Trešdiena, 19. februāris
Vārda dienas: Zane,  Zuzanna

Slinkums, nezināšana vai protests?

Raksta autors: Amanda Gustovska, Daiga Bitiniece, Inta jansone, Amandas Gustovskas foto

17:39 - 07.06.2024

Whatsapp Attēls 2024 06 05 Plkst. 13.02.41 15f53ddd

Rubrikā Cilvēks un drošība šajā publikācijā – par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Ko darīt, lai vairāk cilvēku tajās piedalītos, izvēloties kādu no 16 partiju sarakstiem un ievēlot deviņus deputātus, kas pārstāvēs Latvijas intereses? Īpaši svarīgi tas ir pašlaik saistībā gan ar jauno Eiropas fondu plānošanas periodu, gan ar drošību Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.

Kā panākt lielāku vēlētāju aktivitāti

Kā cilvēkus mudināt piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kāpēc ir svarīgi iet balsot? Par to informācijas centrā Europe Direct diskutēja Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektors RIMANTS SAFONOVS, Demokrātijas fonda priekšsēde ILZE JANKOVSKA un Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra direktore IEVA OZOLIŅA. Sarunu vadīja laikraksta Kurzemnieks galvenā redaktore Daiga Bitiniece.

Kāpēc paši iesiet vēlēt, un vai arī jums kādreiz bijušas šaubas – piedalīties vai ne?

Whatsapp Attels 2024 06 05 Plkst. 13.01.58 5d30c934

Ieva: Protams, iešu! Līdz šim esmu bijusi uz visām EP vēlēšanām, jo esmu pilsoniski aktīva.

Ilze Jankovska2

Ilze: Iešu. Es kā Latvijas Republikas pilsone vēlēšanas varu salīdzināt ar personisko higiēnu. Tas būtu tāpat kā jautāt: „Vai vakarā mazgāsiet zobus?” Šādi izturos pret jebkurām vēlēšanām.

Rimants Safonovs

Rimants: Līdz šim neesmu bijis aktīvs EP vēlētājs. Likās, ka tas ir pārāk tālu un mūs nemaz neskar. Taču esmu sapratis, ka tā nebūt nav. Šīs vēlēšanas ļoti ietekmē arī mūs, un šogad noteikti iešu.

Pagājušajās piedalījušies 33,5% Latvijas iedzīvotāju. Kas, jūsuprāt, viņus motivēja, un kas varētu motivēt pārējos?

Rimants: Viens kritērijs varētu būt cilvēka atbildība par savu valsti, taču otrs – izpratne, ka ar savu balsi viņš spēj kādus procesus Eiropā, Latvijā ietekmēt. Cilvēks apzinās, ka ir daļa no mūsu kopīgās nākotnes, tāpēc procesos iedziļinās un, iespējams, arī redz rezultātus. Redzam, ka par Eiropas Savienības finansējumu varam realizēt dažādus projektus, zinām, ka arī Kuldīgas attīstībā tas daudz palīdzējis. Bez tā pilsēta un dzīve te izskatītos citādāka.

Ilze: Tā ir vēlme iesaistīties, apzinoties, ka esmu aktīvs cilvēks, kaut vai reizi četros gados. Neapšaubāmi vēl tā ir atbildība un savā ziņā arī sekas: kā varētu būt, ja vēlēt neietu. Visi jau zinām, ka balsis saņems deviņi kandidāti, taču kuri tie būs, un ko viņi paveiks? To noteiks mūsu katra iesaiste.

Rimants: Piemērus, kas notiek, iedodot varu nepareizo cilvēku rokās, redzam Ungārijā, Gruzijā un citviet. Arī tur ir cilvēki, kas balsot iet, taču jautājums: kādā virzienā.

Ieva: Tiem 33%, kas aizgāja pagājušoreiz, ir tā piederības izjūta. Viņi par sevi var teikt: „Esmu eiropietis, Eiropa man sniedz iespējas, un, lai tās izmantotu arī turpmāk, man uz EP vēlēšanām jāiet.”

