08:03 - 04.10.2024

Sociālajos medijos cilvēki nereti dalījušies ar rūgtu pieredzi, iegādājoties kādu pārtikas preci, kas iebojājusies un nav bijusi laba. Skaidrojam, kā veikali ievēro pārtikas drošības prasības un kādi noteikumi visbiežāk pārkāpti.
Kā tiek ievēroti pārtikas drošības noteikumi tirdzniecības vietās – par to rakstu ciklā Cilvēks un drošība.
Katram savas metodes
Tādās veikalu ķēdēs kā Maxima, Citro un Rimi tie produkti, kuriem termiņš drīz beigsies, tiek nocenoti. Stāsta uzņēmumu pārstāvji.
Arī labdarībai ziedo
Veikala Maxima komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule vispirms piemin pārtikas ziedošanu.
„Produktus ziedojam Latvijas Samariešu apvienībai, Latvijas Bērnu fondam, žēlsirdības misijai Dzīvības ēdiens un citām. Rūpējamies, lai pārtikas aprite būtu atbildīga, tāpēc piegādi veikaliem plānojam iespējami precīzi. Vēl pārpalikumu mazināšanu veicinām ar zemāku cenu – ir īpaši plaukti ar norādi Samazināta cena, kuros tiek likti vēl uzturā lietojami produkti, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām vai kuri pat vēl ir derīgi divas trīs dienas. Tas dod iespēju cilvēkiem ietaupīt un mums mazināt pārpalikumus.”
Pārtiku ar vēl atbilstošu termiņu, bet, piemēram, nedaudz bojātu iepakojumu, kā arī likumā noteiktās preču grupas ar beigušos derīguma termiņu, piemēram, maizi, tēju, kafiju, konservus, makaronus un citus, veikals ziedo labdarības organizācijām, kas tos izdala trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem, zupas virtuvēm un citām iestādēm.
Šogad pirmajā pusgadā Maxima ziedojusi vairāk nekā 350 000 pārtikas vienību: „Tās bijušas no dažādām kategorijām: makaroni, konservi, tēja, kafija, milti un citi. Sadarbojamies ar atsevišķiem zoodārziem, kur nogādājam nestandarta augļus un dārzeņus, lai parūpētos arī par dzīvniekiem.”
Cenšas izmest mazāk, dod atlaidi
„Lai mazinātu pārtikas atkritumus un pircēji varētu ietaupīt, ar izdevīgu atlaidi piedāvājam iegādāties produktus ar pēdējo dienu termiņu. Tie veikalos marķēti ar oranžu uzlīmi,” saka Rimi Latvia ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova.
„Mūsdienās darbinieki produktus noceno, izmantojot mākslīgā intelekta priekšrocības. Tas, vadoties pēc preces derīguma termiņa un apgrozījuma, ļauj izrēķināt cenas samazinājumu. Kopumā precēm ar pēdējo dienu termiņu cena ir līdz 50% zemāka nekā regulārā cena. Iemesli, kāpēc prece nocenota, var būt divi: tuvojas derīguma termiņa beigas vai arī iepakojumam ir maznozīmīgs bojājums. Produktu kvalitāti tas neietekmē, un tos droši var lietot. Lielākoties produkti ar pēdējo dienu termiņu ir svaigā pārtika: 90% ir gaļa, zivis, piena produkti, olas, maize, gatavā pārtika un kulinārija. Produktu saraksts katrā veikalā tiek atjaunots reizi dienā. Atkarībā no veikala katru dienu var būt desmitiem vai simtiem šādu produktu, tomēr daudzums nav neierobežots, tāpēc iespējams, ka tie ātri izpirkti.”
E.Bičkova skaidro, ka vidējais pārtikas daudzums, ko īpašais Rimi piedāvājums pērn Latvijā ik mēnesi izglāba no utilizēšanas, bija gandrīz 32 tonnas maizes, teju 22 tonnas svaigās gaļas, 21 tonna gatavās pārtikas, gandrīz 16 tonnu piena produktu un 6,5 tonnas gaļas produktu. Veikalos Rimi ir arī iekšējās kvalitātes vadlīnijas, kas ļauj darbiniekiem uzraudzīt gan valsts, gan pašiem savus kvalitātes standartus, lai svaigi un labi produkti būtu katru dienu.
