Partiju Kuldīgas novadam vadīs Inese Astaševska

Ar 167 balsīm par partijas Kuldīgas novadam valdes priekšsēdi vienbalsīgi ievēlēta novada domes priekšsēde Inese Astaševska, bet līdzšinējā vadītāja, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa darbosies valdē. Gadskārtējā sapulcē bija ieradušies 85 biedri, bet teju tikpat cilvēku savu mandātu bija uzticējuši domubiedriem. Pēc vizītes Liepājā ieradās arī Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).

Vēl valdē darbosies Iveta Eglīte, Artis Gustovskis, Agris Kimbors, Baiba Mikāla, Kaspars Rasa, Artis Roberts, Ģirts Vēvers, Klāvs Svilpe, Antra Grīnberga. Revīzijas komisijā ievēlēts Aldis Dilāns, Lija Šēle un Agnese Buka. Pārvēlēšana notiek reizi divos gados.

Vairums solītā izpildīts

I.Astaševska ieskatījās partijas programmā, kuri vēlētājiem dotie solījumi izpildīti un kuri ne: „Mums vēl ir pusotrs gads līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, un tagad detalizēti jāpaskatās programmā, kādus uzdevumus esam izvirzījuši, cik daudz esam paveikuši. Sarežģītos jautājumos neesam ne mirkli sašķēlušies – esam debatējuši, strīdējušies, bet vienmēr tas noticis cieņpilni, ieklausoties otrā. Programmā ir vairākas sadaļas, viena no tām – atbalsts uzņēmējdarbībai. Gandrīz finiša taisnē ir Virkas ielas kvartāla jeb Austrumu parka ielu pārbūve. Ceram ar darbiem tikt galā līdz rudenim. Diemžēl nekas nav sācies centrālajā laukumā Alsungā un Vakara ielā Skrundā.” No programmā solītā padarīti esot 76%.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu

SIA Amazone grupa līdzīpašniece, domes deputāte B.Mikāla sacīja: „Lauksaimnieki izpilda divus būtiskus uzdevumus: sakopj vidi, un tas novadiem un valstij piešķir zināmu identitāti, un ir ekonomiskais resurss. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, lauksaimnieki kļuva par kopējās nozares dalībniekiem. Tas nozīmē, ka mums ir ne tikai pienākums izpildīt direktīvas, bet arī tiesības ko ierosināt, lai biznesa vidi Latvijā uzlabotu.

5. februārī spējām vienoties akcijā un paust nostāju par nozares vietējo attīstību. Tas bija ļoti pareizs lēmums. Vieni mēs esam tikai skaņa, bet kopā – spēks. Sadzirdēja valdība un Saeima. Prezidents izsludināja grozījumus likumā par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu. Runājot alegoriski, to lielo vezumu – Eiropas lauksaimniecības politiku – iekustināja mazais cinītis Latvija.”

Dzīve mainījusies 40 cilvēkiem

Par savu jomu debatēs runāja sociālā dienesta direktore Sarmīte Segliņa: „2016. gadā Latvijā tika sākta deinstitucionalizācija, finansēta no Eiropas Savienības. Tās mērķis – radīt infrastruktūru un pakalpojumus pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Pamatdoma bija tāda, lai tie, kuri dzīvo aprūpes centros, varētu iekļauties sabiedrībā un sākt patstāvīgu dzīvi. Mūsu novadā iekārtotas divas grupu mājas Kuldīgā un Nīkrāces pagasta Dzeldā, ierīkotas darbnīcas. Kuldīgā kopš februāra darbojas sociālo pakalpojumu centrs Tilts, kurā ir trīs pakalpojumi: dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem un darbnīcas. Pilngadīgajiem bija plānotas 35 vietas, un pēc diviem mēnešiem nodarbības jau apmeklē 32. Tātad pakalpojums ir vajadzīgs. Bērni tur darbojas individuāli, saņem arī speciālistu konsultācijas. Plānotas 15 vietas, bet zinām, ka tas vajadzīgs 37 bērniem. Oktobrī projekts beidzās, un Eiropas finansējums vairs netiek saņemts. Tagad ēku uzturēšana un citi izdevumi ir no novada budžeta. Ģimenēs, kurās šādu cilvēku nav, deinstitucionalizācijas nozīmi grūti novērtēt. Bet Tilts, darbojoties tikai divus mēnešus, būtiski ir mainījis dzīvi 40 cilvēkiem.”

__________________________________________

Partijas sapulcē – arī ministre un Ministru prezidente

Partijas Kuldīgas novadam sapulcē biedrus uzrunāja arī līdzšinējā valdes priekšsēde, tagad valdes locekle, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāja Inga Bērziņa. Ieradusies bija arī Ministru prezidente Evika Siliņa.

NO VARAM PAR DARAM

Ministre I.Bērziņa sacīja: „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir pārmaiņas. Nosaukums tiks mainīts pret DARAM – Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Visticamāk, tas notiks 1. jūlijā, kad vides sadaļa pāries Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā. Mūsu ministrijā ir trīs lielas darba daļas, visas ļoti atbildīgas. Viena joma, ko bieži ar mums nesaista, ir digitālā. Mēs neatbildam tieši par kabeļu rakšanu zemē, par datoriem, serveru telpām, torņiem, kas tiek būvēti, un citām infrastruktūras lietām. Mēs atbildam par programmu nodrošinājumu un to, kā tās savā starpā darbojas, cik labi vai slikti savienojas. Dzirdam, ka digitālā joma mums neesot laba, ir sūdzības par vietni Latvija.lv, kaut gan tajā ir ļoti daudz pakalpojumu. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, varam lepoties ar to, kas mums ir.

