Lai nepazūd suitu vārdi

Biedrības Suitu kultūras mantojums sarīkojumā Alsungas kultūras namā dienasgaismu ieraudzījusi krāsojamā grāmatiņa bērniem Suitu alfabēts ar uzdevumiem.

Tās satura autores ir alsundznieces Kristīne Vasiļevska-Stepanova un Māra Rozentāle, bet ilustratore ir liepājniece Agnese Rudzīte. Grāmatiņā pie katra burta ar ilustrāciju atklāta kāda suitu paraža, vieta, notikums. Māksliniece stāsta, ka tas bijis pārbaudījums, jo līdz šim neko daudz par suitu kultūras telpu neesot zinājusi.

A.Rudzīte veidojusi dažādus taktilās mākslas materiālus neredzīgajiem, bijusi tekstila māksliniece, veidojot gleznas un rotaļlietas no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem. Pēdējos gadus, sadarbojoties ar izglītības iestādēm, dienas centriem un muzejiem, viņa rada dažādas ilustrācijas.
Pirmā pieredze bija 2015. gadā, kad A.Rudzītes darbs uzvarēja Japānas rīkotajā ilustrāciju konkursā: „To rīkoja sadraudzībā ar Latviju. Mūsu kultūras ministrs izvēlējās pasaku Par stirnu pārvērstā princese, kurai jāilustrē grāmatas vāks. Uzvarētājs pēc tam ilustrēja visu grāmatu. Es biju attēlojusi stirnu skaistā dabas skatā. Šo grāmatu izdeva Japānā trīs valodās.” Māksliniece piedalījusies dzejas projektos Vertikāle Liepājā un ilustrējusi arī šogad izdoto skrundenieces Intas Kamparas dzejoļu grāmatu.

Izzina vietējās paražas, iepazīst folkloru
Šajā septembrī Agnesi uzrunājusi K.Vasiļevska-Stepanova no biedrības Suitu kultūras mantojums. Grāmatiņas pirmsskolas vecuma bērniem Suitu alfabēts tapšanas procesā iesaistījusies arī vizuālā māksliniece Laura Feldberga, kura to maketējusi kopā ar K.Vasiļevsku-Stepanovu. Bet ieteicis Agnesi esot Kristīnes brālis, priesteris Andris Vasiļevskis. „Biju Alsungā cept sklandraušus Lailas Puķītes meistarklasē, mums ar ģimeni Amatu mājā ir bijusi izstāde, esam braukuši uz suitu tirdziņu. Taču iespaidi ir, kā braucot ceļojumā pie kādām lielām Budas statujām, apskatot tās vispusīgi un uzzinot tikai tik daudz, cik tūristu acīm parāda. Toties grāmatas tapšanas laikā iedziļinājos vairāk suitu vēsturē, kultūrā un folklorā,” stāsta liepājniece.

Katram burtam – suitu vārds
Jāstrādā bijis aktīvi – ilustrācijas tapušas mēneša laikā: „Uzzināju, ka noslēgtība suitiem ir ļāvusi saglabāt savu unikalitāti. Pret suitiem jūtu lielu apbrīnu un cieņu par to, kā viņi par savu kultūrtelpu rūpējas. Projekta laikā atklāju fantastisko Almāles muižas tējas namiņu, apskatīju Gudenieku baznīcu, Jūrkalnes stāvkrastu, pie reizes arī domājot, kā šīs skaistās vietas iekļaut ilustrācijās un stāstos. Grāmatiņas mērķis ir šo kultūras saikni nepazaudēt, jau no mazotnes mācot mazajiem suitiem, cik tā ir vērtīga.” Grāmatā ir 33 krāsojami, melnbalti zīmējumi – katram alfabēta burtam savs. Vāks ir krāsains. Ap katru burtu apaudzēts vesels stāsts. Tajā atradīsiet ķezberi, borkantu, rūšus, riķus, pliederu, bukuragu un ņucīš’. „Kad sāku, paziņas vaicāja – vai tad suitiem ir pašiem savs alfabēts? Teicu, ka nav, taču suitiem ir dažādi viņu vārdi. Ir burti, ar kuriem sākas ļoti daudz dažādu vārdu, taču ar tādiem kā h vai f stāsts būs jāpameklē. Katrā vizuālajā stāstā man bija jāiekļauj pats burts – kā tas izskatītos suitos. Un ilustrācija, piemēram, baznīcai, pils tornim, suitu karogam, parka tiltiņam, suitu vamzim vai lindrakam. Papildus tur ir arī uzdevumi, kad jāatrod pareizas ceļš, kāds fragments no grāmatas.”
Veidojot grāmatas vāku, ilustratore skatījusies, lai tas būtu gaumīgs, ne pārāk krāsu piesātināts, taču krāšņs. „Suitu krāsas paver ļoti plašas iespējas – tās nudien ir košas, taču liku klāt arī kādus zemes toņus, apvienojot ar mūsu pašu debesu zilo.”

Apmīļoti un izdzīvoti
Pirmā ilustrācija tapusi burtam p, jo idejas bijušas vairākas: „Doma bija par peli, pieneņpūkām, pīlādzi un tādu suitu vārdu kā pliedars – ceriņš. Vēl redzama pils. Šī ilustrācija tapa ļoti bagātīga, lai saprastu, cik daudz varu iekļaut nākamajās.”
Pašai Agnesei tuvākās ilustrācijas ir burtiem ū un ķ: „Ilustrācijas fonā redzama Gudenieku baznīca, kur blakus ir dīķis ar ūdensrozēm, ko paši draudzes locekļi stādījuši. Priekšplānā siltu tēju dzer ūdru tēvs, un viņam blakus sēž ūpis. Šī ilustrācija man šķiet ļoti omulīga. Arī ķekatnieki burtam ķ man ir mīļi, taču apmīļots tika katrs burts. Un varianti katram bija arī vairāki. Piemēram, burtam t bija paredzēti trauki, taču beigās izveidojās tornis, taurētājs un tilts. Burtam u ir upe ar līgotājiem. Katru ilustrāciju izdzīvoju un izjutu arī pati.”
Bet uz grāmatas vāka attēloti divi mazie suiti Anniņa ar Miķelīti un suitu dūdeniece, kuras prototips ir Māra Rozentāle, biedrības Suitu kultūras mantojums valdes locekle. Fonā redzams gan melnbalts, gan krāsains baznīcas tornis. Grāmata izdota Latvijas Nacionālā kultūras centra līdzfinansētā projektā Suitu kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana.