Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija,  Džuljeta

AIZVIEN JAUNA KRĀPŠANA. Kā uzmanīties sociālajos medijos?

Raksta autors: Amanda Gustovska, Daiga Bitiniece, ekrānattēli un Jēkaba Aleksandra Krūmiņa foto

07:32 - 23.03.2024

3.attēls

Šoreiz uzmanības centrā krāpniecība tādās saziņas vietnēs kā feisbuks, instagrams, tiktoks un vatsaps. Stāstām, ar ko iedzīvotāji saskārušies un kā rīkojušies, viltvāržus atpazīstot. Kas ir viņu mērķauditorija, un ar kādām metodēm cilvēku var apvārdot?

Krāpniecība sociālajos medijos. Kādas metodes visbiežāk tiek izmantotas un kā tās atpazīt – par to šajā Kurzemnieka sērijas Cilvēks un drošība rakstā.

ČETRI STĀSTI

Savu pieredzi Kurzemniekam uzticēja trīs Kuldīgas novada iedzīvotāji un viena rīdziniece. Viņi krāpnieku nagos iekrituši feisbuka tirgus grupā, viltus apģērbu veikala instagrama kontā, vilinošā reklāmas piedāvājumā, nonākuši saskarē ar ļaundaru uzlauztu pazīstama cilvēka profilu.

Bērnu preces apmaiņā pret torti

Kristīne no Kuldīgas feisbuka tirgus grupās iepērkas bieži. Viņa vienmēr apskatot pircēju atsauksmes un pārliecinoties, ka profils ir īsts. Šis ir stāsts par reizi, kad pārdevējs (nav zināms – sieviete vai vīrietis) atstājis iespaidu, ka tam var uzticēties, jo lielu samaksu neprasīja.

„Feisbuka tirgus grupās meklēju bērna higiēnas preces un atradu, ka kāds pārdod vanniņu, jaunas drēbītes un citas lietas, kuras, kā tika apgalvots, iegūtas dažādā sadarbībā bez maksas, un piedāvāja apmaiņā pret kūku Cielaviņa. Profilu neapskatīju aizmāršības dēļ – nodomāju, ka torti jau nav žēl nopirkt. Kad pateicu, kur atrodos, man atbildēja, ka preces ir Latgalē. Vajadzēšot sūtīt ar pakomātu, bet piegādes izmaksas un tortes vērtību – pārskaitīt. Saņēmu konta numuru, un, kad naudu nosūtīju, man lūdza atsūtīt maksājuma uzdevumu, rakstot, ka tas ir vīra konts, bet viņš ir darbā un nevarot apskatīt. Kad to saņēma, tūlīt tiku nobloķēta. Uzrakstīju iesniegumu policijā un divu mēnešu laikā naudu atguvu,” stāsta Kristīne.

Šo krāpnieku viņa vēlāk centusies atrast grupās, kur cilvēki dalās ar līdzīgu pieredzi: „Uzzināju, ka šis cilvēks tā apkrāpis kādus desmit. Lai profilu apskatītu, palūdzu māsu tam uzrakstīt. Sarakste bija identiska, vienīgā atšķirība: kad māsa pateica, ka atrodas Rīgā, krāpnieks rakstīja, ka ir Ventspilī.” Policijai izdevās noskaidrot naudas saņēmēju: „Tas bija vīrietis, uz kura kontu man lika naudu pārskaitīt. Viņš gan policijai apgalvoja, ka par naudu neko nezinot, un piedāvāja to pārskaitīt atpakaļ no mammas konta. Policija teica: tam ticēt nevar, jo cilvēks nevar nezināt, ka viņa kontā ienāk nauda.”

Reklamē ļoti lētu pannu

1.attels
Foto no viltus internetveikala, kas par izdevīgu cenu piedāvā pannu, naudu izkrāpjot, bet preci tā arī neatsūtot.

„Šķirstot feisbuka ziņu lenti, ieraudzīju vilinošu reklāmu no interneta veikala, kas piedāvāja pannas par ļoti izdevīgu cenu – no 29,99 eiro tā samazināta līdz 4,95, un spēkā tas ir tikai šodien,” stāsta kuldīdzniece Inese.

Interneta veikalos viņa jau iepirkusies, biežāk AliExpress un Temu. Līdz šim pasūtīto saņēmusi, tāpēc reklāma feisbukā šaubas neradīja. „Uzklikšķināju, detaļās neiedziļinoties, ievadīju e-pasta adresi un par preci samaksāju. Aizdomas radās brīdī, kad e-pastā neatnāca maksājuma paziņojums, taču mēstulēs bija trīs ziņas no šī veikala: esmu uzņemta kaut kādā juvelierizstrādājumu pircēju klubā ar 4,95 eiro mēneša abonementu, un šāda summa no manis tiks iekasēta katru mēnesi. Par to, ka esmu samaksājusi par pannu, vairs nebija ne ziņas.”

