Diskusijā piedalījās INESE ASTAŠEVSKA (I.A.; Kuldīgas novadam), KRISTĪNA ANSONE (K.A.; Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK), ILGA PRANČA-HARTINGERE (I.P.-H.; Jaunā konservatīvā partija), JĀNIS UZULĒNS (J.U.; Republika) un VALDIS PAKULIS (V.P.; Zaļo un Zemnieku savienība).

Partijas Latvija pirmajā vietā un Suverēnā vara, apvienība „Jaunlatvieši” šo iespēju neizmantoja.

Šoreiz rubrikā Izpēti, izgaismo, risini – piecu partiju pārstāvji, kuri kandidē uz Kuldīgas novada domi, atbild uz jautājumiem par iespējām dzīvi novadā padarīt labāku. Īpaša uzmanība pievērsta ekonomikai un uzņēmējdarbībai.

Nozare, kurā redz iespēju

Ja jums būtu iespēja izveidot jaunu uzņēmumu, kurā jomā tas būtu? Kāpēc?

I.A.: – Redzu perspektīvu saistībā ar digitālo sfēru, ar IT jomu un inovācijām. Būtiski, lai ir gana daudz darbavietu, taču tas nebūtu galvenais. Svarīgāk, lai ir tādā jomā, kurā ilgtermiņā tas radītu pievienoto vērtību. Ideāli, ja tas ir duālais produkts un var darboties vairākās nozarēs.

K.A.: – Es noteikti pievērstos saistībai ar militāro sfēru: vai nu tie būtu aizsardzības līdzekļi, vai munīcijas veidi, vai pārtika, ko ātri un ērti var lietot. Tas ir aktuāli, un tam var iegūt finanses.

I.P.-H.: – Kuldīgas novadā saistībā ar UNESCO statusu es nākotni redzu tūrisma uzņēmējdarbībā. Nākamajos gados gaidāma liela tūrisma plūsma, bet mums trūkst nakšņošanas vietu, pakalpojumu, arī velotūrisma pakalpojumu.

J.U.: – Es pievērstos militāro dronu ražošanai un aizsardzības spēju stiprināšanai, jo vispārējās aizsardzības nolūkā to vajadzētu attīstīt. Tur ir potenciāls novadam attīstīties, jo tehnoloģiju pieprasījums būs un ir vieta, kur nozarei augt.

V.P.: – Es nāku no Skrundas. Man ar jauniešiem bija interesanta saruna. Viņi arī gribēja kaut ko sākt, un ieteicu divas lietas – militāro nozari un tūrismu. Man šķiet, ka tūrismā potenciāls nav izmantots, jo, kad atbrauc ciemiņi, viņi ir pārsteigti, cik šeit skaisti un arī nedaudz atšķirīgi no citām valstīm. Bet lielas fabrikas mums neiznāks, jo nav tik daudz cilvēku.

Nodokļi un atlaides

Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – kādos gadījumos un cik liela tā būtu novada uzņēmumiem?

V.P.: – Protams, ir patīkami, ka pašvaldība uzņēmējam dod nodokļa atlaidi par to, ka darbojas tās teritorijā. Tā nebūs lielākā pozīcija, kas uzņēmējdarbību traucēs vai uzlabos. Tā drīzāk būtu frāze: „Mēs esam ar jums!”

J.U.: – Nodokļu atlaižu politika un privātā un publiskā partnerība būtu izmantojama projektos. Visvairāk infrastruktūrai. Skaidrs, ka pašvaldība nespēj apmierināt visas vajadzības, bet, ja uzņēmējs nāk ar konkrētu vajadzību un pats vai uzņēmumu kopa ir gatava ieguldīt naudu ceļos, kas laukos svarīgi, tad pašvaldība varētu kompensēt nekustamā īpašuma nodokli, tā pasakot paldies un līdzfinansējumu iegūstot no abām pusēm, sakārtojot uzņēmumam vajadzīgās teritorijas un pievedceļus, un no tā iegūst arī pārējā sabiedrība.

