„Polka sākas ar palēcienu!”

Jautrs, draudzīgs, saliedēts un ne tikai uz dejošanu nasks, bet arī dažādām ēverģēlībām gatavs esot Kuldīgas novadā jaunākais – tikai pirms pieciem gadiem Pelču pagastā dibinātais – vidējās paaudzes deju kolektīvs Sābri.

Šobrīd kolektīvā dejo 11 meitas un deviņi puiši, mēģinājumi notiek Pelču pils zālē. Kopš septembra, kad kolektīva dibinātāja un iepriekšējā vadītāja Zane Kalniņa pārcēlās dzīvot uz Liepāju, kolektīvu vada Rihards Guntis Gauris.

„Soli pa solim nokomplektējās”

Z.Kalniņai mīlestība uz deju sākusies viņas dzimtajā Dobelē, kur bijusi dejotāju pulciņā. Pirms septiņiem gadiem Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā sākusi strādāt kā deju skolotāja, bet šobrīd, dzīvesvietu mainot prom no Kuldīgas, vada deju kolektīvu Mārsils Pāvilostā.
Sābrus kopumā Z.Kalniņa raksturo kā cilvēkus, kuri ir gatavi ieguldīt un īstenot sevi ārpus mājas un ikdienas un kuriem patīk pavadīt laiku kopā. „Ne velti viņi satiekas arī ārpus dejošanas, brauc ekskursijās, piedalās erudīcijas spēlēs,” stāsta Z.Kalniņa. „Dibinājām kolektīvu ar ļoti lielu Pelču pagasta pārvaldes atbalstu. Pārvaldes vadītājs bija Agris Rozenfelds, kurš arī pats dejoja. Ielikām sludinājumu, dažiem dejotgribētājiem piepulcējās vēl citi, un sākām. Sešas meitenes un četri puiši bija. Sākām ar mazajām dejām, no virsvadītājas Ramonas Irbes bija pretimnākšana, varējām piedalīties novada pasākumos. Soli pa solim kolektīvs nokomplektējās, un nu jau esam ceļā uz svētkiem. Stūrakmens jeb kulminācija, kad izjutām, ka esam jau kā stiprs kolektīvs, bija 2020. gada vasarā Pelčos. Savās mājās mums bija uzvedums Kāzu godi saulgriežos, kur piedalījās visi mani kolektīvi, sākot no pirmo klašu dejotājiem līdz vidējās paaudzes. Šis pasākums man atmiņā palicis kā spilgtākais notikums, tas kolektīvam deva sajūtu, ka esam stipri un varam labi dejot. Ir kopā piedzīvoti notikumi un ikdienišķas kolektīva štelles, saplīsuši autobusi, pazaudētas un atrastas lietas, bet lielākā vērtība no mūsu kopā būšanas ir jauniepazītie cilvēki.”

„Bez dejas vairs nevaru iztēloties savu dzīvi!”

Kuldīdzniece Anita Kovaļa simtgades Dziesmu un deju svētkos piedalījusies ar Snēpeles deju kolektīvu, bet līdz ar kolektīva dibināšanu Pelčos ir Sābru dalībniece. „Mani Snēpelē dejot uzaicināja Aiga Bulava. Paldies viņai, pārējiem dejotājiem, vadītājai Guntai Freibergai, ka man bija tāda iespēja,” saka Anita. „Aigas saimniecība bija mani klienti grāmatvedības pakalpojumos. Dejot vienmēr ir bijis mans sapnis, bet prioritāte bija bērni, viņu aktivitātes. Man ir četri bērni. Futbola treniņi, dziedāšana Putiņās, jaunākajam dēlam Robertam – dejošana Austrā. Mani hobiji līdz dejošanai Snēpelē tika nolikti maliņā, bet tad atsākās mana dejošanas taka, jo vidusskolas laikā dejoju studijā Venta.
Kad pirmo reizi biju Dziesmu svētkos, tas bija kaut kas grandiozs! Kopības sajūta, piederība savai tautai. Lielajos koncertos – ar asarām acīs. Fantastiskas izjūtas! Jebkuram to novēlu izbaudīt. Ļoti grūti ir iekustināt cilvēkus. Tas ir hobijs, kur ir jāsaņemas, jābrauc uz mēģinājumiem regulāri, jo tas ir kolektīvs – ja kāds nav atnācis, citiem ir grūtāk dejot. Visiem deju kolektīviem pēc pandēmijas bija grūti savākt dalībniekus, daudzi tajos divos gados pārstāja un vairs neatsāka dejot. Arī mēs ilgu laiku dejojām bez pilna sastāva. Paldies jauniešiem, kuri mums piebiedrojās – divas meitenes un trīs puiši no Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas. Nu mums ir pilns sastāvs, varējām piedalīties skatē. Mums bija neliels satraukums, kad bija vadītāju maiņa. Citiem kolektīviem jau ir Dziesmu svētku pieredze, mēs esam jauns kolektīvs. Bet maiņa notika, Rihards pats ir lielisks dejotājs, strādājam tālāk un pēdējos divus mēnešus jau pilnā sastāvā par visiem 100%. Deja dod lielu gandarījumu. Es bez dejas vairs nevaru iztēloties dzīvi! Tā atraisa sievišķību.
Esam saliedēts, draudzīgs un izpalīdzīgs kolektīvs. Mums ir tāds teiciens jeb moto: Polka sākas ar palēcienu! Pa dienu katrs esam savos darbos, bet vakarā tiekamies mēģinājumā, un ir laba sajūta. Ir fiziskie treniņi, bet tā kopā būšana rada labu sajūtu, nogurums ir patīkams. Emocionāli pēc mēģinājuma ir fantastiski! Viss grūtums ir izdejots ārā. Mums ir savas tradīcijas. Vasaras ekskursijas, svētku svinēšana kopā. Bieži braucam ciemos pie Daigas un Ilgvara Bebrišiem Pelču pagasta Zālītēs. Viņi Sābros ir no dibināšanas, pie viņiem bijusi arī kopīga Līgo svētku svinēšana.
Restorānu nedēļā ar citiem dejotājiem cenšamies kopīgi aiziet vakariņās. Mums ir sadraudzības koncerti ar citiem kolektīviem. Aizbraucam ciemos, ir mēģinājums, koncerts un pēc tam balle. Bijām uz Lieģiem Durbes novadā un Kaķeniekos Dobeles novadā. Arī pie snēpelniekiem.”
Te ziediņi piebiruši un Pie jūriņas maliņā esot Anitas mīļākās dejas.
Šo piecu gadu laikā kolektīva sastāvs ik pa laikam mazliet pamainoties – kāds dalībnieks nāk klāt, kāds pārtrauc dejot. Pandēmijas laikā Sābrus skārusi sēru vēsts, jo aizsaulē aizgājis viens no dejotājiem Artis Egle. Viņš bijis kā kolektīva dvēsele, un pārējie dalībnieki atzīst, ka joprojām izjūtot viņa trūkumu. Dejā Te ziediņi piebiruši esot viena tāda vieta, kurā negribot likt nevienu citu iekšā, jo tā prātā palikusi kā Arta vieta.