Pārtikas bankai Paēdušai Latvijai Rimi ziedo dažādas preces, piemēram, svaigas zivis, marinētu un svaigu gaļu, piena produktus, maizi un citas, kas daudziem ir nozīmīgs atbalsts. Agrāk šķitis, ka pārtikas pakas trūkumcietējiem sastāv tikai no makaroniem, cukura un eļļas, bet ir sakārtoti sarežģīti iekšējie procesi, un panāktas izmaiņas likumos, kas nosaka, kādu pārtiku drīkst ziedot.
Pašlaik pārtiku ziedo 112 veikali Rimi, sadarbojoties ar 45 nevalstiskajām organizācijām, no kurām 16 ir zupas virtuves, vēl arī dienas centri, krīzes centri, grupu dzīvokļi un citi. „Esam gatavi ziedot vēl vairāk pārtikas,” skaidro E.Bičkova, „tāpēc kopā ar pārtikas banku domājam, kā palielināt organizācijas kapacitāti, lai sniegtu atbalstu vēl plašākam lokam. Astoņos mēnešos esam ziedojuši vairāk nekā 488 tonnas pārtikas, salīdzinot ar 560 tonnām pagājušogad. Nevalstiskās organizācijas visā Latvijā to nogādāja tiem, kam nepieciešams visvairāk. Tie produkti, kas ziedošanas vai nocenošanas kritērijiem neatbilst, nonāk biogāzes ražošanā vai utilizācijā, sadarbojoties ar specializētām Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrētām kompānijām.”
Pēc termiņa atdod kolēģiem
Kuldīgas uzņēmuma HRG-lux vadītāja Daina Jēkabsone stāsta: ja veikalos Saldo Liepājas, Planīcas un Dzelzceļa ielā ir kādi produkti, kas iebojājušies, un tos var ātri atdot piegādātājam, to arī darot.
„Ja produkti atnāk jau bojāti – ar ieplēstu, iespiestu iepakojumu, tos atdodam tūlīt. Šad tad tā ir bijis: reiz tika piegādātas appelējušas burkas un iebuktētas kukurūzas konservu bundžas. Aizsūtām aģentam bildi un nākamajā piegādes reizē šīs preces paņemam. Kur bojātie produkti nonāk tālāk, to gan nezinām. Ja atdot nav iespējams, tad tos, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, nocenojam. Mums apjoms nav liels, tāpēc reizēm maizi un gaļu ar beigušos derīguma termiņu atdodam darbiniekiem, kuriem mājās ir dzīvnieki. Katrā ziņā ārā neko nemetam.”
Produkti, kas bojājas visātrāk, ir augļi un dārzeņi: „Burkānus turam vēsumā, jo siltumā tie sāk bojāties strauji.” Katrai pārdevējai ir sava produktu grupa, kas regulāri jāpārbauda – derīguma termiņš, kvalitāte. „Mēneša beigās izejam cauri tiem produktiem, kuriem termiņš ir garāks, piemēram, alum, un, ja tas vēl ir plauktos, tad, tuvojoties termiņa beigām, sākam nocenot. Sākumā piešķiram 30% atlaidi, tad divas vai vienu dienu pirms termiņa – 50%, citreiz pat 70%. Atlaide atkarīga no tā, cik daudz šo preču atlicis. Pēc derīguma termiņa produktus norakstām, taču parasti gan pircēji visu izpērk, jo produktu apjoms veikalos mums nav tik liels.”
Kontrolē paši un inspektori
Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Citro pieder Latvijas uzņēmumu apvienībai Latvian Retail Management. Darbinieki produktus pārbaudot katru dienu, uzmanību pievēršot svaigajiem ar īsu derīguma termiņu.
