Stāsts par piederību un saknēm

„Kur laime mīt, vai viņai ir kāda īpaša vieta, un kā to atrast?” šos un vēl citus jautājumus māksliniece Madara Auzenbaha sev un apmeklētājiem jautā ar darbiem izstādē Zilās puķes dārzs, kas atklāta Kuldīgas Mākslas galerijā Pils ielā.

Ekspozīcija nav stāsts par rozēm vai citām krāšņām puķēm, bet gan par piederību un saknēm. Jaunā māksliniece simbolu valodā ataino dzīves mirkļu, piedzīvoto izjūtu un emociju fiksāciju, kas ieskicē viņas laimīgās vietas ainavas. Tāpat kā rozes ir gan krāšņas, gan ar ērkšķiem, tā dzīvē ir prieks, mīlestība, bailes, dusmas, izmisums. Bet pāri visam – pieņemšana un piedošana. Zilās krāsas dominante nav nejauša, māksliniecei ir savs asociatīvs skaidrojums: „Zilā krāsa vienmēr ir bijusi tālo debesu simbols. Bet tad cilvēks iemācījās aizsniegt debesis, un izrādījās, ka, no tām raugoties, planēta Zeme ir zila. Zili ziedi dabā ir sastopami visretāk. Tie kļuvuši par ilgu un cerību krāsu.”

M.Auzenbaha absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un zināšanas papildinājusi, studējot Barselonā, Minsterē, Paasikivi (Somijā). Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Līdz šim sarīkojusi divas personālizstādes, viņas radošā darbība saistīta ar glezniecību, instalāciju mākslu, ilustrāciju un grafisko dizainu. Piktogrāfiskajos darbos spilgti dominē piederības pasaulei meklējumu tēma.