Metode, kas palīdz sevi sajust

„Pats cilvēks ir brīnumains radījums” – tā uzskata fizioterapeite Līga Sprūde, kas ar kraniosakrālo terapiju palīdz ķermenim atgūt iekšējo līdzsvaru.

L.Sprūde ir sertificēta fizioterapeite ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, pēdējos astoņus gadus to apvienojot ar supervizores profesiju, kas ir atbalsts palīdzošajās profesijās strādājošajiem. L.Sprūde: „Esmu strādājusi vairākās slimnīcās un rehabilitācijas centros. Pašlaik pieņemu savā privātpraksē Aizputē, pacientus pieņemu arī Kuldīgas slimnīcā un labsajūtas un svara koriģēšanas centrā Via Vitalite. Man slimnīcas vide patīk, jo tā ir specifiska un no privātās prakses atšķiras. Katrā vietā ir savs darba plūdums un dažādība, ko novērtēju.”

Atjauno ķermenī līdzsvaru

„Kraniosakrālo terapiju esmu apguvusi jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, bet slimnīcā šo pakalpojumu sniedzu kopš septembra. Visbiežāk to iesaku tiem, kuri pastiprinātu stresu jūt tā, ka tas jau ir sācis ietekmēt veselību: ir regulāras galvassāpes, miega traucējumi, skaņas ausīs, spriedze vai citas neskaidras problēmas, kurām medicīnisku iemeslu nav izdevies atrast. Tāpat šo terapiju var piedāvāt pēc smagām traumām, kad ir psiholoģiskas grūtības atgriezties pie ierastā dzīves ritma. Tā der arī bērniem ar uzvedības grūtībām, hiperaktivitāti vai nespēju koncentrēties.

Kraniosakrālā terapija ir osteopātiska metode, kas atšķiras ar to, ka ir ļoti maiga, nav traumējoša. Fizioterapeits ļoti uzmanīgi ar rokām iedarbojas uz galvaskausu, mugurkaulu un iegurņa apvidu, palīdzot organisma iekšējos procesus līdzsvarot ar īpašu ritmu – kraniosakrālo ritmu, kas rodas, cirkulējot cerebrospinālajam šķidrumam*. Tas nav saistīts ar elpošanu vai sirdsdarbību – ķermenim raksturīgs iekšējs ritms, ko speciāli mācīts cilvēks var sataustīt. Kraniosakrālā terapija nestrādā ar spēku vai sāpēm – nav jāvingro vai jāizpilda aktīvas darbības, cilvēks vienkārši guļ un ļaujas procesam. Galvenokārt tas palīdz atjaunot ķermeņa līdzsvaru un nomierināt nervu sistēmu.

To šī metode nomierina ar cilvēka paša iekšējiem procesiem. Mūsu ķermenis tiecas uz homeostāzi jeb harmoniju un līdzsvaru. Bet to var izjaukt ārējā ietekme: saslimšana, stress, nerūpēšanās par sevi, kā nepietiekams miegs, izdzertā ūdens daudzums, maz fiziskās aktivitātes, arī ergonomikas neievērošana. Kraniosakrālā terapija palīdz pie ķermeņa līdzsvara atgriezties. Ja cilvēks pie ārsta ir izmeklēts un analīzes vai izmeklējumi ir kārtībā, bet sūdzības paliek, tad šī terapija varētu palīdzēt, īpaši tad, ja speciālists iesaka mazināt stresu.

Stingrs terapijas reižu skaits nav noteikts. Parasti cilvēks nāk pēc savas izjūtas un vajadzības. Svarīgi ir individuāli novērtēt, kā ķermenis reaģē, un pēc tā plānot nākamos apmeklējumus. Var nākt arī bez ģimenes ārsta nosūtījuma – pietiek ar paša vēlmi pamēģināt.

Terapijas laikā jūtamais ķermeņa ritms nav saistīts ne ar sirdsdarbību, ne ar elpošanu. Tas ir cits, īpašs ritms, kas saistīts ar šķidruma plūsmu starp galvas un muguras smadzenēm. Šī ir ļoti maiga un smalka metode – rokas viegli pieskaras noteiktos ķermeņa punktos. Cilvēki jūt relaksāciju, daži jūt siltumu vai dažādas kustības ķermenī. Citi jūt izteiktu efektu, citi neko īpašu nejūt, un abas reakcijas ir normālas.”

Der būt vērīgākiem

„Pirms rodas nopietnas problēmas, svarīgi ir pievērst uzmanību bāzes lietām: miega ilgumam un kvalitātei, ūdens dzeršanai. Ķermenim vajadzīgs ūdens – ar citiem dzērieniem to nevar aizstāt. Dienā būtu jāizdzer apmēram 30 mililitru uz kilogramu ķermeņa svara. Ļoti svarīgas ir kustības – mūsu vielmaiņa ir tik aktīva, cik paši kustamies. Ja sēžam, vielmaiņa sēž kopā ar mums, kļūst lēnāka. Tikai kustību laikā tā darbojas aktīvāk. Ja aktivitātes nav, vielmaiņa palēninās un rodas veselības problēmas.

Iesaku būt vērīgam pret savām sajūtām un izjūtām un rakstīt dienasgrāmatu, lai pierakstītu gan emocijas, gan ikdienas notikumus. Tas palīdz pievērst uzmanību sev un laikus reaģēt, ja kaut kas mainās. Iesaku fiksēt izdzertā ūdens daudzumu, noietos soļus, bet svarīgāk ir atvērties emocijām – izjūtām un notikumiem pielikt vārdus. Parasti uz jautājumu, kā iet, atbildam, ka labi, bet, ja pierakstām plašāk, kas darbā, privātajā dzīvē notika un kā tad jutāmies, tas palīdz pret sevi kļūt vērīgākiem. Ja jūtamies slikti, var pierakstīt arī fizioloģiskās sajūtas vai domas, kas traucē.”

* Šķidrums, kas apskalo galvas un muguras smadzenes