Vai zināt kādu, kas ir gājis balsot tādēļ, ka nepatīk pašreizējā kārtība, tas, kā strādāts līdz šim?

Ieva: Tādi noteikti ir. Zinu politisko partiju, kas potenciālos vēlētājus uzrunā nevis par to, lai kaut kas tiktu sasniegts, bet par to, lai nebūtu tā, kā ir tagad.

Kāpēc cilvēki vēlēt neiet?

Ieva: Domāju, ka viņiem īsti nav tās piederības izjūtas. Viņi nejūtas kā eiropieši. Vēl cilvēki neiet tāpēc, ka nav tādas pieredzes. Un tā, manuprāt, dzimst ģimenē, jo vēlme būt pilsoniski aktīvam no mazotnes tiek ielikta katram šūpulī. Tas ir tāpat, kā mums ir svarīgi svinēt Latvijas valsts svētkus. Atceros: kad biju maza, gāju uz vēlēšanām līdzi vecvecākiem, vecākiem un ar tām esmu uzaugusi Arī savu bērnu uz vēlēšanām ņemu līdzi, jo jūtos atbildīga – saprotu, ka bērns ar vēlēšanām jāiepazīstina laikus, lai viņam tās būtu tikpat saprotamas un svarīgas kā Ziemassvētku vecītis.

Ilze: Uzskatu, ka tā ir mazizglītotība. Tas arī atspoguļojas ekonomikas attīstībā. Lietuvā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās balsoja apmēram 55%, Igaunijā 47%, bet Latvijā 33%. Izglītības trūkuma dēļ cilvēki nespēj saskatīt likumsakarības: kas notiek, ja es kaut ko nedaru. Vieglāk ir pret kaut ko protestēt.

Rimants: Piekrītu Ievas un Ilzes viedoklim. Vēl ir tas, ka mūsu valsts ir ļoti jauna un zaļa, Eiropā konkurējam ar smagsvariem, ar viņu vēsturi. Cita lieta ir tradīcija, taču to varam radīt vien tad, ja tas jau ir mūsu kodā, izglītības sistēmā. Izpratni un apziņu vajag veicināt jau no mazotnes.

Ilze: Ļoti svarīgi ir par to debatēt ar vienaudžiem, līdzcilvēkiem. Cik daudzi no mums diskutē ar draugiem par vēlēšanām? Latvijā cilvēki domā: „Es taču neteikšu, par ko balsošu.” Manuprāt, savu balsojumu darīt atklātu un izvēli pamatot, vienalga, kāda tā būtu, ir solis uz veselīgu sabiedrisko iesaisti.

Kādā aptaujā, kāpēc cilvēki vēlēt neiet, dominēja uzskats, ka politiķi nestrādā sabiedrības interesēs, ka viņiem trūkst kompetences, ka politika ir negatīva vide, kurā valda strīdi un neētiska rīcība. Vai tas varētu būt viens no iemesliem?

Ilze: Tie ir tradicionālie aizbildinājumi, taču tikpat labi politiķu vietā var ielikt vārdu es: es esmu nekompetenta, es nestrādāju sabiedrības labā. Jo mana balss ir tieši tas, kā vēlēšanās reprezentēju vai nereprezentēju sevi. Tajā mirklī, kad balsot neaizeju, es nestrādāju Latvijas labā. Kad saku, ka kaut ko nesaprotu, man ir slinkums vai esmu aizņemta, tad man trūkst kompetences. Tādi ir gan 60, gan 40, gan 20 gadus veci cilvēki. Vēlētājs un politiķis ir divas neatņemamas daļas. Balsošanas mirklī tās abas sabiedrību reprezentē vienlīdzīgi.

Ieva: Nevar būt tā, ka cilvēks pilnīgi visus kandidātus uzskata par nekompetentiem. Es sociālajos medijos sekoju līdzi tiem politiķiem, kuri man simpatizē. Vienas favorītes dzīvei sekoju jau ilgu laiku un, kad redzēju, ka viņa kandidēs EP vēlēšanās, biju pozitīvi pārsteigta. Pirms iet uz vēlēšanām, vajag kandidātus nedaudz paanalizēt.