I.P.-H.: – Es redzu lielu starpību starp pilsētu un apkārtni laukos, kur infrastruktūra nav tādā kvalitātē kā pilsētā. Uzņēmējiem izdzīvot laukos ir daudz sarežģītāk. Varētu domāt par atlaidi tik ilgi, kamēr infrastruktūra nav sakārtota, lai uzņēmums laukos var 100% funkcionēt.

K.A.: – Kuldīgā darbojas sistēma, ka uzņēmējiem atlaide ir. Tas ir pareizi, jo nevar tikai prasīt. Esam limitētā situācijā, ko varam iedot. Varam sakārtot infrastruktūru, bet uzņēmējdarbība jārada pašam. Ja kāds ir sakārtojis vidi, piesaistījis darbaspēku, varbūt jāgarantē, ka tā būs trīs vai piecus gadus. Vajadzētu padomāt, kā vairāk atbalstīt uzņēmējus laukos.

I.A.: – Novadā ir atbrīvojums vai daļējs atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa. Saistošajos noteikumos ir virkne punktu, kuros gadījumos tas paredzēts. Plānojumā ir konkrētas vietas, kuras vēlamies attīstīt kā industriālās, un tām iespējami citi nodokļa noteikumi. Pašvaldības atbildību tas nemazina – teritorija tāpat jāsakārto, nauda jāiegulda. Tam jābūt ekonomiski pamatotam lēmumam.

Kas biznesa attīstību kavē

Kādi ir lielākie šķēršļi biznesa attīstībai? Kā tas izpaužas?

I.P.-H.: – Trāpījāt manā uzņēmumā, kas saistīts ar tūrismu. Šai nozarei ļoti svarīgs punkts ir vieta. Kuldīga ir lieliska pilsēta, tai ir UNESCO statuss, visi ceļi ved uz attīstību, bet ne laukos. Būtu jāredz, ko var piedāvāt visā novadā. Parasti tūristi šeit paēd pusdienas un brauc projām, vairākas dienas nepaliek. Es atrodos laukos, pie manis atbrauc viesi no ārzemēm, un pirmais, kas šokē, ir grantēti ceļi. Mūsu novadā ceļi laukos diemžēl netiek attīstīti, nav arī nekādu plānu. Jāizstrādā plāns ceļu remontam un asfaltēšanai vismaz 20 gadiem, lai nebūtu tikai atrunas, ka nav naudas. Jādara pa posmiem, katru gadu kādu gabalu asfaltējot. Šeit vislielāko naudu iztērē tūristi no ārzemēm. Viņi ceļo labprāt, ja ir normāli ceļi.

K.A.: – Kādi mistiski šķēršļi pašvaldībā nepastāv. Ja uzņēmējs vēlas attīstīt darbību un ir iepazinies ar lokālplānojumu, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Cita lieta, ja vajadzīgs elektrības pieslēgums, ūdensvads un kanalizācija, tad pašvaldībai jāskatās, cik ātri var noreaģēt. Tas ir būtiski, jo uzņēmējs nevar gaidīt gadu, kamēr dabūsim projektu un naudu.

J.U.: – Es teiktu, ka mums ir spējīgu darbinieku deficīts, trūkst izglītotu, augsti kvalificētu darbinieku dažādās jomās. Tas ir traucējušais moments, kas uzņēmumiem, iegādājoties jaudīgas tehnoloģijas, neļauj pasaulē konkurēt. Pašvaldība neveicina tādu speciālistu sagatavošanu, kas nepieciešami dažādām nozarēm. Tehnikumā dažas jomas ir. Bet nemudinām izglītot jauniešus lauksaimniecībā. Novadā ir daudz lauksaimniecības zemes un uzņēmumu. Mežsaimniecībā ir ļoti spēcīgi uzņēmumi, bet maz cilvēku, un jaunieši tiek motivēti iet uz turieni. Nav izglītotu cilvēku, kas šajās jomās atgriežas, un tas uzņēmumiem traucē augt.