Par kārtību veikalos Citro stāsta apvienības valdes priekšsēdis Imants Kelmers: „Ik dienu katrā veikalā darbinieku komanda manuāli (ar rokām – red.) pārbauda produktu kvalitāti un derīguma termiņu. Prece, kuras iepakojums vai arī tā pati ir bojāta, tiek no tirdzniecības izņemta un utilizēta atbilstoši prasībām. Iespēju robežās iepakojums tiek nodots pārstrādei. Tāpat veikali regulāri uzrauga derīguma termiņu, ik dienu manuāli to pārbauda, un tās preces, kurām derīguma termiņš beidzies, nekavējoties no tirdzniecības izņem un utilizē.
Īpašu uzmanību pievēršam ogām, augļiem, dārzeņiem un svaigajai gatavajai pārtikai vai ēdienu sagatavēm. Ik dienu augļi un dārzeņi tiek pārskatīti un šķiroti, bojātos produktus izņemot un utilizējot saskaņā ar PVD prasībām. Regulāri notiek PVD pārbaudes. Citro koncepts Svaigums ikdienai ietver plašu klāstu ar vietējo uzņēmēju produktiem un daudzveidīgu pašu ražoto piedāvājumu ar veikala zīmolu.”
____________________________________
SPECIĀLISTA KOMENTĀRS
Sūdzības no pircējiem nāk katru nedēļu
„Tajos pārtikas veikalos, kuri paši neko neražo, pārbaude notiek reizi gadā, savukārt kafejnīcās – divas reizes gadā. Biežāk ir tad, ja saņemtas sūdzības,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gita Riekstiņa.
KO VĒRTĒ
„Dienvidkurzemes pārvaldē strādā 12 pārtikas inspektori, kuri kādā ražošanas, ēdināšanas vai tirdzniecības uzņēmumā viesojas ik dienu. Arī Kuldīgā katru dienu kādā uzņēmumā viesojas kāds pārtikas inspektors. Pārbaudām biežāk, ja konkrētos veikalos vai kafejnīcās jau iepriekš esam pārtikas drošības noteikumos konstatējuši būtiskas neatbilstības. Veikalos, kuros kādi pārtikas produkti tiek ražoti, piemēram, gatavoti salāti, ceptas kūkas, pēc plāna iegriežamies divas reizes gadā un papildus tad, ja no patērētājiem saņemam sūdzības. Vispirms novērtējam uzņēmuma tehnisko nodrošinājumu un telpu stāvokli, skatāmies, vai personāls ievēro visas higiēnas prasības, cik apmācīts ir personāls, vai izieta medicīniskā apskate, kādos traukos pārtika tiek pasniegta, kāds inventārs izmantots – vai tas ir atbilstošs saskarē ar produktiem. Vērtējam, protams, visu pārtikas produktu kvalitāti – gan pašražoto, gan izejvielu. Vērtējam marķējumu, alergēnus un arī to, vai uzņēmējs patērētājiem sniedz informāciju par produktu izcelsmi, sastāvu un alergēniem.”
VISVAIRĀK – PAR PREČU KVALITĀTI
„Sūdzības no cilvēkiem saņemam regulāri – par kādu uzņēmumu tās ienāk katru nedēļu. Jebkuru izskatām un pārbaudām, vienalga, vai tā iesniegta anonīmi vai ne. Izvērtējam arī to, vai pārbaudi vajag tūlīt vai varam sūdzību izskatīt plānveida pārbaudē. Visbiežāk uz uzņēmumu dodamies tuvākajās dienās un par minētajiem faktiem pārliecināmies.
Cilvēki sūdzas par ļoti dažādām lietām, bet visbiežāk par ēdiena kvalitāti, piemēram, ja pēc kādas maltītes pasliktinājusies veselība: sākusies vemšana, ir vēdera problēmas. Vēl mums raksta par pārtikas kvalitāti veikalos, biežāk par nekvalitatīvu gaļu, augļiem un dārzeņiem. Sūdzas par garšu: ka bijis pārāk sāļš, ka sastāvā pārāk daudz ūdens, produkts ir sapelējis, smakojošs, lipīgs, neatbilstošā krāsā vai neiztur līdz derīguma termiņa beigām, jo bojāšanās pazīmes jau novērotas. Esam saņēmuši ziņas, ka plauktos ir iebuktētas bundžas, ka iepakojumā zudusi gāze jeb vakuums.
