Katru gadu skan labāk

„Mums problēma tāda, ka nevar paredzēt, kad kuram aizlūzīs balss, un, tiklīdz tas notiek, puikas korī dziedāt vairs nevar,” saka Kuldīgas mūzikas skolas zēnu kora vadītāja Maruta Grigale. Šis kolektīvs svētkiem apgūst 24 dziesmas – divas mazāk par 5.–9. klases jauktajiem koriem.

Zēnu koris izveidots 2019. gadā, un pašlaik tajā ir 26 audzēkņi: „Pirms pandēmijas skolā mācījās ļoti daudz zēnu. Pašlaik tik daudz vairs nav, un arī iet mums visādi: kāds čaklāks, kāds slinkāks. Tādēļ uz svētkiem visi nebrauks, un citi nemaz nevēlas.” Pusgadu M.Grigale strādājusi arī ar tiem, kuriem noticis balss lūzums: „Taču repertuārs veidots tikai mazāku zēnu balsīm, tāpēc strādāt ar vecākajiem atsākšu nākamgad.” Te dzied zēni no 2. līdz 8. klasei: „Pārsvarā ir mazākie, jo 8. klasē reti kuram balss vēl nav aizlūzusi. Tos, kuriem tas noticis šogad, sūtu uz kultūras centra jaukto kori, lai viņi tiktu uz svētkiem. Kāds arī ir aizgājis, bet maz.” Sadziedājušies esot jau agrāk: „2023. gadā zēnu koru salidojumam Cēsīs bija jāiemācās vesela grāmata. Pēc pandēmijas gāja grūti, tomēr iemācījāmies visas, piedalījāmies skatē un tur aizbraucām.”

Par Dziesmu svētku repertuāru viņa teic: „Zēnu koriem raksta tikai divbalsīgas dziesmas, tāpēc mums pat ir nedaudz vieglāk. Taču strādāt ar zēniem ir grūtāk. Iet jautri, bet cenšamies. Repertuārs grūts un plašs – pusotra gada laikā jāapgūst vesela grāmata. Ja pat mums iet smagi ar mūzikas skolas bērniem, kuri vairāk vai mazāk notis pazīst, tad nesaprotu, kā to var izdarīt vispārizglītojošās skolas.” Tagad koris gatavojas novada skolu koncertam 21. maijā un mūzikas skolas jubilejai 7. jūnijā, un tad jāsagatavo arī dažas dziesmas ārpus svētku repertuāra.

Viens otru pieskata, joku citreiz par daudz

● Kārlis Keisters mūzikas skolā spēlē trompeti un korī sācis dziedāt pagājušogad: „Dziedu otro balsi, man iet labi. Skates mums beigušās, tur gāja ļoti labi. Uztraukušies bijām – blakus citiem kaut kas mazliet sajuka. Dzirdēju, ka kāds nodziedāja nepareizu noti, – es viņam par to iebakstīju. Mums katram dziesmas jāatdziest skolotājai. Grūtākās esmu atstājis pēdējās. Vēl man jāatdzied Dumpinieku popūrijs un Vienkāršas lietas. Tās ir ļoti garas un ritmiski interesantas. Visam bija jābūt atdziedātam pagājušomēnes, bet vēl dziedam. Es uz Dziesmu svētkiem ļoti gribu braukt, bet daži korī īsti negrib, jo nav gatavi ziedot vasaras brīvdienas.”

● Kristians Kairišs korī dzied no 1. klases: „Tagad mācos piektajā. Man patīk korī dziedāt, sarunāties ar puišiem, esmu ieguvis jaunus draugus. Mēģinājumos vienmēr ir jautri, jo daudz jokojam par dažādām lietām. Skolotāju citreiz nokaitinām, jo esam skaļi. Dziesmu svētkus esmu skatījies televīzijā un gribu braukt tos piedzīvot pats.”

Gaida sadziedāšanās nedēļu

● Teofils Jūrmalis saka: „Es dziedu četrus gadus, un man patīk. Var parunāt ar citiem, skolotāja labi māca – ir viegli saprast.” Viņam no svētku repertuāra vislabāk patīk dziesma Par mezgliem: „Tā ir diezgan viegla un skaista. Grūtākas ir tās, kuras nosauca Kārlis.”

● Valters Tovstuļaks korī ir četrus gadus: „Man patīk, dziedu pirmo balsi, dziesmas ir foršas. Nepatīk tādas piņķerīgākas kā Vienkāršas lietas. Skatēs gāja labi, bet biju satraucies: kad nogāju no skatuves, likās, ka kājas viscaur tirpst… Tie, kam ir balss lūzums, korī dziedāt vairs nevar, tāpēc vecākajam ir 13 gadu. Mums ir ļoti jauka skolotāja. Esmu te ieguvis draugus, iemācījies labāk dziedāt. Skolotāja saka: otrajai balsij tagad skan daudzreiz labāk nekā pirms diviem gadiem. Arī man skan labāk. Uz Dziesmu svētkiem braukt gribu, jo liekas, ka tā varētu būt forša nedēļa Rīgā. Pirms diviem gadiem pie Cēsu pilsdrupām bija Latvijas zēnu koru salidojums. Tie bija kā mazie Dziesmu svētki.”

● Mārcis Bīmanis te ir pirmo gadu: „Četrus gadus dziedāju korī Jelgavā. Uz Kuldīgu ar ģimeni nesen pārvācos. Jelgavā skanēja mazliet labāk. Īsti nezinu, kāpēc. Man mīļākās dziesmas ir Pasaule plašā un Upe.”