I.A.: – Nav būtisku šķēršļu, kas no pašvaldības puses varētu attīstību kavēt. Tiešām sadarbojamies, sarunājamies. Lai procesi notiktu vēl ātrāk, jābūt sarunām. Mēs esam atvērti dažādos līmeņos: ir uzņēmējdarbības speciālists, arī vadība domē ir atvērta. Tas ir pirmais solis: saprotam vēlmes, to, kāds ir labākais veids, kā darīt, lai iesniegumam nebūtu jāgaida mēnesi. Reizēm notiek daudzas, garas diskusijas, bet nonākam pie konkrētiem soļiem, un tad atliek darīt. Varētu to saukt par zaļo koridoru. Viens ir mūsu pusē – esam izanalizējuši, ko pašvaldība var virzīt ātrāk, un būtiski ir zināt, kādas izmaiņas notiek arī valsts līmenī. Mēs sadarbojamies ar LIAA pārstāvniecību, zinām par mūsu novada uzņēmumiem, kuriem arī no valsts pienākas ātrāka virzība. Nākamais ir plānojums, jo ne reizi vien sanāk problēmas: uzņēmējs iegādājies zemi, bet nav pievērsis uzmanību, ko tur var darīt. Šobrīd teritorijas plānojums ir atvērts, un ikviens var ierosināt izmaiņas. Izaicinājums ir bezdarbs. No vienas puses, tas ir zems – 2019. gadā bija 4,9%, tomēr tas parāda, ka brīvais darbaspēks ir, bet ne vienmēr izdodas to uzreiz atrast.

Par ceļiem nepiekrītu, jo pēdējos gados pašvaldība lauku ceļos ieguldījusi gandrīz trīs miljonus eiro un 10% no kopīgā lauku ceļu garuma ir sakārtoti. Pašam uzņēmējam jābūt vēlmei pielāgoties.

V.P.: – Cilvēki, kuri šeit nav bijuši desmit vai 15 gadus, atbraucot apbrīno to, cik mums labi ceļi. Protams, ar lauku ceļiem problēmas ir. Galvenie ir sakārtoti. Kāda ir Londona? Tur ar riteni pabraukt nevar. Šķēršļu uzņēmējdarbībai novadā nav. Viens gan: cilvēki nezina, kas ir teritorijas plānojumā, jo tā izstrādē nepiedalās. Varbūt daži aiziet, jo viņiem ir iecere.

Uzņēmēji – pašvaldība – lēmumi

Kā uzņēmēji līdz šim iesaistīti pašvaldības lēmumu tapšanā? Kur vajadzīgi uzlabojumi?

J.U.: – Uzņēmēji tiek iesaistīti. Iespējams, jāpārskata principi, kādos viņus iesaista, jābūt kādai rotācijai. Ir uzņēmēju darba grupas domē izveidotas. Bet gadu no gada nekas nemainās – vieni un tie paši cilvēki. Nevaram no šiem uzņēmējiem dabūt ārā jaunas idejas, ja runā ar vieniem un tiem pašiem. Ik pa laikam rodas jauni, un viņiem ir citas vajadzības. Savā ziņā viņus ignorē, jo ir kāda pietuvināta grupa, kas pauž viedokli, un ar to domes vadībai nākas strādāt, tādēļ būtu jāievieš rotācija. Cilvēki daudzos procesos neiesaistās tāpēc, ka rodas vienaldzība. Pašvaldības reformā, kad vara koncentrēta uz augšu, ir pazudis pagastu viedoklis. Jāpanāk – un savā ziņā to jau mēģina ar iedzīvotāju padomēm –, lai vietējās kopienas doma būtu spēcīga. Jāseko darbiem, ne tikai jāuzklausa.

