08:57 - 11.07.2024
ALEKSANDRS VASKOPS, kurš Kuldīgas Centra vidusskolā pabeidzis 9. klasi, Latvijas vieglatlētikas čempionātā desmitcīņā U18 grupā izcīnījis augsto 6. vietu.
Kopumā iegūti 5528 punkti, un rezultāti pa disciplīnām ir šādi: 100 m – 11.88, tāllēkšanā – 5,77 m, lodes grūšanā – 11,64 m, augstlēkšanā – 1,78 m, 400 m – 55.74, 110 m barjerskrējienā – 16.24, diska mešanā – 29,31 m, kārtslēkšanā – 3,10 m, šķēpa mešanā – 41,68 m, 1500 m – 5:02,29.
Vēl Valmierā sešcīņā startējušas meitenes: 9. vietā Elīza Prūse, 11. – Elizabete Kiršteine.
Kā vasaras sezona tev izvērtusies?
Diezgan sekmīga. Latvijas čempionātā daudzcīņā izcīnīju sesto vietu, un šīm sacensībām gatavojos. Ar rezultātiem esmu apmierināts – daudzās disciplīnās rezultātu uzlaboju. Kopvērtējumā pieliku klāt 700 punktus.
Varbūt nākamajā mēnesī vēl aizbrauksim uz sacensībām Ogrē.
Neizklausās viegli – uzrādīt augstus rezultātus desmit disciplīnās.
Tā arī ir. Man ļoti patīk augstlēkšana un īsie sprinti. Arī mešanas disciplīnas patīk, piemēram, lodes grūšana, šķēpa mešana. Diska mešanā šoreiz īsti labi negāja – laikam biju ko sadomājies (smejas). 400 metru skrējiens ir visai smaga disciplīna, un no tās parasti visi baidās. Pats cenšos ikreiz nesabīties un distanci noskriet. Ja vairāk trenētos 110 metru barjerskrējienā, to varētu izskriet daudzreiz labāk. Arī 1500 metri nevienam īsti nepatīk. Manuprāt, 400 metri no visām desmit disciplīnām tomēr ir visgrūtākie. Tiem sagatavoties psiholoģiski ir ļoti smagi.
Tu startē arī atsevišķos sporta veidos. Vai tāpēc, lai uzlabotu prasmes un rezultātu?
Daudzcīņa nenotiek bieži – parasti divreiz gadā. Stadionā sportisti sacenšas desmitcīņā, bet telpā – septiņcīņā. Tāpēc piedalos parastajās disciplīnās, lai rezultātu uzlabotu, lai būtu gatavs daudzcīņai. Telpā labprātāk piedalos tikai augstlēkšanā un 60 metru skrējienā. Taču tas nenozīmē, ka tā daru vienmēr. Ir reizes, kad neskrienu vai nelecu, bet grūžu lodi vai izskrienu barjeras. Atzīšos: pavisam maz izvēlos startēt 400 metru skrējienā.
Vai U18 grupā konkurence spēcīga?
Šogad bijām maz – kādi 13. Taču konkurence ir spēcīga, daži pat iet uz Eiropas normatīviem. Agrāk desmitcīņā startēja daudzi, bet tagad skaits krietni mazinājies. U20 grupā novēroju, ka dalībnieku bija vēl mazāk – deviņi. Pieaugušajiem arī maz. Te rezultāts ir svarīgākais. Ja tā nav, sportisti no sacensībām izstājas.
Kādēļ daudzcīņu izvēlējies?
Gada sākumā teicu, ka gribētu attīstīt augstlēkšanu, bet pašlaik tas īsti neiznāk. Ziemā startēju septiņcīņā un sapratu, ka rezultāti ir labi. Vieglatlētiem ir statistika, kurā katrs sportists redz savu rezultātu. Sapratu, ka man ir potenciāls labāku rezultātu iegūt daudzcīņā nekā solodisciplīnās. Nekas cits neatliek – jāturpina trenēties centīgāk (smejas).
Vai tu seko līdzi kādam pasaules līmenī?
Tā īsti ne. Ir viens labs norvēģu daudzcīņnieks. Vairāk skatos pa disciplīnām, piemēram, kārtslēkšanā, sprintā, augstlēkšanā.
Vai sporta skolā daudzi trenējas daudzcīņā?
Draugs Roberts Gluškovs trenējās, bet ziemā daudz slimoja, un startēt sacensībās īsti nesanāca. No Kuldīgas desmitcīņā šogad biju vienīgais. Septiņcīņā no zēniem startēja Kristens Viļums.
Vai atminies, kas aizveda uz vieglatlētikas treniņu pie Ilzes Stukules?
Pirms deviņiem gadiem mamma bija mani pieteikusi. Pirmie mēneši man nepatika. Kad esi sīkais, domāšana ir citādāka, bet, lielākam augot, saprotu, ka eju ne pēc medaļām, bet gan pēc rezultāta. Viss skats kļūst citādāks. Ilze ir mana trenere no pirmās dienas un kā otra mamma. Viņa par mums ļoti rūpējas. Forša trenere.
Kur startēt vieglāk – Kuldīgā vai citviet?
Saka jau, ka mājas sienas palīdz. Tomēr es vairāk skatos uz apkārtni, kāda ir manēžas vai stadiona kvalitāte. Man patīk skriet manēžā, kur ciets segums. Mūsu jaunais stadions (pie Centra vidusskolas – red.) domāts treniņiem. Varbūt sacensības tur var rīkot pašiem mazākajiem bērniem. Valmierā ir ļoti laba manēža. Bet Kuldīgā ir foršāks atbalsts, arī vecāki nāk paskatīties.
Vai ģimenē vēl kāds sporto?
Dvīņumāsa Alise spēlē volejbolu. Vecākie brāļi nesporto. Lielākie atbalstītāji ir mamma un tētis.
Vai rudenī mācības turpināsi Kuldīgā?
Uzzināju 9. klases eksāmenu rezultātus un esmu apmierināts. Iespējams, palikšu te, taču ļoti vēlos turpināt trenēties un domāju par mācībām Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Došos tur izpildīt normatīvus.
Vai esi jau gatavs doties projām no mājām?
Šķiet, ka jā. Esmu sapratis, ko vēlos, tāpēc centīšos pārbaudījumus nokārtot. Protams, sākumā projām no mājām nebūs viegli, bet domāju, ka ātri pielāgošos.
Vai bez treniņiem vēl ko darīji?
2022. gadā pabeidzu mākslas skolu. Nebija viegli: mācības skolā, tad nodarbības mākslas skolā un treniņi. Mājās ap astoņiem vakarā, vēl jāpilda mājasdarbi. Tagad tikai apmeklēju treniņus.
Kā pavadi brīvo laiku?
Agrāk ļoti populāra bija spēle kendama*. Esmu Eiropas komandā, kurai sponsors joprojām sūta dažādu simboliku, piemēram, džemperi ar logo. Uz sacensībām nebraucu, jo nav tik labu prasmju. Vēl man patīk filmēt un montēt. Agrāk skeitparkā ar riteni taisīju dažādus trikus.
* Japāņu rotaļlieta, kausiņu un bumbiņu spēļu variants. Zobenu veido rokturis ar trim kausiņiem un pīķi, tam auklā piesieta koka bumba, kas jānoķer kausiņā vai arī jāuzdur uz pīķa.
Daudzcīņnieku nav daudz