pie tā, ka skolēni zināšanas iegūst galvenokārt no drukātām grāmatām un no skolotājiem, nevis no digitāliem avotiem, kas nesniedz tikai pārbaudītu informāciju. Arī UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) aicinājusi izglītībā tehnoloģijas izmantot atbilstoši – tas nozīmē, ka tās nedrīkst aizvietot dzīvu saskarsmi ar skolotāju.

Arī Latvija piedalījās šajā starptautiskajā lasītprasmes pētījumā. Tajā iesaistīti 4369 ceturtās un piektās klases bērni no 156 skolām. Un arī mūsu rezultāti parādījuši lasītprasmes lejupslīdi, salīdzinot ar 2016. gadu. Turklāt 6% skolēnu nesasniedza pat pētījumā minēto zemāko lasītprasmes līmeni. Tik liels šādu skolēnu īpatsvars 4.–5. klasē Latvijā līdz šim nebija konstatēts. Turklāt zemāko līmeni nesasniegušie nevar mācīties, lasot tekstus, tāpēc viņi uzskatāmi par potenciāli nesekmīgiem gandrīz visos mācību priekšmetos.

2021. gadā Latvija starp pētījuma valstīm ierindojās 23. vietā. Zviedrija, kura jau izdarījusi secinājumus un ievieš būtiskas pārmaiņas, tad bija daudz augstāk – 7. vietā. Taču ko darām mēs? Vai apzināmies, cik būtiska ir ikviena cilvēka un sabiedrības kopīgā lasītprasme?