8. marts. Kā ar pārliecību un izturību veikalos?

Šodien svinam Sieviešu dienu. Pirmo reizi tas darīts 1911. gadā Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē, godinot sieviešu sasniegumus politikā, ekonomikā un citās jomās. Taču mūsdienās mārketinga triki, konkursi, akcijas un citas aktivitātes, kas min jēdzienus sievišķība, skaistums, pārliecība, gribot negribot liek aizdomāties, kā mēs katra šīs īpašības izjūtam. Diskusijas, kā definēt sievišķīgu sievieti, bijušas dažādas, taču, gadiem ejot, izpratne krasi mainījusies. Kādreiz par to tika uzskatīta pieklājīga sieviete, kas ievēro noteiktas uzvedības normas, kuras mājvieta ir kārtīga un gaumīga, kurai ir kopts izskats.

Tagad to nosakām ne tik daudz pēc ārējā tēla, cik pēc iekšējās pasaules: cik pašpārliecinātas un spējīgas esam, kā izjūtam ķermeņa un dvēseles mijiedarbību un vai tā būtne, ko katru rītu ieraugām spogulī, mums patīk.

Lai pārliecību sasniegtu, vajadzīga laba pašsajūta, taču to katra iegūst citādi. Kādai vajadzīga harmoniska vide, kādai – līdzīgi domājoši cilvēki, citai – skaists matu sakārtojums, apģērbs, smaržas un kosmētika. Par pēdējo ik gadu gādā parastie un interneta veikali, šādām precēm piedāvājot atlaides, mudinot iegādāties un zemapziņā noskaņojot, ka citādi sievišķību un pārliecību neatrast. Mārketinga kampaņas sola, ka pēc tam savā ādā jutīsimies labāk.

Pēdējā laikā biežāk novēroju, ka 8. martā ziedus sev katra nopērk pati, no vīriešiem to vairs negaidot. Un kāpēc gan ne? Manuprāt, tieši apziņa, ka sevi lutināt un iepriecināt varam katra pati, sniedz lielāku gandarījumu, jo saprotam, ka mūsu laimi nosaka nevis citi, bet gan mēs pašas. Šajā dienā bieži tiek rīkotas lekcijas par sieviešu būtību, sevis atrašanu, dzīvi saskaņā ar sevi, radot vai no jauna atrodot spēku un dzinuli, liekot apzināties: ja vien ir vēlme, izdarīt var visu, jo spēku nenosaka ne dzimums, ne rase, ne cits sabiedrības dalījums.

Sieviešu dienu nekad neesmu īpaši svinējusi, taču kāda lieta arī man šajā dienā ļauj atrast spēku un pārliecību. Bieži vien tad, kad sociālo mediju lentē parādās kārdinoša prece, solot, ka ar to visādā ziņā kļūšu labāka, nostrādā apgrieztā psiholoģija: ja nopirkšu, būšu zaudētāja, jo ļaušu sevi ietekmēt, taču, ja nenopirkšu, būšu vairojusi gribasspēku, rodot gandarījumu domā, ka šo mārketinga āķi esmu pamanījusi un neesmu uzķērusies. Līdzīgi ir ar ziediem, kas daudzviet izlikti Sieviešu dienai, Valentīndienai un citiem svētkiem. Zinu, ka noturēšos un svētkos tos nepirkšu. Nākamajā dienā tiem būs 50% atlaide, jo daudziem tos vairs nevajadzēs. Taču es šo āķi būšu apgājusi, kļuvusi emocionāli stiprāka un vēl sevi iepriecinājusi ar ziediem par pusi cenas.