Vēl aktuāls jautājums pēdējā gadā ir atdotās taras savākšana. Esam patērētājiem pateicīgi, ka viņi ir tik aktīvi un acīgi. Viņi novērojuši, ka ar to pašu transportu, ar kuru kādam veikalam piegādā produktus, pēc tam tika savākta tara, kas bija nosacīti netīra. Mēs par šo gadījumu ar uzņēmumu sazinājāmies un par neatbilstošajām darbībām informējām. Esam pateicīgi, ka par šādām lietām mums ziņo, jo mums neiznāk visur būt klāt un redzēt, kā viss notiek ikdienā.”
SODA PAR NEMĀCĪTU PERSONĀLU UN NETĪRĪBU
„Biežākais pārkāpums veikalos ir neapmācīts personāls, sevišķi vasarā, kad pārtikas veikalos pieņemti sezonas darbinieki. Viņi bieži nav izgājuši higiēnas mācības, nevar uzrādīt ārstu izziņu, ka viņi drīkst ar pārtikas produktiem strādāt. Vēl bieži netiek ievērota telpu tīrība – nav atbilstoši lietoti tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Sākoties rudenim, ir atrastas grauzēju atstātās pēdas. To pārbaudēs uzņēmumos esam konstatējuši paši, esam saņēmuši sūdzības.
Ir tādi veikali, kas pārdod produktus, kuriem derīguma termiņš beidzies. Ja šādu informāciju saņemam, to kontrolējam tūlīt. Šīgada pirmajā pusē bieži devāmies pārbaudēs arī brīvdienās – sestdienu vakaros, kad tas konstatēts visbiežāk, taču tas momentā tika novērsts.
Kad tiek sākta administratīvā lietvedība un uzņēmums saņem sodu, vismaz uz laiku tas pārtrauc to darīt. Produkti, kas pārdoti pēc termiņa, ir visdažādākie, taču visbiežāk cepumi, maize, gadās arī augsta riska: gaļa, siers. Sekojam līdzi arī tam, lai bojātos produktus veikals atbilstoši iznīcinātu un lai dokumentos tie tiktu pareizi norakstīti. Par to pēdējā gadā pārkāpumu nav bijis. Par pārkāpumiem sods ir lielākoties no 100 eiro uz augšu, vērtējot arī to, vai uzņēmējs sodīts pirmo reizi vai jau atkārtoti.”
________________________________
AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS
Kādos pārtikas veikalos iepērkaties? Vai esat iegādājušies bojātus produktus vai tādus redzējuši? Kādām precēm biežāk pamanāt akcijas atlaidi, un vai tādas pērkat?
Ilāna Lindenblate, grāmatvede:
– Pārsvarā Elvi, jo tur ir garšīgāka gaļa nekā citos veikalos. Kad eju pēc gaļas, nopērku vēl šo to. Dārzeņus cenšos pirkt no zemniekiem – tomātiņus Pilsētas laukumā. Reiz veikalā Citro gadījās nopirkt vecu gaļu, šķiet, marinētas vistiņas. Derīguma termiņš nebija beidzies, bet bija vecas. Esmu visos pārtikas veikalos redzējusi, ka pārdod iepuvušus dārzeņus, augļus. Arī Elvi tādi gadās. Pārdevējām teikusi neesmu – gan jau pašas to redz. Ar atlaidēm šad tad ko nopērku, piemēram, kafiju. Nocenotus produktus, kuriem termiņš drīz beigsies, nepērku.