K.A.: – Esmu deputāte, bet neesmu bijusi ne uz vienu tikšanos ar uzņēmējiem, jo esmu no opozīcijas. Par visu izlasu tikai pēc tam. Ja gribam parādīt, ka esam ieinteresēti, es piedāvātu nākamajai domei tikšanos ar uzņēmējiem rīkot visai vadībai. Būsim godīgi: opozīcijas deputāti maizi pelna citos darbos un neseko visu laiku līdzi, kas notiek. Būtu tikai godīgi, ja domes vadība piedāvātu sarunās piedalīties visiem.

Papildinot par mazo pulciņu, būsim reāli – Kuldīgā ir nodibināti ļoti daudzi uzņēmumi, bet nezinām, kuri strādā, kuri ne. Bet, ja domei ir uzņēmējdarbības speciālists, tad var uzrunāt jaunos uzņēmējus. Nav jau tas jāuztaisa par balagānu – ne visi nāks un izteiksies, bet pāris sapulcēm būtu jānotiek lielākā zālē, kur interesentu var būt vairāk. Tāda diskusija būtu ieguvums. Tad mēs redzētu vēlmes.

I.P.-H.: – Notiek pasākumi, un uzņēmēji tiek uzrunāti, lai iesaistās. Bet viss notiek kā šovs – manā acu priekšā ir smukas runas. Klausītāji uzdod jautājumus, bet viss paliek bez izmaiņām. Ar laiku rodas vienaldzība, jo nekas netiek virzīts uz priekšu, tas netiek uzskatīts par svarīgu.

V.P.: – Uzņēmēji tiek iesaistīti, notiek darbs komisijā. Bet es to nosauktu par rutīnu. Agrāk bija mērķis Kuldīgai sakārtot vecpilsētu. Tagad pēc novadu apvienošanas vēl tāda īsta mērķa nav, uz ko tad kā novads ejam. Komisijā lemtais izskatās formāls, un tur pārrunātos jautājumus internetā neatrodu. Tas būtu jāmaina.

I.A.: – Atgādināšu, ka uz katru domes sasaukumu tiek izsludināta pieteikšanās komitejās, komisijās, un tieši tā ir izveidota uzņēmējdarbības atbalsta komisija. Pēdējos gados tā darbojas aizvien jēgpilnāk, produktīvāk. Tikšanās notiek reizi mēnesī. Komisijā ir arī vairāki deputāti, un sēdes ir brīvi apmeklējamas. Tēmas nodotas arī deputātiem. Tiek organizēti pieredzes braucieni, tikšanās. Netiek šķirots – pozīcija vai opozīcija, uzņēmēji tā neiedalās. Jautājums, cik katrs gatavs iesaistīties.

Mazais grants

Pašvaldībai ir mazie granti uzņēmējdarbības sākšanai. Vai jāveido dažādas atbalsta formas ar lielāku finansējumu? Ja jā, kam nauda tiks nogriezta, zinot budžetu?

V.P.: – Ievēlē mūs, un gribam būt labi, dodam grantus, bet tam nebūtu jānotiek spontāni. Jāizveido politika: ko atbalstām, kas ir prioritāte četriem gadiem. Par konkrētiem mērķiem jālemj deputātiem.

I.P.-H.: – Uzņēmējam sākumā tas ir svarīgi, un granti ir ļoti laba ideja. Tie varētu būt dažādi, piemēram, varētu atbrīvot no nodokļa divus trīs gadus. Tā ir Vācijā, Anglijā, un tas ir liels atbalsts. Viss notiek konkursā, un tikai daļa saņem atbalstu vai kādu priekšrocību. Tas notiek ļoti nesaprotami.