Vai šoreiz cilvēki vairāk izvēlēsies partijas vai konkrētus politiķus, kuriem uzticas?

Rimants: Zinu, ka uz Saeimas vēlēšanām politiķus varēja pielaikot jeb uzzināt, kuriem ar tevi vērtības sakrīt. Arī es to izmēģināju, taču rezultāti pārsteidza – vistuvāk manām vērtībām 1. vietā bija partija, kuru pats neizvēlētos. Izvēlējos jau pārbaudītu vērtību – to partiju, kas pēc pielaikošanas ierindojās 2. vietā. Tad domāju: „Kāpēc neizvēlējos pirmo, to nezināmo?” Iespējams, tādēļ, ka mēs, latvieši, savos uzskatos esam diezgan konservatīvi, un tāds esmu arī es. Arī man nav pārliecības, ka jaunajiem, nepieredzējušajiem varētu izdoties.

Ieva: Noteikti piekrītu Rimantam. Jaunie politiķi ir apmēram mani laikabiedri. Bija viens brīdis, kad ap Rīgu ļoti aktīvi darbojās jauniešus mudinoša organizācija, un tad arī pati bieži šķiroju: kurš simpatizē vairāk, kurš mazāk, ar kuru man bijusi labāka sadarbība, kurš televīzijā uztaisījis skandālu, kurš neatbalsta dzīvnieku tiesības utt. Man ļoti svarīga ir politiķa personība.

Ilze: Arī es iesaistos sabiedriskās aktivitātēs, un man bijusi iespēja pazīt dažādus politiķus. Ņemu vērā savu pieredzi. Esmu dzimusi un augusi Pelčos, un mamma vienmēr ir teikusi: „Ja Pelčos uz ielas satiec cilvēku, viņš jāsveicina vienmēr, citādi būsi nepieklājīga.” Kad aizgāju uz festivālu Lampa, tur bija politiķi, kurus pazinu personīgi. Viņi bija atnākuši ar cilvēkiem parunāties personīgi un man pagāja garām nepasveicinot – tas atstāja zināmu iespaidu. Arī es izmēģināju partiju elektronisko šķirošanu un, liekot kopā abus komponentus, sapratu, ka cilvēki var savu lēmumu racionalizēt un var ņemt vērā arī emocionālo aspektu. Bet šīs EP vēlēšanas savā ziņā būs ideju balsojums, jo Eiropā ir karš. Man liekas: katrs var kādu izvēlēties un jebkurš no šiem ir labāks nekā tāda rīcība kā palikt maliņā un neiesaistīties nemaz.

Kādi vēl varētu būt pamudinājumi iet vēlēt?

Ilze: Manuprāt, ļoti labs mudinājums ir ar draugiem doties uz kādu politiķu diskusiju kafejnīcā. Tās ir spraigas un interesantas. No sākuma ir barjera – kā gan es, visiem dzirdot, teikšu, ko domāju, taču, kad tai pārkāpj, tā izvēršas par foršu, ikdienišķu sarunu. Arī katra sakāpinātās emocijas rada sarunas dzīvīgumu un patiesumu. Mums, latviešiem, dabiskās enerģijas vispār pietrūkst.

Rimants: Es arī domāju, ka tā varētu būt mijiedarbība starp politiķi un vēlētāju vai nu kādās festivāla Lampa aktivitātēs, vai citā kopā sanākšanā.

Ieva: Maijā biju aizbraukusi uz vienu piejūras pilsētu, kur tieši bija vienas partijas autobuss. Nodomāju: kāpēc partijas ir aktīvas tikai priekšvēlēšanu laikā, kad tas jau par vēlu. Kāpēc vēlētājus nevāc visu pārējo laiku? Piemēram, var organizēt pasākumu jaunajiem vecākiem ar bērniem, tāpat jauniešiem. Kāpēc nerīko kādu viņiem saistošu pasākumu, kur pie reizes var ievīt politiku, tā veicinot pilsonisko aktivitāti? Ja piecu gadu laikā tas tiktu darīts, domāju, cilvēki vairāk saprastu, kā partijas funkcionē, un vairāk dotos vēlēt.

