Vajadzīga laba saskarsme un piemērotas telpas

Kuldīgas slimnīcas uzņemšanas nodaļā cilvēki pēc palīdzības ierodas paši, vai arī viņus turp aizved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), vēl ierodas tie, kuri dienas stacionārā iestājas plānveida operācijai.

Par darbu stāsta nodaļas vadītāja Svetlana Serpāne un slimnīcas galvenais ārsts Edgars Siliņš.

Piecas prioritātes

Vēl neieejot nodaļā, pie sienas var iepazīties ar palīdzības saņemšanas kārtību. „Tajā redzams uzgaidāmais laiks, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli. Pirmā prioritāte ir tā, ka nekavējoties jāsāk dzīvības glābšana, jo, piemēram, pacients ir bezsamaņā. Otrā prioritāte – dzīvībai bīstams stāvoklis, piemēram, akūts insults, smaga trauma. Trešajā līmenī palīdzības sniegšanas laiks ir līdz stundai, piemēram, ir trauma, bet dzīvībai briesmas nedraud, un cilvēks var gaidīt. Ceturtā un piektā prioritāte – dzīvība nav apdraudēta, bet ir hroniskas saslimšanas saasinājums. Pacientiem var piedāvāt ambulatorisku vai maksas konsultāciju,” skaidro S.Serpāne.

Svarīgi ir atcerēties, ka uzņemšanas nodaļā pacientam jāuzrāda personas dokuments. Izņēmums ir pirmā prioritāte, kad palīdzība tiek sniegta nekavējoties, tikai pēc tam tiek lūgti dokumenti. Nodaļā jānorāda arī ģimenes ārsts, deklarētā dzīvesvieta un tuvinieku vai uzticības personas tālrunis.

Uzņemšana vai ātrie?

Ne reizi vien rodas dažādi pārpratumi, jo cilvēki jauc divas atšķirīgas iestādes. Pašvaldības slimnīcā ir neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa. Bet NMPD kopš 2009. gada ir cita juridiska iestāde (valsts dienests Veselības ministrijas pakļautībā; tas pacientus uz slimnīcu atved – red.).

„Tas mums ir labs sadarbības partneris,” saka S.Serpāne. „Kad pacients atvests un iestājas pie mums, mēs viņu pārņemam un uzņemamies atbildību. Ja bijusi kāda nepatīkama situācija vai pārpratums, cilvēkiem vajadzētu par to runāt ar administrāciju, ne uzreiz publicēt sociālajos tīklos.”

Pacients kā balta lapa

„Gribētos labāku sadarbību ar kolēģiem – ģimenes ārstiem,” atzīst S.Serpāne. „Katram cilvēkam svarīgākais ir ģimenes ārsts, jo viņš vislabāk zina veselības stāvokli, saslimšanas, medikamentus, kas tiek lietoti.”

Galvenais ārsts E.Siliņš papildina: „Cilvēki domā, ka visu par viņa veselības stāvokli datorā varam redzēt. Patiesībā tā nav. Katrai ārstniecības iestādei elektroniskā sistēma ir nošķirta. Cilvēks atnākot saka: „Jums taču viss redzams!” Nav – viņš mums ir balta lapa. Tas pats attiecas uz medikamentiem, kurus cilvēks lieto: „Nu, tās dzeltenās tabletītes…” To ir daudz, un šāds apzīmējums mums neizsaka neko. Pacientiem vienmēr iesaku zāļu nosaukumus uzrakstīt uz lapiņas un turēt makā. Tas situāciju atvieglo. Arī ārstēšanas dokumentus vajadzētu likt vienā mapē – tā tie nenoklīdīs un būs vienuviet.”

S.Serpānei plāno iedzīvotājiem vairāk izskaidrot Kuldīgas slimnīcas iespējas – ko šeit var paveikt nekavējoties un ko ne: „Citreiz ir pārpratumi, jo ģimenes ārsts pacientu uz stacionāru sūta konkrētam izmeklējumam. Jāsaprot, ka uzņemšanas nodaļā sniedzam neatliekamo palīdzību, nevis paātrinām izmeklējumus.”

Pacientu daudz vairāk

Kuldīgas slimnīcas kompleksam Aizputes ielā decembrī būs 19. gadskārta. Uzņemšanas nodaļā diennaktī palīdzība tiek sniegta vidēji 15 cilvēkiem – desmit mēnešos reģistrēti vairāk nekā pieci tūkstoši. „Nākotnē ceram uz telpu labiekārtošanu un pārbūvi,” teic S.Serpāne. „Šī slimnīca būvēta tad, kad blakus novados – Talsos un Saldū – bija pilnvērtīga neatliekamās palīdzības slimnīca. Tad pacientu plūsma no šīm vietām nebija tāda, kāda tā ir šodien. Pacientu no Saldus novada ir ļoti daudz.”

Nodaļas vadītāja atklāj, ka ir mērķis uzlabot saskarsmi starp pacientiem un personālu: „Tur mums ir, kur augt. Ceru, ka izdosies. Mans uzskats: pret visiem pacientiem jāuzturas tā, kā mēs gribētu, lai izturētos pret mums.”

Abiem ārstiem gandarījums darbā ir brīži, kad izdevies pacientiem palīdzēt un redzēt rezultātu – veselība uzlabojas.

Uzņemšanas nodaļā

Diennaktī palīdzība tiek sniegta vidēji 15 cilvēkiem.

Desmit mēnešos bijuši 5480 pacienti, no tiem 2146 atvesti ar NMPD brigādi. 480 pēc palīdzības sniegšanas ievietoti ārstēties stacionārā.

Ir 16 terapeitiskā profila dežūrārstu, septiņi pediatri, seši ķirurgi un traumatologi, pieci anesteziologi reanimatologi, 11 ginekologu. Vēl strādā desmit māsas, četri māsu palīgi, pieci reģistrācijas darbinieki un nodaļas vadītāja.

20. decembrī Kuldīgas slimnīcas tagadējām ēkām būs 19 gadu. Komplekss atklāts 2003. gadā.

Palīdzības prioritātes

1. Nekavējoties jāglābj dzīvība!

2. Dzīvībai bīstams stāvoklis: insults, smaga trauma u.c..

3. Ir trauma, bet dzīvībai briesmas nedraud. Var gaidīt līdz stundai.

4. un 5. Dzīvība nav apdraudēta, ir hroniskas saslimšanas saasinājums.