No idejas līdz peļņai: garš, grūts, bet interesants ceļš

Ar kādām grūtībām saskaras jaunie uzņēmēji, un kāda nozīme uzņēmumu attīstībā ir biznesa inkubatoram un atbalsta programmām?

To Kurzemnieks jautāja dekoratorei IEVAI ŠTRO, Kuldīgas rotaļu istabas un apartamentu Brīnumzeme īpašniecei DIĀNAI PANTJUŠENKOVAI, Alsungas sausā saldējuma ražotājai KARĪNAI BUMBULEI, Kuldīgas biznesa inkubatora vadītājai LĪGAI RAITUMAI un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes reģiona nodaļas vadītājam RALFAM MINKEVIČAM.

______________________________

Pieprasījums ļoti liels

„Pagaidām esmu pašnodarbinātā. Sapratu, ka manam formātam šī ir ērtākā un piemērotākā forma, jo darbojos viena. Gribētu kādreiz to izaudzēt līdz lielai komandai,” saka zīmola Plīvurpuķe radītāja, Kuldīgas dekoratore Ieva Štro. Viņa dekorē kāzas un citas svinības.

„Klientu vēlmes ir dažādas. Viss atkarīgs no tā, cik liela ceremonija baznīcā vai ārā. Bieži vien iznāk arī palīdzēt plānot un organizēt.” Ar dekorēšanu Ieva nodarbojas astoto gadu. Sākusi tad, kad gaidījusi meitiņu: „Tas izaudzis starp abiem bērniem. Plīvurpuķe ir kā trešais bērns. Attīstība notikusi dabiski – jo vairāk brīva laika, jo vairāk pasūtījumu. Kādreiz daudz neņēmu, jo gribēju būt arī mamma. Tagad mazie ir atspērušies un mana jauda palielinās.”

Soli pa solim
Ieva uzaugusi ar vecāku un vecvecāku audzētajiem ziediem. Studējusi Rīgā, tad atgriezusies. Sākot darboties, sapratusi, ka tas patīk un izdodas. „Cilvēki paši mani uzrunāja, darba kļuva arvien vairāk. Iemanījos, iepirku inventāru un soli pa solim attīstījos.” Dekoratorei patīk dažādība un saskarsme ar cilvēkiem. „Katras kāzas ir kā projekts, kurā jāpanāk rezultāts, lai klienti būtu laimīgi. Viss sākas ar iepazīšanos un sajušanu, kas katram patīk.”
Pēc dažiem gadiem Ieva pieteikusies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņai paticis, ka dalībnieki cits citu iedvesmo. Vērtīgas bijušas grāmatveža un reklāmas speciālista lekcijas, iespēja satikt cilvēkus, kuri stāsta par pieredzi projektu rakstīšanā: „Noderēja arī kontaktu paplašināšana un iespēja uzzināt jaunumus par fondiem un citām lietām.”

Daudz neparedzamā
I.Štro atzīst, ka kāzu dekorēšana ir grūts uzdevums, un pēc pirmā gada rodas pieredze. Sarežģīti ir to darīt, ja kāzas ir ārā, jo laika apstākļus nevar paredzēt, tāpēc viņa gatavojas plānam B. Arī ziedu sagāde mēdz būt neparedzama, jo tie nāk no Rīgas un nav zināms, vai atnāks svaigi, vai būs īstais tonis. Tad Ieva meklē ziedus citur vai ar līgavu runā par citiem variantiem. „Izaicinoši ir visu saorganizēt un būt laikā. Bieži dekorēšanai atvēlētas vien pāris stundas. Tikšanās pirms kāzām ir ļoti svarīgas, lai detalizēti pārrunātu plānu.”
Kad sākusies pandēmija, licies, ka viss apstājas. Ieva laiku pavadījusi mājās ar bērniem. Visvairāk pārsteiguši klienti, jo neviens nav zvanījis, lai pierakstu vasarā atteiktu. Līgavas cerējušas, ka pasākumi tomēr notiks, un tā arī bijis: „Kad sākās vasara, viss aizgāja jaudīgi.”

Reklāma un Kuldīgas šarms
Uzņēmējdarbībā noder Ievas izglītība sabiedriskajās attiecībās, reklāmā un kultūras menedžmentā. Daudzi klienti dekorētājus atrod feisbukā un instagramā. Prasme apstrādāt fotogrāfijas un veidot saziņu sociālajos medijos palīdzējusi iegūt klientus. Noderējusi arī pašas labā krāsu izjūta, bērnības pieredze ar ziediem un kursi Rīgā. „Esmu atvērta un fleksibla. Man sastrādāties ar cilvēkiem ir viegli – jūtu, ko kuram piedāvāt. Attīstību veicināja arī pirmo gadu pieredze, jo reklāma aiziet pati – klienti nodod informāciju tālāk. Līgavas apmierinātas, kāzu viesi redz rezultātu.”
Īpaši darbīgas esot pēdējās vasaras, un ar gadiem pieprasījums pēc Plīvurpuķes pakalpojumiem audzis, jo darba augļus cilvēki ievēro un novērtē atzinīgi. Turklāt daudzus pārus pievelk Kuldīgas šarms: „Tas darba apjomu palielina. Iebrauc liepājnieki, rīdzinieki, saldenieki, kuriem ērtāk ņemt vietējos pakalpojumus.”