I.A.: – Neuzskatu, ka pašvaldībai jāveido milzīgas grantu programmas. Tādēļ ir aģentūras, fondi. Mums jābūt kā atbalstam. Formāts, ko esam ieviesuši, ir labs. Iepriekš finansējums bija 2000 eiro, tagad 4000 eiro. Redzam, ka ieguvums ir, šo to arī mainām. Ir būtiski, lai tomēr būtu radīta vismaz viena darbavieta. Iepriekš šāda nosacījuma nebija. Sākumā mērķis bija atbalstīt gados jaunos uzņēmējus, bet liela pieprasījuma nebija, tāpēc pavērām iespēju plašāk, bez vecuma ierobežojuma. Konkursa noteikumi ir saprotami un caurspīdīgi.

K.A.: – Grantu konkurss notiek vairākus gadus. Arī es uzskatu, ka jābūt skaidram nolikumam, jo tas ir publiskais finansējums. Nevaram to staipīt pa labi un kreisi, jābūt skaidrai vīzijai: kam, ko un cik. Ir vērtīgi, ka grantu var saņemt arī ilgāk strādājošs uzņēmums. Viens, ko varam ietekmēt: informēt, ka tāda programma ir. Atsaucība varētu būt vēl lielāka. Uzņēmējs pelna naudu un varētu palaist garām, ka bijusi iespēja pieteikties.

J.U.: – Šī ir laba lieta, un es to paplašinātu tā, ka uztaisītu mikroprogrammu skolēnu uzņēmumu atbalstam. Ieejot skolēnu uzņēmumu gadatirdziņos, apskatot daudzās idejas, redzu, ka tām ir liels potenciāls. Varbūt vajag nevis 4000 eiro, bet ar mazāku summu skolēnus motivēt augt. Vai summas vajadzētu lielākas? Nē, bet varētu veidot vaučerus mācību ciklam: uzņēmums izgājis pirmo posmu, un vajag nākamajam. Varbūt dot otrā līmeņa grantu, jo vajag mazliet vēl palīdzēt. Varbūt lielākam uzņēmumam vajag tāpēc, ka tas grib atvērt jaunu nozari, bet vajag apmācīt piecus cilvēkus.

Vēlme būt domē

Kas ir jūsu motivācija iekļūt novada domē?

I.A.: – Pašvaldību vēlēšanas es nesauktu par sacensību, jo man tas ir daudz būtiskāk. Man bijusi iespēja domi vadīt divus gadus un būt kopā ar profesionāliem cilvēkiem, tāpēc man ir skaidra vīzija vairākos virzienos. Redzu, kā varam vēl labāk. Pati esmu šeit dzimusi, augusi, te dzīvo arī mani bērni, un kurš cits, ja ne paši mūsu nākotni veidosim?

K.A.: – Startēju ne pirmo gadu. Teikšu godīgi: tas nav viegls process. Šajā novadā dzīvo mana ģimene, es vēlos te strādāt. Ar savām zināšanām un pieredzi varu būt pienesums. Ilgstoši darbības toni nosaka viena partija, līdz ar to arī lēmumi ir tikai šīs partijas ietvaros. Pārējiem, kas piedalās, iespējas ko mainīt ir ierobežotas. Ja es būtu pilnīgi pārliecināta, ka mums viss kārtībā, tad nepiedalītos, bet ticu, ka var labāk un citādāk. Ja cilvēki uzskatīs, ka tas ir vērtīgi, turpināšu strādāt.

I.P.-H.: – Pašvaldību vēlēšanās piedalos otro reizi. Pārstāvu lauku cilvēkus. Man ir pieredze, un es 20 gadus dzīvoju laukos. Pēc Rīgas un Minhenes ar ģimeni atgriezos šeit. Lauku iedzīvotāji, uzņēmēji netiek sadzirdēti. Varbūt ir uzklausīti, bet ne sadzirdēti. Man šī tēma ir ļoti sāpīga. Pie mums valda stereotips, ka lauki ir tukši, ka tur iedzīvotāji var sadzīvot ar mazāk labiem pakalpojumiem. Nekas neattīstās. Es to vēlos mainīt.