Inese sazinājusies ar banku, kas teikusi, ka naudu var atdot tikai tas, kuram tā pārskaitīta: „Rakstīju uz mēstulēs norādīto internetveikala atbalsta e-pastu, sakot, ka no šī piedāvājuma gribu atteikties un naudu saņemt atpakaļ. Man atbildēja, ka nemaz neesmu viņu kliente – mans e-pasts viņu sistēmā neesot reģistrēts. Rakstīju, ka iesaistīšu policiju. Tad gan saņēmu ziņu, ka manu e-pastu atraduši, bet, lai naudu atdotu, būs jāgaida trīs darbdienas. Pēc tam naudu arī saņēmu.” Drošības dēļ Inese jau bija paspējusi nomainīt bankas kartes datus, un nauda no konta netika noņemta.

Izveido viltus veikala kontu

2.attels
Ekrānattēls no apģērbu veikala Bloom viltus profila, kurā krāpnieki aicina laimēt dāvanu karti, reģistrējoties aizdomīgā lapā.

Kuldīgas apģērbu veikala Bloom īpašniece Kaiva Benuševica klientus meklē instagramā. Tur publicēti jaunumi, cenas, un par preču iegādi var sazināties īpašā ziņu vietnē Direct Messenger. Pirms pusgada klienti pamanījuši, ka izveidota viltus veikala lapa, kurā krāpnieki jau paspējuši iegūt ap 1000 sekotāju.

Kaiva stāsta: „Šādas viltus lapas veikalam jau divas reizes izveidotas gan instagramā, gan tiktokā. Pēdējais gadījums bija vasarā. No klientēm sāku saņemt ziņas, ka no identiska veikala Bloom sūtītas vēstules mesendžerā, informējot par konkursu, kurā laimēt dāvanu kartes. Taču jāreģistrējas, nospiežot uz pievienotas saites. Novēroju, ka viltus lapas izveidotas tieši pēc mūsu konkursa.” Viltus profilus pati atrast nav varējusi, jo gan veikala, gan Kaivas personīgo profilu krāpnieki bloķējuši: „Sāku saņemt ziņas no pircējām, kuras, nesaprotot, ka tas bijis krāpnieks, vaicāja, kad saņems balvas.”

Lai pircējus pasargātu, Kaiva ielikusi ziņu, ka viņas veikala vārdā uzdarbojas viltvārži, aicinot pievērst uzmanību profila adresei, kas mazliet atšķīrās no īstās, uz ziņām neatbildēt un nospiest Report (ziņot instagramam), lai viltus konts ātrāk tiktu dzēsts. Ar policiju Kaiva nav sazinājusies, un neviens pircējs neziņoja, ka krāpnieku nagos būtu iekritis. Kaiva viltus lapas var pazīt – noteicošie ir stāstiņi, ko veikala vadītāji pie profila mēdz izcelt. Tur var redzēt laiku, kad tie publicēti, un, ja to tur nav vai tie pievienoti pēc dienas vai divām, gandrīz vienmēr skaidrs, ka profils nav īsts: „Arī mūsu veikala krāpnieki storijus nebija ielikuši, zem bildēm nebija tāda satura kā zem mūsu ierakstiem. Var gadīties, ka klienti tam uzmanību nepievērš.” Viltus profils instagramā bloķēts un dzēsts pēc piecām dienām.

Uzdodas par tuvu cilvēku

Pirms pusgada rīdziniecei Katrionai Luīzei Rožlapai no uzlauzta krustmātes feisbuka profila rakstījis krāpnieks, prasot telefona numuru, lai sieviete piedalītos loterijā. Līdzīgas ziņas izsūtītas cilvēkiem krustmātes draugu lokā, taču, par laimi, nevienu apmuļķot nav izdevies.

„Tas notika rudenī. No krustmātes pienāca ziņa: „Čau, vai vari atsūtīt savu telefona numuru?” Uz jautājumu, vai tad viņai nav, man atbildēja, ka vajadzīgs ātri, lai piereģistrētos konkursam. Zinu, ka krustmāte ir no tiem, kas konkursos piedalās regulāri, tāpēc šaubas neradās, un numuru nosūtīju. Pēc tam saņēmu kādu Google ciparu kodu – uzspiežot atvērās tāda kā Google veidlapa, kas man prasīja ievadīt personas kodu un citus datus. Tūlīt sapratu, ka tā ir krāpniecība, nomainīju feisbuka paroli un uzrakstīju, ka zinu – tā ir krāpniecība. Kad manu ziņu tur kāds izlasīja, tiku nobloķēta. Zvanīju krustmātei. Izrādās, nebiju vienīgā,” stāsta Katriona.