Ko jūs teiktu tam, kurš vēl nezina, par ko balsot, un ko tam, kurš EP vēlēšanās vēl nekad nav piedalījies?

Ieva: Izvēlies to, kurš politiķis vai partija tevi visvairāk uzrunā! Kuram actiņās, tavuprāt, ir tā dzirkstelīte un kuram sirsniņā mājo labestība. Un, ja vēl neesi bijis, aizej uz pamēģini – tas ir forši!

Ilze: Tam, kurš izvēli nav izdarījis, ieteiktu izpildīt elektroniskos testus – partiju un kandidātu šķirotavu. Tur noteikti būs patīkami vai pārsteidzoši atklājumi gan par sevi, savu viedokli, gan politiķiem, ar kuriem tev saskan. Tam, kurš vēlēt vispār nav bijis, vajag pamēģināt nobalsot un intereses pēc paskatīties, kā viņa balsij Eiropā sokas, ko tā dara. Pēc pieciem gadiem var redzēt, kas tad tur ir izaudzis.

Rimants: Atbalsti to, kura vērtības saskan ar tavējām! To var palīdzēt izdarīt jau minētā šķirotava (Lsm.lv – red.). Jāatzīstas, ka arī es vēl neesmu EP vēlēšanās piedalījies, – iesim, izdarīsim to kopā!

__________________________________

VIEDOKĻI

Vajag sarunāties

Rasma Pīpiķe, dažādības vadības eksperte, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktorante:

– Nevar no cilvēkiem sagaidīt lielu aktivitāti, ja pēc vēlēšanām sarunas starp lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem nenotiek. Bieži vien grib atrast tādus risinājumus, kas ir sarežģīti un publiski labi izskatās, bet process problēmas mazināšanā nereti ir daudz svarīgāks par atrisinājumu. Cieņpilna sarunāšanās visu laiku ir nozīmīga. Vēl viens būtisks aspekts ir justies piederīgam. Ir nozīmīgi, lai nodokļu maksātāju resursi tiktu ieguldīti nevis tur, kur vēlas politiķi, bet gan tur, kur tas vajadzīgs sabiedrībai. Tas būtu svarīgākais rezultāts.

Cilvēkiem darbspējīgā vecumā ir sarežģīti nodrošināt ģimenei iztiku. Kad cilvēks samaksā nodokļus un rēķinus, tad skatās: biļeti uz koncertu nevar atļauties. Tas parāda, ka resursu nepietiek. Varam lielveikalos paskatīties, kā cilvēki norēķinās par pirkumiem. Liela daļa maksā skaidrā naudā, un šie resursi varētu būt no pelēkās ekonomikas. To nevar teikt par visiem, bet tas tomēr liek aizdomāties. Nedomāju, ka tie, kuri ir darbspējīgā vecumā, grib politiķiem ieriebt, neejot uz vēlēšanām. Ja cilvēkam jānodrošina primārās vajadzības, tad atliek maz laika domāt par globālām lietām.

Pateicoties mana darba specifikai, ar daudziem politiķiem pirms vairākiem gadiem ir gadījies strādāt kopā, daži darbojušies nevalstisko organizāciju sektorā. Parasti sekoju līdzi tam, ko politiķi dara. Savu izvēli izdaru, balstoties uz to, kāda bijusi personīgā pieredze ar konkrētu cilvēku, darbā veidojot rīcības politikas dokumentus. Skatos, vai šo cilvēku paustās vērtības sakrīt ar manām. Iepazīstos arī ar partiju programmām. Tā ir kompleksa pieeja.

Domāju, kas būtu nozīmīgi, kā arī apzinos to, ko viens politiķis var izdarīt Eiropas līmenī. Bieži cilvēkiem liekas, ka to, kas jādara nacionālajā līmenī, atrisinās citur Eiropā, Briselē, bet patiesībā daudzas lietas ir mūsu pašu mājasdarbi. Manuprāt, esmu diezgan zinošs vēlētājs, kuru nevar apmānīt ar tukšiem solījumiem. Šo vēlēšanu kontekstā uzjautrina partiju saukļi. Dažas politiskās reklāmas jau līdzinās saldējuma Pols reklāmai. Ja saruna ar cilvēkiem nav notikusi, tad diemžēl nākas vingrot ar saukļiem. Sarunājies ar pilsoņiem nepārtraukti, un tev nekad nevajadzēs saukļus.