J.U.: – Ja viss būtu kārtībā, es varētu darīt savas ikdienas lietas. Tiek modelēts priekšstats, ka mums viss ir labi, bet, ja paskatāmies statistiku uz pārējo novadu fona, redzam, ka buksējam. Savā ziņā tas ir pamats tam, ka lielu daļu sabiedrības ilgstoši ignorējam. Ir tāda puse, ko lēmumos ignorējam, bieži vien neieklausāmies. Ir vajadzīgas pārmaiņas, tādēļ esmu gatavs izvirzīt diskusijai jaunas tēmas, ko vajag pilnveidot, potenciāls ir. Ja mums Kurzemē ir slikti rādītāji, tas nozīmē, ka, akcentus mazliet pamainot, varam būt veiksmīgs novads.

V.P.: – Man arī pienācis brīdis, kad jūtu, ka esmu pilns ar idejām. Cilvēkiem saku, lai viņi dodas balsot. 30% iedzīvotāju vēlēšanās piedalās, bet kur ir pārējie? Ir tāda kā depresija. Ja būs piedalījušies 60%, tas būtu ļoti labs rezultāts, jo nozīmētu, ka cilvēki sāk domāt. Tad viņi varēs pārmest, ka kaut kas netiek darīts. Gribu procesā iesaistīties.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Ko Kuldīgas novada domes darbā varat uzteikt? Kā vēl pietrūkst, lai vietējiem dzīve būtu labāka? Kam pašvaldība tērē vairāk naudas, nekā vajadzētu? Kādus vēlaties redzēt jaunos deputātus?

Arturs Cimoška, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis:

– Plusi jau redzami: tas, kā pilsēta attīstās, tiek sakārtota. Par mīnusiem – man kā vēlētājam nav pārliecības, ka nauda tiek izlietota racionāli, un visvairāk uztrauc lielais pārvaldības aparāts un tas, ka pagastos vairs nevar atļauties pat izpilddirektoru, kuram ar cilvēkiem ir tiešs kontakts, jo tagad viss ir ļoti centralizēti. Vienvārdsakot, man šķiet, ka pilsētā darbinieku ir par daudz un pagastos par maz. Cilvēkiem dzīve nav kļuvusi ērtāka kopš šīm izmaiņām, un kaut kas būtu jāmaina tādā virzienā, kā bija kādreiz. Ja ir viens pārvaldnieks pa trim pagastiem, viņš nevar zināt visu, kas tajos notiek. Vēl drusku uztrauc lauku skoliņu slēgšana. Citās valstīs tās tomēr tiek kaut kā saglabātas. Uzlabojams būtu daudz kas. Deputātiem jābūt tādiem, kas pašvaldībā tik daudz nav sēdējuši un ir nākuši no zemnieku saimniecībām un uzņēmējiem.

Kristaps Martinovs, Kuldīgas kafejnīcas Pī Cafe īpašnieks:

– Mīnuss ir tāds, ka tikai šajā pusgadā visi deputāti kļuvuši atsaucīgāki. Toties forši, ka ceļ saulītē Kuldīgu. Prieks, ka ceļotājiem pie mums patīk un pašvaldība domā, lai tūristiem būtu, ko te darīt, piemēram, lai ir pastaigu takas. Ja tā turpinās, būs labi. Par mīnusu vēl varu nosaukt būvvaldi. Cilvēki grib sakārtot vidi, bet baidās, ka, gribot labu, pašiem iznāks sliktāk. Uz naudas izlietojumu nemaz neskatos, jo tā tiek tērēta līdzīgi kā citos novados. Taču gribētos, lai kādus ikgadējos apbalvojumus, kas arī ir tēriņi, labāk ieguldītu bērnos, skolās, ceļu remontā, nevis piekto reizi par ļoti labu darbu apbalvotu, teiksim, bibliotekāri. Vairāk naudas veltīt bērnu vajadzībām. Taču man un iebraucējiem Kuldīga patīk, un tas ir ļoti svarīgi. Jaunos deputātus vēlos redzēt pretimnākošus, un, ja kādam ir iecere, tad vajag palīdzēt, nevis to noraidīt.

