Ieradumu maiņa var glābt dzīvību

Šoreiz Kurzemnieka rakstu sērijas Cilvēks un drošība uzmanības centrā – sadzīves elektroiekārtu drošība. Kas iedzīvotājiem jāievēro, lai izvairītos no negadījumiem, un kas ir biežākie aizdegšanās cēloņi?

Viens no biežākajiem ugunsgrēka iemesliem dzīvokļos ir bez uzraudzības atstāta, ieslēgta plīts. Ļoti reta ir tā diena, kad glābēji nesteidzas uz tādiem gadījumiem, kuros katliņā vai pannā piededzis ēdiens.

________________________________

Ēdiens jāpieskata

Pērn dzīvojamajās mājās 62% ugunsgrēku izcēlušies, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni, tostarp bez uzraudzības atstātas plīts dēļ. Tāda ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika.

Nedzēst ar ūdeni

VUGD Kuldīgas daļas komandieris Edgars Bružāns skaidro: kad dzēsēji ierodas uz izsaukumiem, kuros degošs ēdiens novedis līdz ugunsgrēkam, visbiežāk konstatēts, ka cilvēki mājoklī neatrodas vai arī ir aizgājuši uz citu istabu, iemiguši vai aizmirsuši, ka virtuvē uz plīts top ēdiens. Tie gadījumi, kuru iemesls ir piededzis katliņš vai panna, visbiežāk beidzoties ar piedūmotu dzīvokli un nokvēpušu virtuvi. Bet, ja ugunsgrēks netiek savlaicīgi pamanīts, karstumā var aizdegties arī virtuves mēbeles, ierīces un citi sadzīves priekšmeti, izraisot būtiskus zaudējumus. Līdzās tam cieš cilvēki.

„Ja ēdiens piedeg, vajag izslēgt plīti, pannai vai katlam uzlikt vāku vai ugunsdzēsības pārklāju. Nedrīkst dzēst ar ūdeni, jo, uzlejot to sakarsušai virsmai, radīsies spēcīgs tvaiks un dzēsējs var gūt smagas traumas. Pēc tam telpas jāvēdina, atverot logus un durvis. Ja sadūmojums ir pārāk spēcīgs, nekavējoties jādodas no mājokļa ārā, jāzvana 112 un jāgaida ugunsdzēsēji,” skaidro E.Bružāns. Viņš arī aicina cilvēkus, taisot ēdienu, vienmēr atrasties virtuvē un to pieskatīt, bet, ejot laukā no mājām, pārliecināties, ka plīts izslēgta.

No gāzes atsakās

Pēdējā laikā cilvēki atsakās no gāzes plīts un pārsvarā izvēlas elektriskās vai indukcijas plītis un virsmas. Kuldīgā centralizētā gāzes piegāde ir 42 mājās.

Kuldīgas komunālo pakalpojumu īpašumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ita Bērziņa skaidro: „No drošības viedokļa elektriskās plītis ir labākas, ja tās pievieno pēc ražotāja norādījumiem un ir droša, atbilstoša elektroinstalācija. Pievienojot plīti elektrībai, tā nerada nekādus riskus, turklāt ražotāji piedāvā tādus modeļus, kuriem ir automātiskā izslēgšanās. Gāzes plītij ir risks atklātās uguns dēļ, kā arī iespējama gāzes noplūde, kas var izraisīt eksploziju.”

Juris Brēdiķis, dzīvokļu īpašnieku kooperatīva Dzintara 12 valdes priekšsēdis, saka: „Precīzas uzskaites, cik mūsu mājas iedzīvotāju no gāzes plītīm ir atsacījušies un tagad lieto elektriskās, man nav, taču zinu, ka cilvēki izvēlas tā darīt. Domāju, ka elektriskās ir drošākas nekā gāzes plītis. Ja kaut kas saiet grīstē, automāts izslēdzas, un elektrība vairs nepienāk. Gāzes plītīm, ja kas notiek, ir gāzes noplūdes risks.”

