Koris Lai top! – katru gadu citāds

„Katru gadu sāku no baltas lapas, kā atverot jaunu grāmatu, ko lasu līdz sezonas beigām, kad redzu, kā kodoliņš atvēries, kā koris no kāpura kļuvis par taureni,” teic Kuldīgas kultūras centra jauniešu kora Lai top! vadītāja Jana Paipa, skaidrojot, ka sastāvs mainās regulāri. Tagad korī dzied 25 audzēkņi no 11 līdz 19 gadiem.

Te jaunieši ir apņēmīgi

„Šai korī jaunieši dzied trīs četrus gadus no pamatskolas līdz vidusskolas beigām. Ir, protams, tādi, kas vēlas atgriezties un nāk dziedāt vēl tad, kad jau studē. Pieaugušo Dziesmu svētkos ar mums tādi bija vairāki, un tad nolikums to atļāva. Sanāca ļoti kupls sastāvs – 36. Arī bijusī Kuldīgas mūzikas skolas direktore Maruta Rozīte priecājās, ka pilsētā tik daudz dziedāt gribošu jauniešu,” atceras J.Paipa. No 2008. līdz 2014. gadam tas bijis Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra koris, bet kopš 2014. gada darbojas kultūras centrā. Pa šo laiku tas piedalījies četros skolēnu un pieaugušo Dziesmu svētkos: „Ja nebūtu bijusi pandēmija, būtu pieci. 2020. gadā cītīgi gatavojāmies, apguvām visu repertuāru, gaidījām skati, taču dienu pirms tās paziņoja, ka viss tiek atcelts. Tas jauniešus nedaudz satrieca.”

Kā ar repertuāra apguvi iet tagad? „Mācāmies, veram balstiņas vaļā. Sastāvs ir ļoti jauns – no iepriekšējā palikušas divas meitenes un viens puisis. Pārējie ir jaunpienācēji. Te uz mēģinājumiem visi nāk apzinīgi, jo zina, ko vēlas sasniegt.” Šeit dzied jaunieši no visām Kuldīgas skolām, taču Jana piebilst, ka brīvas vietas vēl ir – tiek gaidīti tie jaunieši no visa novada, kuri vēlas braukt uz Dziesmu svētkiem.

Bērniem repertuārs sarežģīts

Divus gadus kormeistare te ir dziedātāja Ance Jankovska: „Pārcēlos uz Kuldīgu, un Jana piedāvāja strādāt kopā. Vēl esmu vokālā pedagoģe bērnu un jauniešu centrā, strādāju arī Ventspils mūzikas vidusskolā.” Vaicāta, cik spēcīgas un skanīgas balsis korī ir, viņa atbild: „Uz visas Latvijas fona es teiktu, ka esam stipri virs vidējā. Mēģinājumi paiet diezgan viegli, taču vēl ir, ko darīt, jo bērnu svētkiem repertuārs uzrakstīts diezgan sarežģīts gan ritmiski, gan melodiski. Strādājam pie dziesmām Zaļā zeme un Upe, kas ritmiski ir ļoti sarežģītas. Būs interesanti paklausīties, kā visiem kopā skanēs Mežaparka lielajā estrādē.” Vairāk jāmācās altiem: „Soprāniem vieglāk, jo pārsvarā jādzied galvenā melodija un to viņi jau zina, bet altiem, lai apgūtu savas balss partiju, jāstrādā vairāk – tur melodijas nav zināmas, bieži vien ir ritmiskas atšķirības.” Korī dzied arī puiši: „Mums ir divi basi un kādi pieci tenori, un starp tiem ir meitene, kurai diezgan zema balss.”

Koristu maz, konkurences nav

Ance atzīst, ka šogad skolēnu Dziesmu svētki nebūs tik augstā līmenī, jo koristu daudz mazāk nekā agrāk: „Kad es vēl dziedāju korī, jaunieši gāja bez atrunām. Tad koris bija katrā pamatskolā, vidusskolā, konkurence bija lielāka, līdz ar to cēlās kvalitāte. Nedomāju, ka tagad ar visiem iespējamajiem koriem, kas Latvijā ir, lielo estrādi varēs piepildīt. Un ne jau visi dziedātāji, kas reģistrēti, uz mēģinājumiem nāk un tur aizbrauks. Konkurss vispār izpaliek – žūrijai burtiski nav, ko vērtēt, jo svētkos dziedātājus vajag. Domāju – tas ir skolu reformas rezultāts. Lauku skolas tiek slēgtas, visi mācās pilsētās, kādā koris ir, kādā nav, un uz to vairs obligāti nav jāiet, tāpēc arī dziedātāju nav. Bērni paši negrib iet, jo pēc pandēmijas viņiem ir citāda izpratne. Varbūt tie Dziesmu svētki, kas 2020. gadā tika atcelti, mainīja savu nozīmi bērnu, jauniešu acīs. Viņi vairs nezina, kāda tam vērtība – dziedāt, braukt uz Dziesmu svētkiem, jo pēdējie svētki bija pārāk sen. Pa šo laiku izaugusi cita paaudze, kurai nav saprašanas, kas tas ir un kāpēc tas svarīgi.

