Mūzikas maģija atraisās pati

Kristers Lauriņš pirms gada Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā ieguvis maģistra grādu, komponē skaņdarbus saksofonu un stīgu instrumentu ansambļiem, bigbendam un klavierēm. Pašlaik viņš Kuldīgas mūzikas skolā strādā par saksofona, mūzikas teorijas un ritmikas skolotāju.

Liels koncerts Tallinā

K.Lauriņš beidzis E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolu, Ventspils Mūzikas vidusskolu, studējis Tallinā un par maģistrantūru tur stāsta: „Bija diezgan daudz brīvā laika, varēju koncentrēties tam, kas patīk visvairāk, – kompozīcijai. Tapa vairāki skaņdarbi lielākam sastāvam, tostarp stīgu instrumentiem, un tas bija izaicinājums. Maģistra studijas beidzu ar lielu koncertu Tallinā, uzstājoties kopā ar Ventspils bigbendu, kas izpildīja manu mūziku. Tas bija fantastiski!”

Ventspils bigbendā un džeza nonetā saksofonists spēlējis vidusskolā, kad sācis pievērsties komponēšanai. „Tā kā vairāk darbojos džezā, mani darbi saistīti ar šo stilu. Es negaidu mūzas, lai sāktu komponēt. Vajag piesēsties pie klavierēm vai paņemt saksofonu, un tad mūzikas maģija raisās pati no sevis. Lai skaņdarbu pabeigtu, tas gan jādara mērķtiecīgi, jāprot koncentrēties.”

Ar dažādiem instrumentiem

Skaņdarba sākums var rasties ar dažādiem instrumentiem: „Man tās ir klavieres vai saksofons. Vēl spēlēju flautu un klarneti, amatiera līmenī arī bungas – ja prātā ienāk ritms, skaņdarbu attīstu no tā.” Visgrūtāk esot veco melodiju nespēlēt uz riņķi: „Man ir niķis turēties pie kā viena, jo, kad atrodu to vienu melodiju, kas pašam patīk, grūtāk ir iet tālāk un ideju attīstīt.”

Ērtāka tonalitāte, kurā skaņdarbus komponēt, esot Mi bemola mažors: „Uz saksofona tas ir ļoti ērts. Ritms, kurā rakstu, lielākoties raksturīgs svinga mūzikai, taču nebaidos arī no sambas un citiem latīņu ritmiem.” Klausītājiem Latvijā un Igaunijā jaunais autors ap 15 paša komponētu skaņdarbu izpildījis dažādos sastāvos: „No džeza kvarteta līdz bigbendam. Spogulīšu tēmu kuldīdznieki pēdējo reizi dzirdēja decembrī, kad Kuldīgas mūzikas skolas saksofona nodaļai bija koncerts kultūras centrā.” Pirmais skaņdarbs, ko Ventspils laikā sarakstījis pats, ir šūpuļdziesma Sleep Tight: „Arī to vairākas reizes esam izpildījuši, tostarp Katrīnas baznīcā.”

Bērni prasa enerģiju

Mūzikas skolā Kristers strādā pirmo gadu, un tas paņemot enerģiju: „Mācu saksofonu bērniem no sagatavošanas grupas līdz sestajai klasei. Daudz jāgatavojas, stundas jāplāno.” Kā izlēmis strādāt par skolotāju? „Kad maģistra studijas tuvojās finišam, bija skaidrs, ka gribu atgriezties Latvijā. Feisbukā redzēju sludinājumu, ka te meklē teorijas skolotāju, un intereses pēc izdomāju kādreizējiem skolotājiem uzrakstīt.” Iepriekš K.Lauriņš kā pedagogs strādājis tikai individuāli: „Grupu nodarbības maziem bērniem vadījis nebiju. Tas ir ļoti grūti. Bērni izsūc enerģiju – dienas beigās jūtos ļoti noguris.”

No Baha līdz hiphopam

Spēku atgūt palīdz mūzika, un to Kristers klausoties daudz – tā esot kā terapija. Izpildītāji, no kā viņš iedvesmojas, ir saksofonists Volters Smits III, trompetisti Embrouzs Akinmuzairs, Kristians Andrē Skots, pianists Roberts Glāspers, hiphopa mākslinieks Kendriks Lamārs, no latviešu mūziķiem – reperi Ansis un Gustavo.

K.Lauriņš atzīst: „Pateicoties Kuldīgas mūzikas skolai, daudz ir izpildīta klasiskā mūzika. Bija jāpamācās kas vairāk par klasiķi Bahu, kura mūzika iedvesmoja arī mani, tāpēc šo to esmu sarakstījis baroka stilā. Vēl no klasiķiem man patīk Rahmaņinova, Čaikovska darbi un Debisī improvizācijas. Līdz popmūzikas un hiphopa producēšanai vēl neesmu nonācis, bet domāju, ka tas notiks.”