Arī Maija pēc ķibeles virtuvē nolēma gāzes plīti nomainīt pret elektrisko: „Lai gan toreiz nekas traks nenotika, nolēmu šādu risku tomēr mazināt un no gāzes atteikties. Vienīgi ierīkot elektrisko plīti nemaz nebija tik vienkārši, jo vajadzēja pārvilkt elektroinstalāciju, lai plīts būtu savienota ar drošiem kabeļiem, kas der lielākai jaudai. Un vēl izrādījās, ka standarta elektrības jauda, kāda ir daudzdzīvokļu mājās, nav gluži pietiekama, taču es noriskēju un esmu apmierināta. Tikai nedrīkst plīti izmantot vienlaikus ar citām jaudīgām elektroierīcēm, bet citādi viss ir kārtībā.”

________________________________

Pat dators var pārkarst

Pāreja uz elektriskajām plītīm, iespējams, drošību mājokļos uzlabo, taču ikviena iekārta vai ierīce nes līdzi savus riskus. Pērn dzīvojamajās mājās piektā daļa ugunsgrēku bija saistīta ar elektroierīcēm.

Ja būtu uzmanīgāki

Kā skaidro E.Bružāns, to skaitam iedzīvotāju ikdienā pieaugot, vairāk ugunsgrēku rodas nepareizi lietotu vai bojātu ierīču dēļ. Viņš min piemērus: pārkarst portatīvais dators, kas nolikts uz gultas lādēties, aizdegas elektroskūtera akumulators, kas uzlikts lādēties, pagarinātāji ir saslēgti virknē, un vienlaikus tiek darbināts pārāk daudz elektroierīču. Aizdegas arī ierastās lietas: televizors, ledusskapis, veļas mašīna u.c.

„Aicinu iedzīvotājus atcerēties, ka ugunsgrēku skaitu var samazināt, ja elektroierīces tiek lietotas pēc instrukcijas. Un pirms lietošanas jāpārliecinās, ka tās nav bojātas. Īpaši svarīgi to izdarīt tad, ja ierīce kādu laiku nav lietota,” uzsver E.Bružāns, piebilstot, ka lielu daļu šādu nelaimju varētu novērst, ja cilvēki būtu uzmanīgāki: ierīces pārbaudītu, ievērotu lietošanas instrukciju, ieslēgtu plīti neatstātu bez uzraudzības. „Neliela ieradumu maiņa var glābt dzīvību un īpašumus,” norāda E.Bružāns.

Bīstams elements

Elektriskas ierīces un iekārtas ir cēlonis ne tikai ugunsgrēkiem, bet arī elektrotraumām, ko gūst lietotāji. „Elektrība mājoklī ir potenciāli bīstamākais elements, taču ikdienā ar to tik cieši sadzīvojam, ka par tās bīstamību varam piemirst. Šāda aizmāršība var dārgi maksāt, un uz to norāda ik gadu reģistrētās sadzīves elektrotraumas,” atzīst Artūrs Šmats, a/s Sadales tīkls mācību centra elektrozinību mācību vadītājs. Pirmajā pusgadā valstī sadzīviskas elektrotraumas mājoklī vai birojā jau guvuši 13 cilvēki, no kuriem seši ir bērni. Lai gan pēdējos gados šo traumu skaits samazinās, tomēr kādai ģimenei tā ir nelaime.

Biežākie cēloņi esot neuzmanība, paviršība un pārdrošība. Zināma ietekme esot arī izpratnei par elektrodrošību. Sabiedriskā aptauja Elektrodrošības indekss rāda: 85% iedzīvotāju uzskata, ka kopumā elektrodrošību pārzina, vienlaikus vairāk nekā puse cilvēku (53%) atzinusi, ka vismaz reizi ir guvuši strāvas triecienu. 16% to saņēmuši pēdējo desmit gadu laikā.

