Vai cīņā par dabu der visi līdzekļi?

Raksta autors: Laila Liepiņa

14:29 - 27.12.2022

NOVADI ZAĻO

Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.

Nepieciešama izpratne par cēloņiem

“Situācija globālā mērogā ir ļoti kritiska klimata pārmaiņu un dzīvās dabas izzušanas kontekstā, uz ko norāda arī zinātniskie monitoringi, pētījumi un publikācijas. Tāpat iepriecinošu ainu neuzrāda arī Eiropas un Latvijas dati. Atsevišķas sabiedrības grupas vēlas pievērst lielāku uzmanību un ātrākus risinājumus. Var atzīt, ka starptautiskie procesi un nacionālie lēmumi joprojām tālu atpaliek no nepieciešamās rīcības gan laikā, gan telpā. Mēs strādājam, lai vairotu sabiedrības izpratni par cilvēku radīto ietekmi uz vidi un iespējamiem risinājumiem, kā ikviens no mums var kaut ko mainīt un ietekmēt,” uzsver Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

World Wide Fund for Nature (WWF) – pasaulē vadošās dabas aizsardzības organizācijas – asociētais partneris Latvijā ir Pasaules Dabas fonds (darbojas kopš 1991. gada). Organizācijas pārstāve atklāj, ka iniciatīvas tiek īstenotas piecos galvenajos virzienos – bioloģiskā daudzveidība, klimats, pārtika, meži, Baltijas jūra un iekšzemes ūdeņi. Lai gan esot skaidrs, ka situācija pasaulē un Latvijā prasa arvien intensīvāk un skaļāk pievērst sabiedrības uzmanību vides problēmām, Pasaules Dabas fonds neatbalstot un neiesaistoties radikālās aktīvisma formās.

Organizācijas ieskatā ar cilvēku uzmanības pievēršanu vien nepietiekot, nepieciešama dziļāka izpratne par cēloņiem, kas līdz kritiskajai robežai noveduši, turklāt esot jāmeklē arī risinājumi, kā ikviens un visi kopā var iesaistīties situācijas uzlabošanā. Piemēram, pirkt mazāk, neizšķērdēt pārtiku, taupīt ūdeni, saudzēt dabu.

Ne vienmēr gan izdodoties tapt sadzirdētiem. Pasaules Dabas fonds piedalās darba grupās un sniedz savus ieteikumus dažādu valsts attīstības plānošanas dokumentu un likumprojektu izstrādes procesos, tomēr, piemēram, jautājumā par tievāku koku ciršanu mežos dabas draugu viedoklis nav ņemts vērā. D. Šteinberga šādos un citos jautājumos aicina iesaistīties ikvienu nevienaldzīgo sabiedrības locekli, piemēram, parakstot petīcijas un atbalsta vēstules.

Pasaules Dabas fonda darbībā ir arī savi veiksmes stāsti, piemēram, pasaules vides akcija “Zemes stunda”, kas pievērš uzmanību vides jautājumiem un katra cilvēka iespējai tos ietekmēt, kampaņa “Lai jūra čum un mudž” – par atbildīgu zivju patēriņu, saudzējot apdraudētās zivju sugas, iniciatīva “Daru labu dabai”, kas aicina piedalīties kopīgās dabas sakopšanas talkās. “Šobrīd mūsu uzmanība īpaši pievērsta saldūdens ekosistēmu atjaunošanai un aizsprostu nojaukšanai uz upēm. Īstenojam arī starptautisko “Zaļā biroja” programmu uzņēmumiem, palīdzot mazināt to ekoloģisko pēdu. Veicam dažādas dabas atjaunošanas un daudzveidības uzturēšanas iniciatīvas dabas parkā “Pape”, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību šajā Eiropas nozīmes aizsargājamajā teritorijā,” šīs un daudzas citas veiksmīgas organizācijas aktivitātes min Daina.

Vajadzīgi arī “trokšņa taisītāji”

Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa vērtē, ka vides organizācijas ir ļoti dažādas un ar dažādiem uzdevumiem – sākot no aktīvisma organizācijām, kuras strādā ar kampaņām un konkrētiem jautājumiem, piemēram, kažokādu aizliegšana, dzīvnieku labturība, un beidzot ar ekspertu organizācijām, kurās strādā zinātnieki, pētnieki vai – kā Latvijas Dabas fondā – dabas aizsardzības profesionāļi.