Būs jāceļ cena
Gan ziediem, gan degvielai cena augusi, tāpēc arī dekorēšanai tā mazliet jāceļ: „Tas jādara ne tāpēc, lai vairāk nopelnītu, bet lai pakalpojumus noturētu labā līmenī. Šis gads parādīs, vai cilvēki taupīs un ņems mazāk vai tāpat savā īpašajā dienā būs gatavi svinēt krāšņi. Pagājušajā gadā vēl varēju izlīst caur adatas aci. Šogad vairs nevaru paņemt tik daudz, cik gribu. Ja ņemu tikpat, jāpieliek cena. Vai cilvēki būs gatavi maksāt vairāk?”

______________________________

Rada pašu vajadzības dēļ

„Galvenais ir noturēt līmeni un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem – vai cilvēks trūcīgāks, vai bagātāks. Klients ir klients, bērns ir bērns,” uzskata Kuldīgas apartamentu Brīnumzeme īpašniece Diāna Pantjušenkova. Vasarā šai vietai apritēs septiņi gadi.

Sākotnēji Brīnumzeme darbojusies kā rotaļu istaba, vēlāk kā bērnu izklaides centrs, jo piedāvāti arī izbraukuma pasākumi bērniem. Kad sākās pandēmija, izklaides centriem aizliedza strādāt, taču D.Pantjušenkova atrada veidu, kā pielāgoties, lai izdzīvotu. „Bija divi varianti: vai nu izdomāju ko citu, vai veru ciet. Kopš tā laika Brīnumzeme ir apartamenti, jo tie bija ļoti pieprasīti, kad sākās kovids. Iegādājos dīvānus, lai šeit varētu arī nakšņot. Tagad esam gandrīz atpakaļ vecajās sliedēs, un cilvēki priecājas, ka atkal var svinēt dzimšanas dienas. Apartamenti pieejami vasarā, jo ballītes tad pārsvarā notiek ārpus telpām.”
Sākoties pandēmijai, Diāna bijusi arī priecīga, jo beidzot varējusi uzelpot un vairāk laika pavadīt ar ģimeni. „Pašā sākumā valsts uzņēmējus atbalstīja – telpas īri un citus maksājumus varēju nomaksāt. Kad sāka dalīt, kurš drīkstēs strādāt un kurš ne, bija jādomā, ko darīt. Tad vairs nemaksāja. Pandēmija lika padomāt, ka nevajag tik mežonīgi visur skriet.
Pagaidām esmu saimnieciskās darbības veicēja. Ballītes pārsvarā ir vakaros, uzkopšana un pārējais ir uz maniem pleciem. Nevajag kādu algot – pati tieku galā.”

Palīdz biznesa inkubators
Ideja radusies pašas vajadzības dēļ. Pirms septiņiem gadiem Diāna meklējusi telpu, kur Kuldīgā nosvinēt dzimšanas dienu dēlam, bet tādas iespējas nebija. Nolēmusi, ka jāizveido pašai. „Mazākā meitiņa sāka iet bērnudārzā. Sapratu, ka nevēlos atgriezties algotā darbā, lai darbu pielāgotu bērnu vajadzībām. Domāju, ko gan varu zaudēt, izņemot ieguldīto naudu. Vīrs palīdzēja. Izveidoju šo vietu tāpēc, lai varam svinēt arī paši.”
Uz Kuldīgas biznesa inkubatoru D.Pantjušenkova aizgājusi noskaidrot, vai var uzrakstīt projektu, lai saņemtu atbalstu siltumsūkņa iegādei, jo telpā nebija siltuma. Lai gan toreiz tur palīdzēt nevarēja, piedāvāta cita palīdzība, tāpēc iestājusies biznesa inkubatorā. „Bija mācības, kas liek domāt, kā labāk klientam un pašai, ko piedāvāt un kā atrast klientus. Man šis laiks ļoti patika. Sapazinos ar citiem: ja kādreiz ko vajag, sazināmies. Ja ir lielāka vai mazāka ideja, iesaku aiziet uz biznesa inkubatoru aprunāties. Izejot cauri pirmsinkubācijas periodam, var saprast, vai ir vērts sākt vai biznesa ideju attīstīt.”