Eiropā tiek veidots indekss, ar ko var novērtēt, kuras valstis digitālajā jomā ir attīstītas. Latvija starp Eiropas valstīm ir vidū, un Igaunija, ko vienmēr min kā piemēru, ir tikai vienu vietu virs mums. Tāpēc pašiem jāmāk par sevi labāk pastāstīt. Kāpēc esam vidū, ne augšā? Citu valstu starpā Latvija izceļas ar ļoti daudziem valsts un pašvaldību pakalpojumiem, ko var saņemt digitāli. Pēc tiem Eiropā esam ceturtajā vai piektajā vietā. Bet tas, kas mūs indeksā novelk uz leju, ir cilvēku prasme ar šīm sistēmām strādāt. Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir to iemācīt. Tā ir prasme ieiet nevis feisbukā, bet gan vietnē Latvija.lv un aizpildīt iesniegumu. Šajā jomā mums daudz jāiegulda.

Otra joma mūsu pārziņā tagad ir vide, bet drīzumā paliks daba. Kāda ir atšķirība? No ministrijas viedokļa ar vidi saprotam to, ka tas ir piesārņojums, ko radījis cilvēks: atkritumi, skaņas, gaismas un ūdens piesārņojums. Daba ir viss skaistais, tās ir īpaši aizsargājamās teritorijas. Meklējam divus enerģiskus cilvēkus, kuri gatavi par šo jomu iestāties: dabas aizsardzības pārvaldes vadītāju un valsts sekretāra vietnieku dabas aizsardzībā.

Trešā joma ir reģionālā attīstība. Valstī šīs politikas dokumenti ir izstrādāti bezgala daudzi: attīstības pamatnostādnes, nacionālās attīstības plāns un vēl citi. Jautājums ir nevis par mūsu nodomiem vai mērķiem, bet par to, kā spējam tos sasniegt, kā reģionālo politiku ieviešam. Jāatzīst, ka beidzamajos gados Latvijā ar to nav veicies īpaši labi, jo starp reģioniem ir atšķirības. Šajā jomā ir daudz, ko darīt. Vienmēr uzklausām pašvaldību vēlmes un vajadzības.

„GODU NEDARA NEVIENAM”

„Par partiju Jaunā Vienotība (JV) kopumā – tā pārdzīvo diezgan sarežģītus laikus. Jūs jau no medijiem redzat un dzirdat ziņas par privātajām lidmašīnām un aplokšņu algām. Šie jautājumi godu nedara nevienai partijai. Ārlietu ministrs (Krišjānis Kariņš – red.) ir demisionējis un atgriezīsies kā deputāts Saeimā. Rūpīgi sekosim līdzi situācijai ar aplokšņu algām Vienotības birojā, lai izmeklēšana notiktu un tiktu gūta pārliecība, ka tādas nav maksātas.”

DROŠA LATVIJA EIROPĀ

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) runāja par drošību: „Mums kaimiņos notiek karš, bet reizi pa reizei to piemirstam. Nesen tikos ar Ukrainas premjerministru un tās delegāciju. Ukraiņi cīnās, un nav viegli: jāpārvar izaicinājumi, un mēs varam Ukrainu par tādu mērķtiecību, neatlaidību, pacietību, izturību un pozitīvismu tikai apbrīnot. Tikšanās laikā nedzirdēju ne čīkstēšanu, ne vaidēšanu. Krievijas propaganda strādā mērķtiecīgi, jo vēlas mūs iebiedēt. Valdībā strādājam pie vairākām prioritātēm, un drošība ir viena no lielākajām. Ārējā drošība ir visi aizsardzības, NATO jautājumi, robežas stiprināšana. Militārais dienests atjaunojies pilnā spēkā, un armija kļūs arvien stiprāka. Aizsardzībai tērējam 3% no iekšzemes kopprodukta. Jādomā arī par iekšējo drošību – policiju, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, un pēdējie pie robežas katru dienu atkal cīnās ar nelegālajiem imigrantiem. Būvējam žogu: pērn to pabeidzām sauszemes robežā ar Baltkrieviju, tagad tas tiek būvēts robežā ar Krieviju.

NATO piešķirs papildu finansējumu, lai stiprinātu Liepājas ostu. Tas nozīmē, ka tagad NATO uz mums skatās citādi un mēs tiekam sadzirdēti. Pirms pāris gadiem uz Baltijas valstīm varbūt mazliet skatījās šķībi: esam pārāk emocionāli, pārāk asi reaģējam uz katru Krievijas kustību. Tagad tas stipri mainījies. Tiekoties Vācijā ar kancleru Olafu Šolcu, runājām par drošību, par NATO. Viņa publiskais paziņojums: Baltija tiks aizstāvēta tāpat kā Vācija. Manuprāt, tas ir spēcīgs apliecinājums tam, ka neesam vieni. Viņi ir sapratuši savu kļūdu, ka nevēlējās mūs dzirdēt. Bet mēs esam sapratuši, ka vēl vairāk jārunā ar kaimiņiem: vāciešiem, zviedriem, somiem.

Vēl valdībai svarīga ir izglītība. Tās reformā esam vienojušies, ka jāveido tādas skolas, kurās bērni var gan ķīmiju, gan fiziku mācīties labi iekārtotās klasēs, nevis tikai no grāmatām. Augstskolās mācības pielāgosim nevis pasniedzējiem, bet studentiem, jo gribam, lai viņi ir konkurētspējīgi. Šodien jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai nākotnē bērni var dabūt labu darbu, paši veidot biznesu, mācīties labākās augstskolās.

Vēl viena lieta ir nodokļu politika. Nevaru solīt, ka būs nodokļu atlaides, bet vienkāršotai maksāšanai jābūt, un to man apsolīja jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.”