Krustmāte feisbukā izveidojusi jaunu profilu, paziņas informējot, ka viņas konts uzlauzts. Daudzi radi par viltus kontu ziņojuši feisbuka administrācijai, taču par spīti tam pirms neilga laika tas vēl bijis atrodams.

__________________________________

Pamanīt sarkanos karogus

„Ja kāds tev ko piedāvā bez maksas vai lēti vai tev bez pieredzes jaunā darbavietā sola lielu algu, tas ir pirmais sarkanais karogs,” brīdina pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe.

Inga Springe

„Svarīgi, lai bankas kontiem būtu dubultā verifikācija*, jo to uzlauzt krāpniekiem ir grūtāk,” viņa uzsver.

LATVISKS UZVĀRDS VAR BŪT MĀNS

„Uzlaužot sociālā medija kontu, krāpnieki mēdz nomainīt cilvēka vārdu, kas būtu piemērotāks konkrētai tautībai. Piemēram, mēģinot latvieti apkrāpt no Āfrikā dzīvojoša cilvēka konta, tā vārds tiks nomainīts pret latviskāku, taču augšā IP adresē vienmēr paliks iepriekšējais, un tam jāpievērš uzmanība. To krāpnieki nomainīt nevar.

Vienmēr jāapskata, kas ir pārdevējs, cik veca ir šī feisbuka lapa, cik bieži un sen publicēti ieraksti, piemēram, pirmais ieraksts ielikts 10. janvārī, taču lapa izveidota dažas dienas pirms tam. To var redzēt pēc pirmās fotogrāfijas datuma.”

NAUDA, MANTA UN ROMANTIKA

Sociālajos medijos dominē trīs krāpšanas veidi: „Viena ir tā sauktā romantiskā krāpniecība. Biežāk instagramā sievietēm raksta cittautu vīrietis, kurš vēlas iepazīties, raksta, ka ir iemīlējies, apsola visu pasauli un ir gatavs tūlīt braukt un precēt. Bet pa ceļam vienmēr kas atgadās: biežāk viņi nokļūst avārijā, vai rodas citi sarežģījumi, un viņi lūdz sievietei atsūtīt naudu lidmašīnas biļetei. Pēc policijas informācijas Latvijā tā katru mēnesi tiek apkrāpta vismaz viena sieviete.”

Otrs biežākais gadījums – mantas sola atdot bez maksas: „Tie var būt ārzemnieku čemodāni, kas esot palikuši lidostā, vai kas cits, ko atdod it kā par baltu velti, saņēmējam liekot samaksāt tikai par piegādi.”

Trešā ir finanšu krāpniecība: „Izmantojot bildes ar populāriem cilvēkiem, kuri it kā ieguldījuši naudu finanšu shēmās, aicina ieguldīt arī citus.”

Romantisko viltvāržu auditorija ir vientuļas sievietes pēc 40 gadiem, bet uz pārējām metodēm iekrīt lētticīgi cilvēki ar vāju kritisko domāšanu. „Protams, apvārdot var arī ar ļoti gudrus cilvēkus – ar tādiem nostrādā ļoti rafinēta krāpniecība. Daudzi iekrīt uz viltus bankas darbinieku vai policistu zvaniem.”

Vaicāta, vai ir kāds vēl nedzirdēts paņēmiens, I.Spriņģe teic: „Nebiju dzirdējusi par dzīvniekiem – krāpnieki raksta, iežēlinot, ka suns vai kaķis kādā valstī palicis bez mājām, un, lai to saņemtu, jāsamaksā par transportēšanu. Citās valstīs izplatīta ir balss krāpniecība – it kā no radinieka telefona numura imitētā viņa balsī var piezvanīt un izkrāpt naudu. Latvijā tas vēl nav fiksēts.”

DALĪTIES AR TĀDU IERAKSTU NEDRĪKST

Kā jārīkojas, saņemot aizdomīgu ziņu? „Ja noziegums vēl nav noticis, policija, visdrīzāk, neko izdarīt nevarēs. Pašiem jāuzmanās un jāspēj krāpniekus atpazīt. Ja rodas aizdomas, katrā sociālajā medijā par krāpnieka profilu var ziņot, nospiežot Report. Tāpat es ieteiktu nedalīties ar tiem piedāvājumiem, kas kaut ko sola bez maksas, jo, tiklīdz ar to dalāties, tā algoritms domā, ka šis saturs ir interesants, un tas tiek parādīts vēl lielākai auditorijai. Lai citus par krāpšanu informētu, uztaisiet ekrāna kopiju un ziņojiet, ka tie ir meli!”