________________________________

VIEDOKĻI

Signālu sadzirdēs arī kaimiņi

Vasara ir laiks, kad cilvēki bieži vien dodas projām no mājam uz ilgāku laiku, braucot ceļojumos, apmeklējot pasākumus. Tāpēc īpaši svarīgi, lai par ugunsdrošību gādātu dūmu detektors.

VUGD Kuldīgas daļas komandieris Edgars Bružāns uzsver: „Cilvēku dzīvību un īpašumu var glābt dūmu detektors, kas par ugunsgrēku brīdinās savlaicīgi. Turklāt signālu sadzirdēs ne tikai mājoklī esošie, bet arī kaimiņi. Šādas situācijas mūsu pieredzē nav retums – cilvēki kāpņu telpā sadzird brīdinošo skaņu un zvana pa tālruni 112. Tā kā dūmi pārvietojas uz augšu un arī pa daudzdzīvokļu mājas ventilāciju, dienesta pieredzē ir gadījumi, kad dūmu detektors nostrādā kādā no augšējiem dzīvokļiem. Arī tā tas var glābt dzīvību un īpašumu. Diemžēl informācija liecina, ka aizvadītajā gadā tikai katrā trešajā mājā, kurā izcēlies ugunsgrēks, nostrādājis dūmu detektors.”

________________________________

Lai sāpīgi nedabūtu pa pirkstiem

Vai, dodoties ārpus mājas, ir svarīgi visas iekārtas atvienot no rozetēm?

Dodoties ikdienas gaitās, tas nav vajadzīgs, taču, ja paredzēts braukt projām uz ilgāku laiku (nedēļu un vairāk), drošības dēļ labāk atvienot tās iekārtas, kuru darbība nav būtiska: apsildes iekārtas, televizoru, dekoderu, gaismas avotus. Jebkurā ierīcē var notikt neparedzami īssavienojumi, un tie var pāraugt ugunsgrēkos, tāpēc uz prombūtnes laiku labāk tās atvienot. Turklāt tas samazinās elektrības patēriņu un ikmēneša izdevumus.

Kā rīkoties elektrotraumas gadījumā?

Ja trauma gūta telpā, vispirms nekavējoties jāpārtrauc elektrības piegāde, atslēdzot drošības slēdžus jeb korķus vai bojāto ierīci atvienojot no kontaktligzdas. Neatslēdzot strāvu un metoties cietušo glābt, traumu var gūt arī pats glābējs. Kad elektrība atslēgta, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113. Jāatceras, ka cilvēks pats ne vienmēr spēj novērtēt elektrotraumas nopietnību, tāpēc, ja ir saņemts strāvas trieciens, vislabāk konsultēties ar mediķiem. Ja cietušais ir bez samaņas, pirms mediķu ierašanās jāsniedz pirmā palīdzība.

Ja elektrotrauma gūta elektroapgādes infrastruktūrā ārpus telpām, nekādā gadījumā nedrīkst cietušajam tuvoties un pieļaut citu tuvošanos notikuma vietai. Vienīgais veids, kā palīdzēt, ir zvanīt glābējiem pa tālruni 112 – operatīvie dienesti darīs visu, lai notikuma vietā ātrāk atslēgtu spriegumu un palīdzētu cietušajam.

Darbojoties ar elektrību, svarīgi izglītoties pašiem un par elektrodrošību stāstīt bērniem.

Kādi būtu jūsu ieteikumi, lai šādas traumas nenotiktu?

Pirmkārt, neturēt mājās bojātas elektroiekārtas un pašrocīgi tās nelabot. Ja bojātas ierīces nekrāsim, nebūs bažu par to izmantošanu. Ja neesat speciālists, nevajadzētu pašam iekārtas vai instalāciju labot, īpaši tad, ja spriegums nav atslēgts. Lielākas elektrotehnikas, piemēram, ūdens boileru, ierīkošanu un sazemēšanu vislabāk uzticēt speciālistiem.