Endija no Talsiem:
– Biežāk iepērkos pie zemniekiem tirgū. Pēc citiem produktiem eju uz Rimi, jo tas tuvāk mājām. Tur pērku gatavos salātus. Talsos mums, šķiet, ir tikai Maxima un Rimi, bet ar tiem pietiek – citus veikalus nevajag. Neko vecu vai citādi sliktu nopirkusi neesmu, jo skatos uz derīguma termiņu. Uz atlaidēm diži neskatos – pērku visu to, kas vajadzīgs. Vienīgi, ja redzu atlaidi mandeļu pienam, paņemu vairākus. Vēl tikai ar atlaidi pērku zivis.
Skaidrīte Jurevska, strādā pašvaldībā:
– Iepērkos veikalos Rimi, Maxima un Citro – tie iznāk pa ceļam. Skatos, kur kādas akcijas, arī produktu kvalitāti skatos, taču veikalus pēc kvalitātes nešķiroju. Pēdējos gados nav gadījies neko nekvalitatīvu nopirkt, bet agrāk esmu nopirkusi pastāvējušu gaļu, zivju produktus. Kādreiz veikalos redzu iebojātus augļus, sevišķi siltajā laikā, pie augļu plaukta riņķo mazās skābuma mušiņas. Bet tas ir reti, un pārdevējas jau cītīgi skatās līdzi. Akcijās biežāk redzu sierus, lasi, garneles – to, ko katru dienu nepērk. Bet, kad uzliek 50% atlaidi, arī es nopērku. Nesen ar kolēģiem veikalā Maxima uz atlaidēm sapirkāmies laša filejas. Pa ziemu no nocenoto preču plauktiem pirku maizi dzīvnieku barībai, pati gan tādus produktus nelietoju.
Ilona Rītiņa, Nīkrāces pagasta pārvaldes vadītāja:
– Visbiežāk Elvi tāpēc, ka šāds veikals ir Skrundā, tuvāk mājām. Neko vecu tur nopirkusi neesmu – viss svaigs. Otrs veikals mums ir Citro, kur cilvēki bieži iepērkas un kur ir ļoti garšīgas bulciņas. Iesaku! Ja esmu Kuldīgā, ieeju Rimi. Tur produkti šķiet labāki nekā citur. Esmu pārtikas veikalā redzējusi iepuvušas vīnogas, un tās bija ar atlaidi. Uz atlaidēm skatos bieži, lai ieekonomētu naudiņu. Esmu pirkusi biezpienu, jogurtu – to, ko var apēst tai pašā dienā. Preces ar bojātu iepakojumu redzēt nav gadījies. Nocenotas preces redzu – tām nepievērsu uzmanību, līdz pamanīju, ka cilvēki tās pēta un cilā. Tādos plauktos esmu redzējusi gatavos ēdienus, maizi un gaļu.
Sandra Stieģele no Aizputes:
– Biežāk iepērkos veikalā Maxima tāpēc, ka tas ir tuvāk dzīvesvietai. Sliktus, vecus produktus neesmu manījusi, varbūt tāpēc, ka tādus, kas ātrāk bojājas, tur nepērku – augļi un dārzeņi pašai izaug dārziņā. Pārtikas veikalā iepērkos pēc garastāvokļa. Esmu pamanījusi, ka produktiem ar mazu derīguma termiņu, piemēram, bulciņām, atlaides bieži izliktas pēc 18.00.
Inārs Lāže, kautuves strādnieks:
– Biežāk iepērkos veikalā Maxima, jo tur lētāk. Vēl eju uz Elvi. Arī tur ir akcijas, biežāk gaļas produktiem. Neko iebojātu nopircis neesmu, bet plauktos redzējis esmu. Tagad veikalā Maxima biežāk redzu iebojātus arbūzus. Redzēju, ka par to kāds tiktokā uztaisījis video. Vēl esmu manījis bojātus ābolus. Nocenotas preces pērku retāk, jo pats esmu produktus pakojis un zinu, ka piegādātājs tās apstrādātā vēl ar kādām garšvielām, lai stāvētu ilgāk. Veikala darbinieki jau nezina, vai produktiem ir kas pievienots vai nav.
___________________________________
#SIF_MAF2024
#cilvēksundrošiba
#kurzemnieks
Produktu kvalitāte veikalos: kā ievērota un pārbaudīta?