“Sava vieta ir visām: sabiedrības uzmanības pievēršanai aktīvisma organizācijas spēs izdarīt daudz vairāk nekā ekspertu un zinātnieku organizācijas, un šādi trauksmes cēlāji un “trokšņa taisītāji” ir nepieciešami. Šobrīd gan visur pasaulē protestos, piketos un ielu akcijās aktīvi piedalās arī zinātnieki un eksperti, jo zinātnes komunikācija ne vienmēr spēj sasniegt auditorijas. Nesenā filma “Don’t look up” (“Neskaties augšup!”) labi parāda to, ka zinātnieku balsis nesadzird, lai cik zinātnē balstītus un acīmredzamus pierādījumus liktu galdā. Tāpat arī šobrīd pasaulē apziņa par klimata krīzi līdz reālpolitikām un reālajiem biznesa lēmumiem un kustībām vēl nav nonākusi,” uz nepieciešamību pēc dažādām vides aktīvisma formām norāda L. Brizga-Kalniņa.

Runājot par Vincenta van Goga gleznas “Saulespuķes” apliešanu ar ēdienu, viņa uzsver – tā esot tikai viena daļa no organizāciju koalīcijas “Just Stop Oil” aktivitātēm, kuru mērķis ir apturēt naftas biznesa licencēšanu un attīstību Apvienotajā Karalistē, kā arī pievērst uzmanību klimata krīzei visā pasaulē.

L. Brizga-Kalniņa vēsta: “Šo taktiku var dēvēt par jaunatnes izmisuma kliedzienu – zinātnieki pierādījuši, ka klimata krīze eksistē, politiķi pulcējas lielajās sanāksmēs un diskutē, bet tajā pašā laikā izmaiņas par labu klimatam tiek uzskatītas par ierobežojošām, traucējošām un reāli mēs neesam nospieduši uz globālās sasilšanas bremzēm. Šī akcija arī var likt uzdot jautājumu – ja mūs ļoti satrauc van Goga apdraudējums, kāpēc mūs tikpat ļoti nesatrauc sugu izmiršana? Vai tas, ka mēs zaudējam veselas ekosistēmas?

Taču šai akcijai, kas guvusi lielisku publicitāti, esot arī izdevies mest ēnu uz vides aktīvistiem kopumā, dodot iespēju tos norakstīt kā “nesaprātīgus radikāļus”, un šo iespēju nekavēšoties izmantot tie, kuriem vides aktīvisms traucē. Arī Latvijā vides organizācijas piedzīvo mēģinājumus tās diskreditēt un nomelnot, atzīst Latvijas Dabas fonda pārstāve, jo pretnostatītas ir veselas nozares, kas pelna no dabas resursiem un to izmantošanas.

“Tāpat arī šādas aktivitātes var atsvešināt to sabiedrības daļu, kuri ir atbalstoši klimata un vides jautājumos, taču paši nav aktīvi iesaistījušies – jo viņi ar šādām aktivitātēm sevi nevēlas identificēt un tās aizskar viņu vērtības,” pieļauj aktīviste.

Sabiedrības informēšana ir viens no Latvijas Dabas fonda darbības virzieniem, lai izpildītu savu misiju – dabas daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu Latvijā. Taču ar informēšanu klasiskā izpratnē – informācijas sniegšanu un izplatīšanu – vien nepietiekot, secina L. Brizga-Kalniņa, jo valda milzīgs informatīvs pārsātinājums un dabas problemātikas tēmām jākonkurē ar visām pārējām, sākot no ziņām par slavenību gaitām un beidzot ar ziņām par karu Ukrainā. “Latvijas Dabas fonds kā ekspertu organizācija radikālākas taktikas neizvēlas, taču mēs esam pārliecinājušies, ka ļoti efektīvas auditorijas sasniegšanā ir akcijas, kurās dodam cilvēkiem iespēju iesaistīties un pašiem savām rokām ko pateikt dabas labā.”

Tā īstenotas iniciatīvas: “Iesēj savu kvadrātmetru” – cilvēkiem tiek nosūtītas dabisko pļavu augu sēklas ar aicinājumu izveidot savu kvadrātmetru; pļavas puķu sēklu vākšana kopā ar senioriem; pilsētas pļavu ierīkošana Rīgā; ainavu tūres – eksperti cilvēkiem palīdz “lasīt ainavu”; pļavas dienas Latvijas tirdziņos; viena no veiksmīgākajām kampaņām – “Daba neko nav atcēlusi” 2020. gada vasarā, kad Covid-19 nogurdinātie tika aicināti doties dabā un smelties tajā prieku.