Otrkārt, izveidot mazuļiem drošu vidi. Ja īpašumu apdzīvo bērni, pieaugušajiem jāparūpējas par viņu drošību – nedrīkst atstāt viegli pieejamus vadus, rozetei pieslēgtas ierīces, noteikti vajadzīgas bērniem drošas rozetes vai to aizliktņi.

Treškārt, vismaz reizi desmit gados pārbaudīt mājokļa elektroinstalāciju. Kā liecina elektrodrošības indekss, vairāk nekā puse atbildējušo apzinās, ka elektrība sadzīvē ir tikpat bīstama, cik āra elektrības vados (63%). Bet tikai 49% zina, ka pēc ugunsdrošības noteikumiem (Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238) reizi desmit gados jāpārbauda mājokļa iekšējā elektroinfrastruktūra, un to dara sertificēts elektriķis. Tādēļ, lai izvairītos no bojājumiem iekšējā tīklā, Sadales tīkls iesaka regulāru savas elektrosaimniecības pārbaudi uzticēt speciālistam. Jāuzsver, ka iekšējo elektrotīklu stāvoklis daudzos īpašumos, īpaši vecās daudzdzīvokļu mājās, ir kritisks. Tāpēc, ja grūti atsaukt atmiņā, kad pēdējoreiz bijis elektriķis, lai pārbaudītu instalāciju, der sazināties ar uzticamu speciālistu un to izdarīt jau tagad.

Ceturtkārt, vēl viens drošības garants ir mājoklī ierīkot strāvas noplūdes automātslēdžus (to var darīt tajos īpašumos, kuros instalācija ierīkota vai atjaunota vismaz pirms 20–25 gadiem). Tie ir līdzīgi parastajiem drošības slēdžiem, taču tie paši reaģē uz bīstamo strāvas noplūdi. Kā tas notiek? Piemēram, cilvēkam pieskaroties bojātai elektroiekārtai, kas sit pa nagiem, šis slēdzis atslēgs elektrību konkrētai telpai vai visam mājoklim – nostrādās jau tādā strāvas stiprumā, kas dzīvībai nav bīstams. Vienlaikus automātslēdži var kalpot kā labs indikators, ka kaut kas nav kārtībā, proti, ja tie atslēdzas bieži un bez skaidra cēloņa, tas ir signāls, ka konkrētajā telpā vai mājoklī ar elektroierīcēm vai instalāciju ir problēmas. Daudzās Eiropas valstīs strāvas noplūdes automātslēdži tāpat kā dūmu detektori ir obligāti.

________________________________

PIEREDZES STĀSTS

Piededzis katliņš nav joka lieta

Kuldīdzniece Maija stāsta: pirms tas nebija noticis ar viņu, nekad agrāk nebūtu domājusi, ka tas iespējams, ja esi normāls, atbildīgs cilvēks, kurš nelieto alkoholu. Viņa uzlika vārīties zupai kaulus un par tiem aizmirsa.

Buljons piemirsās

„Mans dēls gāja 1. klasē, bija atnācis draugs, un viņi spēlējās. Pēc tam bijām domājuši iziet kopā pastaigā un aiziet uz rotaļu laukumu. Nolēmu izvārīt zupai buljonu, kamēr nekur neejam, lai pēc tam, kad būsim atgriezušies, to papildinātu ar dārzeņiem. Diemžēl tad, kad ar mazajiem devāmies laukā pa durvīm, buljons bija pilnīgi piemirsies. Tas palika uz plīts vārāmies. To sapratu tikai tad, kad pēc vairākām stundām atnācām mājās.

Verot vaļā dzīvokļa durvis, pretī vēlās dūmi un nepatīkama smaka. Pirmajā mirklī pat neaptvēru, kas notiek. Virtuvē viss tapa skaidrs. Katliņš joprojām vārījās, un tajā lēnām dega gaļa. Man toreiz bija gāzes plīts – par laimi, liesma joprojām dega, un gāzes noplūdes nebija.”