Lai demokrātija darbotos, vēlēšanās jāpiedalās

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:

– No demokrātijas ideālu vai principu viedokļa ir svarīgi, ka cilvēki vēlēšanās piedalās, jo demokrātija ir tautas vara pēc nosaukuma. Lai tā darbotos, tautai būtu jāpiedalās. Ja tā nav, demokrātija nestrādā. Demokrātijas ideja ir balstīta pieņēmumā, ka cilvēki vēlas, lai vara būtu viņu rokās. Kāpēc mūsu sabiedrībā un arī citur demokrātiskajās valstīs līdzdalība nav liela? Ļoti skaidras atbildes nav. Ir daudz aspektu, kāpēc tā varētu būt.

Mēs redzam, ka lielākā daļa balsstiesīgo nepiedalās. Pieņemsim, ja uz vēlēšanām aizies 30% balsstiesīgo, tas būs mazāk nekā puse, un tad varam teikt, ka lielākā daļa nepiedalās. Tātad tas vajadzīgs mazākumam. Varbūt tas vajadzīgs partiju pārstāvjiem, potenciālajiem vai pie varas esošajiem deputātiem, elitei? Vēlēšanas vajadzīgas tam, lai viņi iegūtu leģitimitāti. Bet tā lielā mērā ir apdraudēta tad, kad deputāti tiek ievēlēti ar ārkārtīgi nelielu pilsoņu balsu skaitu.

Mums vēlēšanu sistēma veidota tādējādi, lai nevarētu notikt tā, ka pēkšņi nav valdības. Šai sistēmai un vēl dažiem citiem aspektiem ir ēnas puses. Kad cilvēkiem jautā „Kāpēc uz vēlēšanām neejat?”, viņi atbild: „Tāpat jau izlems bez manis.” Taisnība ir – aiziesi vai ne, kāds jau to izlems. Cilvēkiem liekas, ka tas izlems bez manis varētu vēl pieaugt.

Vēlēšanu sistēma ir balstīta pieņēmumā, ka cilvēki apvienojas vēlēšanu apvienībās vai partijās. Un partijām būtu jāapvieno pietiekami liels skaits. Realitātē redzam, ka partijas ir mikroskopiskas, niecīgas. Būtībā tās ir draugu grupiņas, kas nevienu nepārstāv. Galvenais uzdevums: vēlēšanās saķeksēt vairāk atbalstītāju. Ja būtu jāuztur liels biedru skaits, tad viņi nevarētu vienkārši meklēt atbalstītājus vēlēšanām – būtu jāstrādā ikdienā, jāveido partijas atbalsta tīkls. Nekas tamlīdzīgs nenotiek. Līdz ar to politisko apātiju tas rada vēl vairāk.

Pieļauju, ka cilvēkiem ir ļoti skeptiska attieksme pret politisko procesu, it sevišķi pret politiķiem, līdz ar to līdzdalība vēlēšanās kļūst problemātiska: vidējais latvietis ienīst visus politiķus, tai skaitā tos, par kuriem pats balsojis, bet uz vēlēšanām jāiet un jāatbalsta, jo viņš izvēlējies mazāko ļaunumu. Bieži vien šī rīcība tiek uzskatīta kā motivācija.

Varam neiešanu uz vēlēšanām interpretēt arī kā politiskā protesta formu. Cilvēki ar neierašanos protestē pret visu to, kas viņus neapmierina, un uzskata, ka politiskais process nestrādā tā, kā vajadzētu. Šāda forma gan nav ļoti efektīva.

________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās balsosiet? Kam, jūsuprāt, vajadzētu EP iekļūt? Kā vēlēšanu aktivitāti veicināt?

