08:00 - 19.03.2023

„Kaut kam ir jāsabrūk, lai varētu rasties kas jauns,” tā izstādes Vulkāns atklāšanā Kuldīgas Mākslas namā radošo procesu raksturoja viens no tās autoriem Ole Lindkvists.
10. martā atklāta mākslinieku Ievas Vītolas-Lindkvistas un O.Lindkvista izstāde: gleznas, zīmējumi un fotogrāfijas. Darbi tapuši lielākoties pēdējos divos gados, kad cilvēku dzīvi būtiski ietekmējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā.
Izstādes kuratore Maija Rudovska stāsta, ka pandēmijas laikā apmeklējusi māksliniekus viņu studijā. Tur pamanījusi Oles darbus, kas tapuši, klejojot pa bijušās kokapstrādes fabrikas Vulkāns teritoriju, un ierosinājusi veidot izstādi: „Kuldīdzniekiem šis atgādina rūpnīcas dzīvi un to, ka tur jau ilgi nekas nenotiek. Izstādes nosaukumu izvēlējāmies arī kā metaforu, simbolu iekšējiem procesiem – emocijām. Šeit to var just.”
Ierobežojumu laikā O.Lindkvists vairākkārt apmeklējis nu jau nojaukto rūpnīcu, to fotografējot. Iedvesmojoties no tā, radījis mākslas darbus. Radošumu veicinājusi gan ārējā, gan iekšējā pasaule, un tas bijis interesanti. Dažos darbos atainojis arī radīšanu. Vulkāna teritorijā uzrunājušas lielās gruvešu kaudzes: „Jo vairāk tur gāju, jo vairāk sapratu, ka tas ir stāsts ne tikai par Padomju Savienības, bet arī pasaules sabrukumu: kovida laiks, Tramps (bijušais ASV prezidents – red.), viltus ziņas. Man tas kļuva par metaforu – vecās pasaules sabrukšanu. Vēlāk nāca karš Ukrainā, un sabruka tā pasaule, kādu pazīstam. Sāku uz šo ainavu skatīties kā uz atvērtību, uz iespēju un sapratu, ka varu radīt ko jaunu.”
I.Vītolas-Lindkvistas darbi tapuši, iedvesmojoties no Oles fotogrāfijām. Viņa par vulkānu reflektē abstraktā, intuitīvā valodā, atainojot savu iekšējo pasauli, uguni, kas mīt katrā. „Sākotnēji likās: ko gan ar vulkāna tēmu darīšu. Maija teica, ka varam strādāt ne tikai ar ārējo, bet arī iekšējo pasauli, kas man ir ļoti tuva. Strādāju intuitīvi – tā varu savas izjūtas un enerģiju izlikt uz audekla.” Izstādē ir arī darbu sērija, kas tapusi no pērnā gada janvāra līdz maijam. Tā radīta laikā, kad pasauli satricināja Krievijas iebrukums Ukrainā. I.Vītola-Lindkvista to raksturo kā satraucošu un grūtu laiku, kurā katru mēnesi tapuši divi darbi: „Pat nezinu, ko darīju, bet gleznoju šīs bildes. Neko vairāk pateikt nevaru: vai tas ir ezers augšā un apakšā, vai tas ir kokteilis, kā izskatās citiem. Tolaik tapa tādi darbi, kam man vēl nav vārda.”
Izstāde apskatāma līdz 30. aprīlim. Martā un aprīlī to papildinās pasākumu programma, kas pievērsīsies mākslas terapeitiskajam aspektam un diskutēs par bijušās fabrikas teritorijas attīstību.
Vulkāns – haoss un radīšana