“Klimata krīzi izraisa cilvēki”

Jaunatnes organizācija “Protests” dibināta 2018. gada beigās, un tajā iesaistījušies ap 100 jauniešu no visas Latvijas vecumā līdz 35 gadiem. Organizācija pārsvarā strādā ar sociāldemokrātiskām un zaļām tēmām, pievēršoties arī iekļaujošas sabiedrības un mentālās veselības jautājumiem. Pie veiksmīgākajām aktivitātēm tiek minēta klimata nometne jauniešiem 2021. gada vasarā, organizācijas rīkotie protesti pie Krievijas vēstniecības pēc šīs valsts asiņainā iebrukuma Ukrainā un pie “Gazprom” faktiski piederošās “Latvijas gāzes” biroja. “Ļoti nozīmīgi bija arī protesti pie Saeimas, pieprasot ieviest dzīvesbiedru un vēlāk “Civilās savienības likumu”,” piemin jaunatnes organizācijas “Protests” aktīvists Klāvs Veseļuns.

Tā kā “Protests” ir daļa no Eiropas Jaunajiem zaļajiem, liela daļa no viņu vides un klimata prasībām esot cieši saistītas ar aktualitātēm Eiropas Savienības līmenī.

“Pieļauju, ka lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem nebija dzirdējuši par Enerģētikas hartas nolīgumu (EHN), kaut arī tam ir milzīga ietekme uz klimatrīcību un iespējām atteikties no fosilajiem energoresursiem. Dažas no ES dalībvalstīm ir paziņojušas, ka grasās no šī nolīguma izstāties, tai skaitā Spānija, Polija, Nīderlande, Vācija un Francija, kā arī Eiropas Parlaments nobalsoja, ka no EHN būtu jāizstājas, tomēr Latvijas dienaskārtībā šis jautājums koalīcijas sarunu haosā netika parādījies,” svarīgu, bet plašsaziņas līdzekļos garām palaistu tēmu atzīmē aktīvists.

Nupat noslēgusies COP27 (ANO Klimata pārmaiņu konference) Ēģiptē, kurā Klāvs pārstāvējis Eiropas Jauno zaļo delegāciju. Jaunatne paudusi skaidru viedokli – valstu valdībām jārīkojas aktīvāk, lai ierobežotu klimata krīzi līdz 1,5°C robežai kopš industriālās revolūcijas sākuma.

“Pašreiz tiek uzskatīts, ka šo robežu sasniegsim jau šīs desmitgades laikā, ja jau tagad nesekos radikāla rīcība. Tomēr arī pašreizējie 1,2–1,3°C ir ļoti skaidri novērojami ne tikai ārzemēs ar plūdiem, vētrām, sausuma viļņiem un citām katastrofām, bet arī Latvijā ar mums netradicionāliem laikapstākļiem, to skaitā karstuma viļņiem šovasar. Visticamākais, ka šī bija visaukstākā vasara mūsu atlikušās dzīves laikā,” prognozēs dalās K. Veseļuns.

Iespējams, tieši tādēļ vides aktīvisti vairs nevar zaudēt laiku sarunās un jāķeras pie radikālākām aktīvisma metodēm?

“Es nevaru noliegt, ka klimata kustības radikālākās akcijas, tai skaitā gleznu apmētāšana ar ēdienu, ir ļoti pretrunīgi vērtētas sabiedrībā, un es arī šādā protestā nepiedalītos. Vēlos uzsvērt, ka neviens mākslas darbs netika bojāts – tie atradās aiz stikla. Tomēr, kad redzu sašutumu par šo protesta formu, man rodas pretjautājums – tieši kas klimata aktīvistiem būtu jādara, lai klimata krīze, kas ir eksistenciāla cilvēces nākotnei, atkal parādītos politiķu dienaskārtībā? Zinātnieki ir skaidrojuši un ziņojuši par klimata krīzi kopš 1950. gada. Zinātne ir faktiski vienisprātis, ka klimata krīzi izraisa cilvēki; pat naftas kompānijas, kas ir atbildīgas par klimata krīzi, to atzīst. Regulāri iznāk IPCC publikācijas gan politiķiem, gan zinātniekiem, kas ziņo par klimata krīzes potenciālajām sekām un nepieciešamajām rīcībām. Aktīvisti un zinātnieki ir mēģinājuši gan tikties ar politiķiem, gan miermīlīgi protestēt. Tomēr nekas no šī nav panācis klimatrīcību, lai mūsu un nākotnes paaudžu vecumdienas nebūtu katastrofālas, tādēļ es saprotu, kādēļ daži aktīvisti ir ķērušies pie šī pašu paustā izmisuma soļa,” vērtē “Protesta” pārstāvis.

“Tieši kas klimata aktīvistiem būtu jādara, lai klimata krīze, kas ir eksistenciāla cilvēces nākotnei, atkal parādītos politiķu dienaskārtībā?” jautā jaunatnes organizācijas “Protests” pārstāvji, kas paši aktīvi iesaistās dažādās akcijās, cenšoties pievērst uzmanību vides problēmām.