Maf 1

Vija Supe-Ābele, kuldīdzniece:

 Jā, noteikti iešu! Vēlēšanu aktivitāti ietekmē tas, vai par to tiek runāts ģimenē, skolā – kāda attieksme pret to ir līdzcilvēkiem. Ja apziņu un izpratni par to, cik tas ir svarīgi, neveicina jau agrā vecumā, tad arī vēlāk tas cilvēkam nebūs svarīgi. Mēs ģimenē, protams, kandidātus apspriežam. Eiropas Parlamentā jābūt gudrām, inteliģentām personībām. Domāju, ka būtu jāiekļūst Dombrovskim, Zīlem, arī Kalnietei.

Maf 2

Ingrīda Šterna no Ēdoles:

– Jā, es to darīšu. Kā stimulēt cilvēkus iet balsot, grūti teikt. Vai to var panākt ar reklāmas kampaņām, nezinu, jo pati tām uzmanību nepievēršu. Balsos tie, kas ir tā nolēmuši, un, tos, kas ne, domāju, vairs nekā pārliecināt nevar. Mēs ar tuviniekiem par vēlēšanām vēl neesam runājuši, taču zinu, ka arī viņi balsot ies. Visus, kas kandidē, pati vēl īsti nezinu, bet pirms tam sarakstus kārtīgi izskatīšu.

Maf 3

Ilona no Aizputes:

– Mēs jau esam nobalsojuši. Par ko konkrēti, neatklāšu, taču varu pateikt, ka atzīstu tos, kas tur jau darbojušies un zina, kā strādāt. Neatbalstu tos jaunos politiķus, kuri paši nesaprot, par ko runā. Šoreiz balsot mani stimulēja tas, ka var to izdarīt jebkurā vēlēšanu iecirknī, ne pēc deklarētās dzīvesvietas, jo šis noteikums ikdienu ļoti ierobežo.

Maf 4

Jāzeps Džeriņš, pensionārs no Kabiles:

– Atklāti sakot, lielu jēgu neredzu, taču droši vien balsot iešu. Iepriekšējās vēlēšanās arī esmu balsojis, bet, par ko, vairs neatceros. Eiropas Parlamentā nevajadzētu iekļūt tādiem politiķiem, kas to vien dara, kā kritizē visus citus, taču paši lietas labā nedara neko. Daži tādi man prātā nāk, bet vārdos nesaukšu. Labs iespaids man radies par Dombrovski, par citiem gan grūti teikt. Kā varētu piespiest balsot tos, kuri to nedara, nezināšu. Reklāmas un diskusijas, domāju, velētāju aktivitāti neveicina. Vajag vairāk darīt, nevis runāt!

Maf 5

Gerda un Normunds Tomsoni no Jūrkalnes:

– Ja cilvēks ir Latvijas patriots, tad zina, ka balsot ir viņa pienākums. Politiķi sevi reklamē pietiekami, lai cilvēki varētu izdarīt izvēli. Mums ir savi favorīti, taču tos neatklāsim. Cilvēks, kuru noteikti negribētu tur redzēt, ir Šlesers. Viņam tur nav vietas. Mēs savu balsi atdosim par tiem, kas iestājas par tādām mums svarīgām vērtībām kā valsts drošība un labklājība, par tiem, kuriem galvenā vērtība ir sava valsts.

Maf 6

Artis Helvigs, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēknis:

– Es balsot neiešu, jo mani tas nekad nav interesējis. Kā mani ieinteresēt? Nezinu. Ziņas neskatos un politiķu reklāmas kampaņām uzmanību nepievēršu. Vairāk izmantoju sociālos medijus: instagramu un tiktoku. Tur politisku saturu neesmu manījis. Zinu, ka balsot ies mani vecāki, bet mēs par politiku un vēlēšanām nerunājam.

________________________________

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā

Statistika1
Vēlētāju aktivitāte (balsstiesīgie iedzīvotāji)
Statistika2
Partijas un to apvienības (deputātu kandidāti)

(Avots: Cvk.lv.)

________________________

Maf Logo

#SIF_MAF2024

Atbildēt