Toreiz vēl nav bijuši spēkā noteikumi, ka dzīvoklī obligāti jābūt dūmu detektoram. Maija spriež: ja detektors būtu, tā troksnis, iespējams, jau daudz agrāk būtu piesaistījis kaimiņu uzmanību.

Saprotot, ka lielākā problēma ir dūmi un smaka, ugunsdzēsējiem Maija nav toreiz nav zvanījusi. Sadūmojums no piedegušā katliņa virtuves griestus un sienas iekrāsojis pelēki melnus, un pēc tam nācies taisīt remontu. Taču viņa atzīst, ka tā nav tik liela bēda, jo varēja būt gāzes noplūde vai izcelties ugunsgrēks.

Nav jābūt supervaronēm

Pēc notikušā Maija daudz pārdomājusi iemeslus, kāpēc neatcerējās un, laukā ejot, nepadomāja, vai plīts ir izslēgta. „Es sapratu, ka mēs, bērnu mammas, bieži vien uzņemamies par daudz: visu gribam paspēt, visu izdarīt. Un tad pagurstam un pieļaujam kļūdas. Citādi būtu, ja ēdiens tiktu gatavots tūlītējai ēšanai, bet es uzliku katliņu vārīties ar domu, ka zupa būs nākamajai ēdienreizei, tāpēc bija vieglāk to aizmirst.

Varu ieteikt citām mazu bērnu mammām – necentieties būt supervarones, kas dara visu! Mans piemērs rāda, ka tas var ne tikai novest pie noguruma un enerģijas izsīkuma, bet arī apdraudēt mājinieku drošību.”

________________________________

LATVIJĀ REĢISTRĒTU ELEKTROTRAUMU PIEMĒRI

• Piecus mēnešus vecs bērns tiek traumēts, no rozetes raujot ārā kontaktdakšu.

• Gadu veca meitenīte ieliek mutē datora lādētāja vadu.

• Sešus gadus veca meitene traumu gūst no bojāta pagarinātāja.

• 28 gadus vecs vīrietis gūst traumu, labojot ūdens sildītāju.

• 51 gadus vecs vīrietis tīra no strāvas neatvienotu ūdenssūkni. • 20 gadus veca sieviete vannojoties gūst elektrotraumu, jo ūdenī iekrīt pagarinātājs, pie kura viņa vēlējusies pieslēgt viedierīces lādētāju.

• 44 gadus veca sieviete mēģina pārgriezt kabeli.

• 50 gadus veca sieviete gūst letālu elektrotraumu, pieskaroties bojātam (vai nepareizi ierīkotam) ūdens sildītājam.

• 83 gadus veca sieviete gūst traumu no ūdenssūkņa.

/Avots: Sadales tīkls/

________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai jums ir gadījies aizmirst izslēgt gludekli, plīti vai citu elektrisko ierīci vai piedzīvot, ka tās saplīst? Kā drošību mācīt saviem bērniem?

Roberta Priedīte-Priede, fizioterapeite:

– Ir gadījies aizmirst izslēgt matu taisnotāju. Parasti to daru pie spoguļa. Taisnotāju nolieku neizspraustu un, kad aizeju uz darbu, atceros, ka palicis ieslēgts. Tad meklēju kādu, kurš vēl būtu mājās un varētu izslēgt. Ja neviena nav, pati skrienu atpakaļ. Nekas slikts nekad nav noticis. Bieži plīst telefona lādētāji aifoniem. Protams, ir jau bailes, ka kaut kas varētu aizdegties, pārkarst, taču īpaši par to nedomāju. Mājās omai bieži atgādinu, vai viss izslēgts, ejot ārā, taču vēl nav bijis tā, ka viņa būtu aizmirsusi ko izslēgt. Bērnus vispār nevajadzētu laist elektriskajām ierīcēm un kontaktligzdām tuvumā.

