Ukraina noraida Krievijas ultimātu

– Krievijas diktators Vladimirs Putins telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izvirza prasības – tās izpildot, varētu notikt Ukrainas un Krievijas prezidenta sarunas. Ukrainai jāatsakās iestāties NATO, jāatbruņojas, jāatzīst Krimas aneksija un Donbasa republikas, nedrīkst likt nekādus šķēršļus krievu valodas lietošanai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raidsabiedrībai CNN sacījis, ka teritorijas un suverenitātes jautājumos kompromisu nevar būt.

– Krievija Ukrainā izmantojusi hiperskaņas raķetes, kas reizes piecas pārsniedz skaņas ātrumu. Atšķirībā no ballistiskajām tās lido zemu, var mainīt virzienu un ir grūti pārtveramas. Tas ir pirmais zināmais gadījums šādu ieroču lietošanai kaujas apstākļos.

– 19. martā okupanti sabombardējuši Mariupoles mākslas skolu nr. 12. Ēkā esot atradušies aptuveni 400 cilvēku – sievietes un bērni. Par cietušajiem ziņu vēl nav. Pirms tam Krievijas armija sagrāva teātri, kurā patvērumu bija raduši ap 1000 cilvēku. Tika vēstīts, ka neliela daļa no pagraba zem drupām izglābusies, par pārējiem skaidru ziņu joprojām nav. Līdzīgi sabombardēts cits patvērums – pilsētas baseins.

– Krievijas tankam apšaudot pansionātu Luhanskas apgabala Kreminnā, nogalināti 56 seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām, vēl 15 cilvēki nolaupīti.

– „Nexta Live”: „Okupanti nogalinājuši vairāk nekā 900 mierīgo iedzīvotāju.”

– Ukrainas spēki pie Kijivas pilnībā iznīcinājuši Krievijas desantnieku vienību, no tās dzīvs palicis tikai viens kareivis.

– 20. martā pa dažādiem humānajiem koridoriem no karadarbības zonām evakuēts vairāk nekā 6000 cilvēku, ziņoja prezidents Zelenskis.

– Krievija Ukrainai pieprasījusi atdot aplenkto Mariupoli un karavīriem nolikt ieročus, tikai pēc tam piekritīs iedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka uzsvērusi: par to nevar būt ne runas, jo „tā ir manipulācija un cilvēku sagrābšana par ķīlniekiem”. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Olehs Nikolenko tviterī: „Vispirms viņi ieradās, lai iznīcinātu pilsētas, bombardētu slimnīcas, teātrus, skolas, nogalinātu iedzīvotājus un bērnus. Tad (no pilsētas ieņemtajām daļām – red.) nobiedētos, novārdzinātos cilvēkus ar spēku pārvietoja uz iebrucēja zemi.” Bet pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko feisbukā raksta, ka atbilde jau ir gatava: „H*** jums, ne Mariupole!”

– Ķīnas ārlietu viceministrs Le Jučens noraidījis NATO paplašināšanos uz austrumiem un Krievijai uzliktās sankcijas nosaucis par nežēlīgām un riskantām. Viņaprāt, arī ASV un NATO jāiesaistās dialogā ar Krieviju, „pievēršoties Ukrainas krīzes būtībai un palīdzot mazināt gan Krievijas, gan Ukrainas bažas par drošību”.

– UNICEF apgalvo, ka no Ukrainas bēgļu gaitās devušies 1,5 miljoni bērnu. 500 esot bez pavadoņiem.

– Gandrīz 100 Austrumeiropas ekspertu atklātā vēstulē kritizējuši Vāciju un visu Eiropas Savienību, pieprasot Maskavai vēl bargākas sankcijas. Krievijas militārā klātbūtne Moldovā kopš 1992. gada, iebrukums Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā jau 2014. gadā apliecina, ka centieni savaldīt Krievijas imperiālistiskos plānus ar diplomātiju, līgumiem un biznesa attiecībām ir lemti neveiksmei.

– Šogad Ukraina varētu neizaudzēt pietiekami daudz labības, lai tās pietiktu eksportam.

– Bijušais futbolists Deivids Bekhems savu „Instagram” kontu ar 71 miljonu sekotāju uz laiku atdevis Harkivas ārstei Irinai Kondratovai.

– Ziņu aģentūra „Unian”: „ASV neievedīs Ukrainā savus spēkus kā miera uzturētājus.”

– „Ludzas Zemes” galvenā redaktore Laima Linuža vēsta, ka laikraksta redakcija saņēmusi draudus par atbalstu Ukrainai pret Krievijas iebrukumu.