Agnese Ozoliņa, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolotāja:

– Man sāpīgs temats ir skolu reforma, ko mēģināja, bet neizdevās. Varbūt darīja nepārdomāti vai ķērās klāt ne no tā gala? Kamēr vēl bija vēlme skolu tīklu optimizēt, bija skaļi pārmetumi, ka naudu var ietaupīt, kaut vai pārveidojot Pilsētas svētkus, kas bija trīs četras dienas, jau ar nolietojušos saturu – katru gadu viens un tas pats – un nevajadzīgi daudz. Uz to ļoti ātri noreaģēja, un tagad, naudu ietaupot, Vecpilsētas svētki bija pat kvalitatīvāki, lai gan tikai divas dienas. Vienmēr var piesieties kādai izšķērdībai augšās, taču par to domājusi neesmu. Pozitīvais ir tas, ka Kuldīgu attīstām kā tūrisma galamērķi. Ievērojamākais ir iekļūšana UNESCO sarakstā. Ar tagadējiem deputātiem esmu diezgan apmierināta, bet gribētu viņus redzēt drosmīgākus, lai pieņem citādus lēmumus, nekā to dara visur, un arī atbildīgus par to, kas jau izdarīts.

Anita Raģele, Alsungas zemnieku saimniecības Ķīši īpašniece:

– Mums ir prieks, ka Alsungā daudzmaz ir pabeigts sakārtot Zieduleju. Tagad sola sakārtot pili – redzēs, cik tur padarīs. Tas ir pašsaprotami, ka liela daļa naudas aiziet aizsardzībai. Visur tagad naudu tikai samazina, un kas tad galā cieš? Tikai mazie cilvēciņi. Mēs esam laucinieki, pensionāri, un uz mums tas īsti neattiecas, tomēr skumīgi, ka darbavietas samazinās tādēļ, ka jāsamazina štata vietas. Cieš lauku pagastiņi, arī mūsu pagastā viss sarūk. Labi, ka sakārtoja ceļu, taču arī citiem prasās vismaz melnais segums, lai var braukt cilvēcīgi. Naudu vajag visur, bet tā ir tik, cik ir. Mums vairāk vajadzētu kultūrai. Lai gan cilvēki paši dūšīgi darbojas, atrod naudu dažādiem projektiem, taču, ja kur jābrauc, ir arī transporta izdevumi. Tālu tikt nevar. Kopš mūs pievienoja Kuldīgai, jūtu, ka mēs, mazie pagasti, tomēr esam apdalīti. Neredzu arī to, ka pašvaldība pie mums atbrauktu uz pasākumiem, lai vismaz justu to domes atbalstu. Gribētu, lai tas mainās.

Vija Peterte, Skrundas kafejnīcas Jumis īpašniece:

– Kaut kas jau darīts ir, mīnusi arī būs vienmēr. Pozitīvi ir tas, ka Skrundā sataisīja trotuāru, kas ved uz kapu pusi. Taču vairākas ielas nav sataisītas, un tik vienkārši jau tas nav. Uzņēmējdarbība Skrundā ir, bet labāk, ja būtu vairāk cilvēku. Gribētu vairāk pasākumu, taču dzirdu, ka tos grib daudzi, bet, kad jāiet, nav, kas iet. Tas ir mīnuss. Mūs ļoti iespaido pasākumi Kuldīgā, Liepājā un pagastos, jo esam ceļmalā, tāpēc priecājos, ja kas notiek apkārtnē. Kuldīgā neko sliktu neesmu manījusi. Parasti noeju gar Ventas rumbu, un tur ir skaisti. Nezinu, kādus gribētu jaunos deputātus. Lai tik strādā!

#SIF_MAF2025

#izpēti_izgaismo_risini

#kurzemnieks