Daila Petkeviča, dzīvo Norvēģijā:

– Gadās, bet ļoti reti. Ieslēdzu gludekli, pāris apģērbu izgludinu, atstāju un pēkšņi atceros, ka neesmu izslēgusi. Man ir iegājies gludekli ar karsto virsmu pret dēli nekad neatstāt – vienmēr nolieku uz bleķa ar virsmu uz augšu, tāpēc bīstamība ir diezgan maza. Pirms izeju no mājas, vienmēr nepārbaudu, vai visas ierīces izslēgtas. Bērniem to noteikti vajadzētu mācīt, sevišķi mazākiem – no divu līdz desmit gadu vecumam. Vajadzētu mācīt ierīces pašiem iekšā nemaz neslēgt un tās neaiztikt. Mums nekas nav gadījies, taču ir dzirdēti visādi nelaimes gadījumi. Nav gadījies tā, ka kāda ierīce saplīstu, varbūt vecākos laikos, kad pēkšņi kas sāka dūmot. Tad ātri rāvām ārā no elektrības un to vairs neizmantojām.

Valda, kuldīdzniece:

– Tā nav bijis. Nenāk prātā arī tāda reize, kad kāda ierīce būtu saplīsusi. Elektrības vads gan ir sabojājies. Šobrīd mājās viss ir jauns, pēc remonta, tāpēc nekādas bīstamības nav. Pirms izeju no mājas, piedomāju un paskatos, vai kaut kas nav palicis kontaktligzdā. Bērniem no tāda vecuma, kad viņi sāk ko saprast, vajadzētu stāstīt, kā ar elektroierīcēm apieties.

Argita Zundovska-Mediņa, kuldīdzniece:

– Nē, es esmu uzmanīga. Elektroierīces pēc lietošanas vienmēr uzreiz izslēdzu, jo, ja pēc tam par to vēl domāju, tad vienmēr šķiet: bet varbūt tomēr neizslēdzu… Protams, ierīces ir saplīsušas. Tādas vairs neizmantoju, tūlīt nopērku jaunu vietā – tāpēc jau vīrs strādā! Agrāk ir saplīsis ledusskapis un veļas automāts, bet īssavienojumi nav bijuši. Vienmēr kaut kas var aizdegties, taču es jūtos droši, jo man ģimenē visapkārt ir ugunsdzēsēji. Bērniem vajadzētu ne vien stāstīt, bet arī parādīt, kas var notikt, ja kādu ierīci neizslēdz. Tas būtu efektīvāk – bērns pievērstu lielāku uzmanību un atcerētos.

Agita Grīnberga, dzīvo ārzemēs:

– Nav gadījies. Izejot no mājas, vienmēr padomāju, ko esmu darījusi, kas bijis ieslēgts, un pārbaudu vēlreiz. Arī logus aizveru. Bērniem to vajadzētu mācīt, līdzko viņiem parādās kāda apziņa: ar piemēriem, parādot, kādas var būt sekas, un ikdienā atgādinot. Biežāk plīst telefona lādētājs – citas ierīces, kas būtu saplīsušas, nenāk prātā. Lietojot ierīci ar bojātu vadu, var dabūt elektrības sitienu, var arī kas aizdegties, bet mums tā nav bijis.

Krista Paula Knupke-Smirnova, sociālā pedagoģe:

– Gludeklis kādreiz ir atstāts ieslēgts, taču manējais, ja to nelieto un tas nav nolikts uz virsmas, nemaz nesilst, tāpēc bīstamība maza. Jau no bērnudārza vecuma noteikti vajadzētu mācīt, kas var notikt, ja ierīces neizslēdz, parādīt arī sekas. Kāda ierīce, protams, ir saplīsusi, biežāk telefona lādētājs. Līdz šim nekas tāds noticis nav, taču esmu dzirdējusi: ja bojāts lādētājs palicis kontaktligzdā, tas var aizdegties.

________________________________

#SIF_MAF2023