* Divkārša pārbaude, pierakstoties ar paroli un verifikācijas kodu

__________________________________

Populārākās metodes

Pērn no iedzīvotājiem izkrāpti astoņarpus miljoni eiro, lietojot četras populārākās metodes, liecina Valsts policijas statistika. Kādas tās ir, stāsta sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Populārākā ir vikšķerēšana – tiešsaistes krāpšana, kas izpaužas kā balss zvani, gan izmantojot globālo mobilo sakaru tīklu, gan tādas saziņas vietnes kā WhatsAppTelegram un citas. Krāpnieki uzdodas par policistiem, banku darbiniekiem, interneta platformas Google, mobilo sakaru operatoru un citu iestāžu vai uzņēmumu darbiniekiem. Stāsti var būt dažādi: cietušā vārdā it kā notikuši aizdomīgi darījumi ar kriptovalūtu; kāds mēģinot noformēt kredītu ar cietušā cilvēka vārdu utt. Ir gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par tiem, kuri atgūst iepriekš zaudētas investīcijas, attālināti noformē vairākus kredītus uz cietušā vārda, ko vēlāk pārskaita uz naudas mūļa kontu, neatļauti iepērkas tiešsaistē, bet cietušais tiek maldināts, ka tā ir daļa no citu krāpnieku atmaskošanas.

Investīciju krāpšana pērn bijis otrs izplatītākais veids. Diemžēl daudzi aizvien neapdomīgi iegulda savu naudu apšaubāmās finanšu platformās, nepārliecinoties, vai šim uzņēmumam darbam Latvijā ir licence.

Trešajā vietā ir smikšķerēšana – maldinošas īsziņas, kuru nolūks ir panākt, lai cilvēks, nospiežot uz saites, lejupielādē ļaunprātīgu programmatūru vai izdara citu kaitīgu darbību. Joprojām ir populāra viltus piegāde kādu uzņēmumu vārdā: krāpnieki izmanto ne vien Omnivas un DPD, bet arī DHLUPSLatvijas Pasta un citas viltus lapas.

Ceturtajā vietā ir pikšķerēšana: e-pasta vēstules Valsts policijas vai Eiropola vārdā par to, ka cilvēka interneta pārlūka vēsturē it kā konstatēta bērnu pornogrāfija; kredītiestāžu vārdā e-pasta paziņojumi par bloķētu kontu, paroles atjaunošanu u.tml. Krāpnieki seko līdzi jaunumiem. Piemēram, kopš 2023. gada marta, kad Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt deklarācijas, tiek izsūtītas krāpnieciskas e-pasta vēstules par pārmaksāto nodokli.

__________________________________

Kurzemnieks 1503 07

__________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai zināt kādu, kurš sociālajos medijos ir apkrāpts, iegādājoties preces; kādu, kam uzlauzts profils; kādu, kas tur būtu nomelnots? Kuros sociālajos medijos krāpnieki sastopami biežāk?

Img 5305

Alise, skolniece no Kuldīgas:

 Man ir profils instagramā, tiktokā, feisbukā. Nezinu nevienu, kas būtu apkrāpts. Bīstamāks, šķiet, portāls Draugiem.lv. Laikam tāpēc, ka tas ir novecojis un to lieto tā auditorija, kas varētu krāpnieku nagos iekrist. Nākamais varētu būt feisbuks. Daudzi tur kaut ko iegādājas tirgus grupās, un tas nav droši – nav zināms, vai pārdevējs ir uzticams. Pati arī tur esmu pirkusi mēbeles, bet mana pieredze ir laba. Sazinājāmies mesendžerā, preci ieguvu un norēķinājāmies klātienē – tā visdrošāk. Cieņa biežāk tiek aizskarta tiktokā, filmējot live (tiešraidē). Tur pie video biežāk manīti negatīvi komentāri. Pati tādus saņēmusi neesmu, taču, ja tā būtu, es šādu komentētāju ignorētu; ja tas atkārtotos, viņu nobloķētu.