Lielas cerības liku uz filmu par Dziesmu svētkiem Zeme, kas dzied, kas iznāca pagājušogad, ir iekļauta Skolas somas programmā, tiek rādīta skolās. Kad gāju uz pirmizrādi, domāju: ja tā būs tiešām laba, iedvesmojoša, tā mūs izglābs. Bet pēc noskatīšanās jutos ļoti vīlusies, jo tur Dziesmu svētki atspoguļoti kā viens liels biznesa projekts. Pārsvarā rādīts, kā cilvēki kārto finansiālās lietas, nevis tas, kāpēc mums kā tautai šie svētki tik ļoti svarīgi.”

Dzied tāpēc, ka vēlas nokļūt svētkos

Ko domā skolēni

Grib sajust kopību

Izabella Lība Titova no Kuldīgas Centra vidusskolas (KCV) 12. klases korī dzied kopš pagājušā gada un ir pievienojusies tenoriem: „Mani uzaicināja draudzene, kas te dzied diezgan ilgi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kolektīvs ļoti mainījies – nav vairs tā, kā bija, kad atnācu. Taču saprotu, ka tagad grūti atrast jauniešus, kuri vēlas dziedāt, sevišķi zemās balsis – puišus. Taču slikti mums neskan, un visi esam atsaucīgi, mākam sadarboties, sadziedāties. Es esmu vienīgā meitene, kas dzied tenoru, jo alts man nedaudz par augstu.”

Izabella bijusi 2023. gada pieaugušo Dziesmu svētkos: „Tā ir ļoti vērtīga pieredze. Gribu atkal sajustu kopābūšanu, emocijas uz lielās skatuves. Esmu liela valsts patriote, un, manuprāt, ikkatram jaunietim būtu vērtīgi šo svētku burvību sajust, pašam saprast, kas patīk, kas nepatīk, un iegūt jaunus draugus.”

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas (KMHZV) 6. klases skolnieks Edvards Markots korī dzied no šī gada un atnācis tāpēc, ka pašam patīk dziedāt un uz kori iet ieteikusi mamma: „Iepriekš dziedāju skolas ansamblī. Te man patīk, dziedu tenoru, iepriekš altu. Tagad man sanāk visu mācīties no sākuma, bet tieku galā labi. No repertuāra man vislabāk patīk dziesma Par mezgliem. Dziesmu svētkos bijis neesmu. Gribu braukt, lai iegūtu jaunas zināšanas, iespaidus, un domāju, ka tas varētu būt jautrs piedzīvojums.”

Annu Valdmani no KMHZV 12. klases uzaicinājušas draudzenes: „Sāku nākt oktobrī, un no klases te esam sešas meitenes. Gribēju dziedāt un tikt uz Dziesmu svētkiem. Neteikšu, ka mums iet viegli, bet palīdz tas, ka katru balsi mācāmies atsevišķi un kora vadītājas ir ļoti pretimnākošas, iegulda mūsos lielu darbu. Ļoti ceru, ka uz svētkiem tiksim. Esmu tos redzējusi tikai televizora ekrānā, bet gribu izjust pati.”

Skolā kora nav

Elinda Kravinska no KCV 12. klases atnākusi tādēļ, ka grib dziedāt, bet skolā tādas iespējas nav: „Pamatskolā korī dziedāju, vidusskolā ar draudzenēm meklējām iespēju turpināt un atnācām te. Visi sadziedamies labi, kolektīvs ir foršs. No repertuāra vislabāk patīk Veltījums dzejniekiem. Svētkus ļoti, ļoti gaidu jau daudzus gadus. Pamatskolā gatavojāmies un cerēju, ka braukšu, bet pandēmijas dēļ tos atcēla. Ekspektācijas man ir ļoti augstas, un svētki šķiet ļoti skaisti – domāju, ka no aizkustinājuma apraudāšos.” Elinda dzied arī popgrupā Putas un iesaistās Kuldīgas jauniešu domē.

Evelīna Teterina no KCV 9.c klases: „Dziedu kopš mazotnes. Man tas ļoti patīk, un mamma agrāk dziedāja ansamblī Karameles. Iepriekš dziedāju skolas korī, kura vairs nav, un šajā korī esam draudzīgi – priecājos, ka te atnācu.” Par gatavību skatei viņa domā: „Ir vēl, pie kā piestrādāt, bet uzskatu, ka esam stipri. Es dziedu altos. Pārsvars ir soprāniem – viņi mūs bieži pārdzied un sajauc mums prātu, bet, jo vairāk strādājam, jo labāk skan. Man patīk daudzas svētku dziesmas.”

Ance Kuršinska no KCV 12. klases korī darbojas jau piecus gadus: „Iepriekš dziedāju pamatskolas korī pie Janas, un viņa mani uzaicināja te.” Ance dzied pirmo soprānu: „Sastāvs ļoti mainījies, sevišķi pēc pieaugušo Dziesmu svētkiem. Arī skanējums mainījies. Man visvairāk patīk Popūrijs. Pati klausos popmūziku, blūzu. Esmu beigusi mūzikas skolu, dziedu popgrupā Putas un mājās uzspēlēju klavieres, citreiz ģitāru. Vēl eju ģitārspēles pulciņā bērnu un jauniešu centrā.”