„Aizdedzināja manī dzirksti uz deju”

Gundars Perkuns dzīvo Basos, kolektīvā dejo kopš pirmsākumiem. „Mana dejotāja karjera sākās 1985. gada decembrī Jelgavā,” stāsta Gundars. „Cilvēks 20 gadu vecumā, nezinādams, ko nozīmē tautas deja, atsaucās kursabiedru aicinājumam un sāka dejot ansamblī Kalve. Lauku džeku, kurš nezina, kas ir polka, aizvelk uz Kalvi! Noturējos tur līdz Dziesmu svētkiem, bet pāris dienas pirms tiem saslimu – aklā zarna. Rudenī mani uzrunāja citas meitenes, sāku dejot pie Viļa Ozola*. Viņa vārds katram dejotājam kaut ko izsaka. Akadēmijā tālāk nemācījos, bet divi gadi dejošanā aizdedzināja manī dzirksti uz deju. Dzīve ritēja savu ritmu – ģimene, bērni, līdz pienāca interesanta diena un mani uzaicināja dejot Sābros. Sāku, kad mums bija ļoti jauka vadītāja Zanīte, tagad vadītājs ir foršs, jauns, inteliģents puisis Rihards. Mēs kā kolektīvs kopā ejam uz vienu mērķi, un šogad būs pirmie Dziesmu svētki, kuros piedalīšos! Emocijās vētra jūrā ir noplakusi, jo skate aiz muguras. Ieguvām kategoriju, ko bijām pelnījuši. Jāsaprot, ka pilnīgi visiem kolektīviem divi gadi, kad pasaule bija slēgta, iegrieza. Paskatījos video, kā dejojām pirms trim gadiem un tagad. Ir jūtams, ka bijis pārtraukums. Strādāts tagad ir tikai nepilns gads. Uz priekšu ies vēl labāk. Malači esam! Mēs protam arī kopā atpūsties. Ziemassvētkus svinam, esam uz Latgali braukuši ekskursijā, šogad mums plānots laivu brauciens.”

„Līdzvērtīgi, pozitīvi un centīgi”

Sarmīte Opmane, kura Sābros dejo kopš to dibināšanas, stāsta, ka kolektīva nosaukumam sākotnēji bijušas vairākas versijas. Domāts, ka varētu saistīt ar Pelču pagastu, bet, tā kā vairāki pirmā sastāva dalībnieki dzīvojuši netālu viens no otra, tad sapratuši, ka kaimiņi jeb sābri būs īstais vārds.
Sarmīte divas reizes piedalījusies Dziesmu svētkos kā kora dalībniece, bet šajā vasarā būs trešo reizi un dejos. „Tā ir fantastiska kopā būšanas sajūta! Ne tikai būt ar savu, bet ar visiem kolektīviem no Latvijas. Un vienlaicīgi pilnīgi katram ir nozīme. Katram ir sava vietiņa uz laukuma, lai veidotos koptēls. Katrs ir maza skrūvīte lielā mehānismā.”
Par Sābriem Sarmīte saka, ka esot ļoti dažādi un atšķirīgi: „Katrs ikdienā strādājam dažādās profesijās, bet mēģinājumos un uz skatuves koncertos mēs esam kā viens vesels. Esam kolektīvs. Līdzvērtīgi, pozitīvi un centīgi.”

„Pirmo taureni redzēju raibu!”

Aigars Dabra dejo kopš kolektīva dibināšanas, bet pirms tam pieredze dejošanā viņam neesot bijusi. „Vienmēr esmu gribējis dejot, bet nebija tik daudz laika, lai darītu. Jāsaprot, ka tā drusciņ to nevar darīt, – vai nu esi uz visiem mēģinājumiem, vai nesāc vispār, jo visi pārējie ir atkarīgi arī no tevis. Dejošanā ir svarīga komanda.
Šie man būs pirmie svētki. Sajūtas interesantas. Šajā pavasarī pirmo taureni redzēju raibu! Tas nozīmējot, ka vasara būs raiba. Gan jau tas saistībā ar Dziesmu svētkiem. Sābri ir jautra komanda. Ja ir ballīte, tad paliek tajā līdz galam!”

*Vilis Ozols – dēvēts par Zemgales deju ķēniņu, 2018. gadā lieluzvedumos iekļautas 18 viņa radītās dejas.