Img 5308

Kristīne Cinovska, friziere, strādā SIA Astarte-Nafta:

– Pārsvarā lietoju feisbuku. Jā, esmu saņēmusi draudzības uzaicinājumu it kā no pazīstama cilvēka profila, aiz kura slēpās krāpnieks. Pazīstamais no sava īstā profila citus informēja, ka viņa vārdā izveidots viltus profils, un aicināja uz ziņām neatbildēt. Līdzīgi, kad kādam profils uzlauzts, bijis vēl, taču es nekad iekritusi un noticējusi neesmu. Bieži vien krāpnieku var atpazīt, ja atnāk pēkšņa ziņa un saturs rada aizdomas. Esmu dzirdējusi par krāpniekiem arī feisbuka tirgus grupās, bet pati tādās neko nepērku. Lielākoties no krāpniekiem esmu saņēmusi zvanus: visbiežāk krievu valodā piedāvā darījumus vai preces. Vienu reizi pat nācās telefona numuru nobloķēt, jo viens zvanīja ļoti bieži. Policijā nevērsos, jo tā neko palīdzēt nevarētu. Bīstamāks noteikti ir feisbuks. Esmu dzirdējusi par krāpniekiem arī vatsapā, taču tur kādu apkrāpt ir grūtāk, jo katrs komunicē tikai ar labi pazīstamiem cilvēkiem.

Img 5310

Elizabete Lapoško un Patrīcija Sīle, rīdzinieces:

– Laikam nevienu tādu cilvēku nezinām. Biežāk dzirdēts, ka no pazīstamiem un nepazīstamiem profiliem atsūtīta kāda saite: ja uz tās uzspiež, tiek iegūti personīgi dati. Mēs esam saņēmušas tikai krāpnieciskas īsziņas it kā no pasta, ka pakomātā saņemta paciņa, taču neko pasūtījušas nebijām. Bīstamāks ir feisbuks: to vairāk lieto vecāki cilvēki, kurus varbūt vieglāk apkrāpt. Taču negatīvi, cieņu aizskaroši komentāri biežāk manīti tiktokā.

Img 5312

Haralds Bražis, kuldīdznieks:

– Es neesmu nevienā sociālajā medijā, jo man tie nav vajadzīgi, internetā neko nepērku – tur nevienam neuzticos. Ja ko vēlos, aizeju uz veikalu. Būt sociālajos medijos jau vien ir bīstami. No citiem, kas tur ko pirkuši, esmu dzirdējis, ka gandrīz nekad prece nav tāda, kā aprakstīta: vienmēr kādi defekti, kas nav norādīti. Par krāpšanas mēģinājumiem feisbukā esmu dzirdējis televīzijā un no paziņām. Saprotu, ka tas tagad izplatīts, krāpnieki ir ļoti aktīvi. Vēl nesen dzirdēju, ka no kādas sievietes un uzņēmuma, kurā viņa strādā, krāpnieki, uzdodamies par bankas darbiniekiem, izkrāpuši vairākus tūkstošus eiro.

Img 5317

Adriana Silvestrova, I.Zeberiņa Kuldīgas vidusskolas skolniece:

– Lietoju instagramu, tiktoku, ir arī profils feisbukā, taču to atveru reti. Krāpnieciskas, aizdomīgas ziņas saņēmusi neesmu, bet informēta esmu. Biežāk redzēts, ka instagrama vai tiktoka lietotājam kāds raksta negatīvus komentārus, kādu izsmej, noniecina vai saka, cik kāds ir neglīts, uztaisa video, mēģinot iegūt sekotājus. Daudzi savu seju nemaz nerāda. Bīstamāks ir instagrams, jo tur kontus biežāk izveido uzņēmumi un, šķiet, iepērkas vairāk cilvēku. Tas ir pluss krāpniekiem, jo tie veido viltus profilus, kuros ko pārdod.

Img 5319

Mārtiņš Butāns un Saiva Zeltzaķe, ventspilnieki:

– Par to bijuši raksti feisbukā, kas aicina citus uzmanīties. Katru dienu ir redzēts, ka feisbuka tirgus grupās kāds atkal apkrāpts. Mēs šo to tur esam pirkuši, bet tikai pēc tam, kad pārliecināmies, ka pārdevējam var uzticēties: apskatām profilu un atsauksmes no citiem pircējiem. Pateikt, vai profils ir īsts, domāju, ir viegli – jāpaskatās, cik sen publicēti ieraksti, cik tie bieži un vai ir bildes ar sevi un citiem, cik liels ir draugu skaits. Mums krāpnieki zvanījuši pa tālruni un rakstījuši īsziņas – it kā no pasta. Sociālie mediji nav vainīgi pie tā, cik daudz krāpnieku tajos uzdarbojas. Tas atkarīgs no auditorijas, kas tos lieto. Vairāk droši vien krāpj tur, kur ir vecāki cilvēki.

__________________________________

#SIF_MAF2023

Maf Logo
Atbildēt