Garīgi un muzikāli iedvesmoti

Pacilātā noskaņojumā Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes liturģiskais ansamblis atgriezies no pirmā Baltijas luterāņu draudžu koru festivāla Rīgā.

Ideja par luterāņu sadziedāšanās svētkiem jau pirms laba laika radusies Rīgas Jēzus draudzes kora diriģentam Henrijam Rolandam Kalniņam. Šī baznīca uzņēmusies vairāk nekā divus simtus dziedātāju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pirms Reformācijas dienas sapulcēt festivālā, kura nosaukumā un vadmotīvā likts Mārtiņa Lutera korālis, luterāņu baznīcas himna Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils. To lielais kopkoris izpildījis zibakcijā sestdienas vakarā laukumā pie Rīgas Sv. Pētera baznīcas, atklājot festivālu un vienlaikus iezīmējot Reformācijas dienas tuvošanos. Pēc tam dievnamā skanējuši apsveikumi, uzrunas un kordziesmas. Svētdien Jēzus baznīcā izdziedāta visa festivāla programma gan latviešu, gan angļu valodā. Svētais Augustīns teicis: „Kas dzied, lūdzas divkārt.” Šie vārdi izskanējuši vairākkārt, un tos svētku dievkalpojumā citējis arī draudzes mācītājs Reinis Bikše.

Mēs, starp citu, uzstājāmies pirmie. Repertuārs nebija noteikts – katrs varēja to izvēlēties, un kopā iznāca daudzveidīga kristīgo dziesmu programma: senie korāļi, mūsdienu dziesmas un gospeļi.

„Kad Henrijs Kalniņš piezvanīja un mūs uzaicināja, piekritām uzreiz, bet pat prātā neienāca, cik tas pasākums būs brīnišķīgs un iedvesmojošs,” teic ansambļa vadītāja Daina Lancmane-Megne. „Nav iespējams aprakstīt, cik uzlādēti jutāmies, braucot mājup. Kopā dziedājām Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils, tad bija atsevišķi koncerti. Mēs, starp citu, uzstājāmies pirmie. Repertuārs nebija noteikts – katrs varēja to izvēlēties, un kopā iznāca daudzveidīga kristīgo dziesmu programma: senie korāļi, mūsdienu dziesmas un gospeļi. Mēs dziedājām savas iemīļotās, un viena no tām ir Līgas Baltābolas Debestēvs, ak, neatraidi. Dievkalpojumā kopkorī dziedājām speciāli sagatavotās dziesmas, arī angliski, jo piedalījās divi lietuviešu kori. Pēc tam bija sadraudzība, kas kā vienmēr pie kristiešiem notiek neaprakstāmi sirsnīgi un mīļi. Nevar nepieminēt mūsu zaļos tērpus, kas spilgti izcēlās uz pārējo fona. Katrs guvām spilgtas emocijas, jaunus draugus, un turpināsim sadarboties, lai neizietu no aprites.”

Festivāls ne tikai kuldīdzniekus vien uzjundījis jaunām iecerēm: Jēzus draudze ar vēl kādu luterāņu kori labprāt atbrauktu uz koncertu kādā Kuldīgas baznīcā, atkārtojot tikko izskanējušo repertuāru. Kuldīdznieki aicināti piedalīties otrā festivāla organizēšanā. Tas plānots 2025. gadā un, iespējams, varētu notikt pie mums.