Sākt nebija viegli
Diāna atklāj, ka šaubījusies, vai ideju izdosies realizēt. Iedrošinājusi draudzene no Rīgas, palīdzējis Eiropas Sociālā fonda projekta Jauniešu garantijas finansējums – 5000 eiro. Būdama bezdarbniece, atsaukusies Nodarbinātības valsts dienesta aicinājumam piedalīties konkursā un uzrakstījusi biznesa plānu. „Lai nauda nebūtu jāatdod, jānoturas trīs gadus. Man piešķīra palīgu grāmatvedībai un naudas plūsmai. Iegādājos pamatlīdzekļus, un trīs gadi pagāja nemanot. Sākumā bija laiks, kamēr cilvēki aprada, ko piedāvāju. Tad reklāma aizgāja no mutes mutē.”

Atrakcija, telpa, siltums
Pirmais uzdevums: dabūt bērnu atrakciju no Ķīnas. Atrast pareizo firmu bijusi uzticēšanās un veiksme. Pēc naudas pārskaitīšanas atlicis cerēt, ka pirkums ar kuģi patiešām tiks atsūtīts. atrakcija nokļuvusi Igaunijā, tad Rīgā, un par to papildus jāmaksā. „Rīgas muita nebija paziņojusi, ka krava jau divas nedēļas stāv noliktavā, bet diennakts maksā 40 eiro. Vīrs dusmīgs zvanīja, un tur izmaksas samazināja uz pusi.” Atvest atrakciju uz Kuldīgu un salikt palīdzējuši draugi un ģimene.
Diezgan sarežģīti bijis atrast telpu, kurā pieaugušie var svinēt un pārredzēt, ko blakus dara bērni: „Te visu esmu iekārtojusi tā, lai arī mani bērni justos labi un lai es kā mamma redzētu, vai viņi nedara blēņas. Šo vietu atradu, runājot ar cilvēkiem. Nākamais bija siltums, jo izrādījās, ka te nav nekāda.”
Tagad pieprasījums ir liels, jo cilvēki pēc ballītēm sailgojušies un vēlas svinēt pulkā: „Uzņemam līdz 20 pieaugušajiem un 20 bērniem. Kuldīgā ir tikai divas vietas, kur var nosvinēt svētkus. Konkurenci jutu tad, kad pirms pandēmijas atvērās Limonāde, bet tagad īsti neizjūtu. Reizēm ballīšu ir vairāk, citreiz mazāk. Ir tādi klienti, kuri nāk jau no pirmsākumiem, bet ir arī daudz jaunu.”

Pirmoreiz maksu palielina
Inflācijas dēļ Brīnumzemes pakalpojumiem oktobrī nedaudz celta cena, jo vairāk jāmaksā par īri un elektrību. Tas pa šiem gadiem noticis pirmo reizi. „Klienti to noteikti jūt. Darbdienās stunda maksāja 20 eiro, tagad – 25. Es to piecīti ļoti jūtu, jo rēķinus nomaksāt ir vieglāk. Bet klientu skaits nav mazinājies, jo viņi saprot, ka cena aug visam.”
Diāna cītīgi darbojas pie jaunas biznesa idejas un plāno pusaudžiem un pieaugušajiem piedāvāt lāzertagu (šaušanas spēli ar lāzeru), tāpēc iespējams, ka šogad Kuldīgā būs par vienu izklaides vietu vairāk.

______________________________

VIEDOKĻI

Ne sprunguļus, bet atbalstu

Ralfs Minkevičs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs:
– Vispirms jaunie uzņēmumi nokļūst biznesa inkubatoros un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kur par tiem parūpējas. Nevaru pateikt, kā ir nodibināt uzņēmumu šobrīd, jo tādas pieredzes nav, – man ir uzņēmums ar piecu gadu darbību. Pēdējos trīs gados uzņēmējiem bijuši lieli izaicinājumi vispirms ar kovida posmu, tagad ar Krievijas sākto karu, kas rezultējies energoresursu un materiālu izmaksu kāpumā. Bet uzņēmēji ir spējuši pielāgoties un lielākā vai mazākā mērā nodrošina sev ienākumus un apgrozījumu.
Ir jomas, kurās sarežģījumi ir būtiski. Piemēram, ēdināšanas un tūrisma uzņēmumu pastāvēšanu ļoti ietekmē energoresursu cena. Varbūt arī kādos ražošanas uzņēmumos ir grūtības un nākas visu pārskatīt. Bet dzīve turpinās, veidojas jauni uzņēmumi. LTRK temperatūra ir normāla. Energoresursu jautājumi ir absorbēti, janvārī notikusi piemērošanās situācijai.
Uzņēmumu attīstību veicina gudri valsts lēmumi, atbalstot to un veidojot gudru nodokļu politiku. Jo vairāk liksim sprunguļus spieķos, jo grūtāk darboties. Dažreiz nav zināms, kas būs rīt. Uzņēmējs un viņa komanda izaugsmi noteikti veicina paši: kā viņi spēj domāt un radīt jaunas darbības formas, kā radīt lielāku peļņu. Eksports un produktivitāte ir galvenais celmlauzis, lai ko panāktu. Noteikti jādomā tā, lai pakalpojums vai prece ienes augstāku vērtību. Valsts pārvaldei jādomā, kā labāku uzņēmējdarbības vidi radīt ar visdažādākajiem atbalsta veidiem un gudriem lēmumiem un likumiem.

Vajag ideju un vēlmi darboties

Līga Raituma, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja:
– Nupat veikalā Rimi vērtēju skolēnu mācību uzņēmumus. Redzot jauniešu azartu, jāsaka: sākt ir viegli, jo vajag tikai ideju un vēlmi darboties. Bet, lai to noturētu un ražotu rūpnieciskā apjomā, – tas gan vairs nav viegli. Ļoti atšķirīgi ir tas, kādā nozarē uzņēmums darbojas un kas ir viņa prece vai pakalpojums, bet pēdējo gadu lielākais izaicinājums ir ilgā piegāde, kas vispirms saistīta ar pandēmiju, pēc tam ar karu Ukrainā. Agrāk piegāde ilga trīs nedēļas, tagad var būt pat līdz trim mēnešiem, un tas iekavē gala termiņu.
Vēl tas ļoti ietekmē preces cenu, un daļa vairs nespēj Eiropas tirgū konkurēt. Latvijā inflācija ir vairāk nekā 20%, citās Eiropas daļās – zem 10%, un nereti citas valsts uzņēmējs diemžēl saka: vairs nav izdevīgi pirkt no Latvijas, jo pašu zemē to var izdarīt lētāk. Ļoti ietekmē arī minimālās algas izmaiņas, kas stājās spēkā no janvāra. Kā zinām, ne jau uzreiz darbinieks strādā par 120 eiro ražīgāk.
Pandēmijas laikā daudzi pārvērtēja to, kādas viņiem ir prasmes vēl bez tā, ko jau dara kā algoti darbinieki. Daudzi mainījuši dzīvesvietu, izceļoties ārā no Rīgas un sākot uzņēmējdarbību.
Kuldīgas biznesa inkubators darbojas kopš 2016. gada 1. septembra, dalībniekus uzņemam no 2017. gada. Pa šo laiku pie mums darbojušies 330 biznesa ideju autori un attīstījušies 106 uzņēmumi.

Visgrūtāk – noturēties un nopelnīt

Karīna Bumbule, Alsungas SIA Diezgan svaigi īpašniece, ražo sauso saldējumu:
– Ir tik daudz iespēju, kur pieteikties un gūt pirmās zināšanas! Lielākais izaicinājums ir noturēties, iegūt apgrozījumu, nopelnīt.
Viss sākās tad, kad Rīgā strādāju par pārtikas kvalitātes speciālisti. Ar savu ideju pieteicos Rīgas drosmes grantam un saņēmu 2000 eiro. Pārcēlāmies uz Alsungu. Likās, ka laukos jāizdomā kas savs, jo man ir mazi bērni. Iestājos Kuldīgas biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmā. Nodibināju uzņēmumu. Iestājos ar vienu ideju, bet dzima kas cits. Tas ļoti palīdzēja. Pēc tam palīdzēja arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Kuldīgā. Izgāju mācības un piedalījos konkursā Laukiem būt.
Jaunajiem uzņēmējiem svarīgi šādos notikumos piedalīties, jo palielinās kontaktu loks, sākas sadarbība. Nezinu, kā tas būtu – sākt uzņēmējdarbību, neiesaistoties kādā projektā. Sākumā saņēmu Alsungas novada pašvaldības finansējumu pamatlīdzekļiem, tagad – Kuldīgas novada pašvaldības atbalstu.
Man bija jāsaprot, kam savu preci pārdošu. Tad saskāros ar to, ka pieprasījumam ir sezonalitāte: tas ir nevis vienmērīgs, bet uz svētkiem. Tagad man ir otrs mazulis. Par laimi, sezona beigusies. Paspēju pa ziemu nostrādāt, tagad atkal ir klusais periods. Jādomā, kā vasarā iesaistīt palīdzīgas rokas. Katrs jaunais uzņēmējs saskaras ar to, ka sākumā dara visu pats, tikai pēc tam sāk iesaistīt grāmatvedi, dizaineru un citus palīgus. Jāsaka godīgi, ka vieglāk ir aiziet uz darbu, nostrādāt piecas dienas nedēļā un visu citu aizmirst. Ir labi, ka man nav priekšnieka, tomēr nezinu, kā būs.

______________________________

______________________________