Sestdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms,  Tomass,  Saulcerīte

Katrs no savas puses, bet kopā – viena ģimene

Raksta autors: Amanda Gustovska, Lailas Liepiņas foto

08:00 - 28.04.2023

Mezdzirnas

Kabiles pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvā Meždzirnas dejo 17 dalībnieki no Vānes, Kuldīgas, Saldus, Kandavas un Pūres. Vietējie esot vien četri. Puse no kolektīva ir savstarpēji precēti pāri. Vadītāja Andra Eimane dejotājus raksturo kā ģimeniskus, jautrus un vienkāršus cilvēkus.

Sveic kāzās

Kolektīvs dibināts 2009. gadā. Dejotāju skaits visus šos gadus bijis teju nemainīgs – astoņi pāri: „Sastāvs gan, gadiem ejot, ir mainījies. Tikai divi pāri ar pārtraukumiem dejojuši kopš kolektīva izveides.” Vaicāta par spilgtākajiem notikumiem, A.Eimane stāsta, ka reiz bijuši uz savu dejotāju kāzām: „Kad precējās mūsu dejotāji Inga un Aivis Sīļi, sagaidījām viņus uz ceļa pēc sarakstīšanās dzimtsarakstu nodaļā, savukārt otru pāri pārsteidzām mūsu Ivetas Kuštantes kāzās.” No Sīļu ģimenes nu kolektīvā dejo arī Aivja brālis Andris un māsa Edīte ar savām otrajām pusēm. Ceturtais precētais pāris ir Toms un Maija Zilberti, kuri uz mēģinājumiem svētdienu rītos brauc no Vānes.

Dejo, lai būtu kopā

Kolektīvs jau bijis uz diviem Dziesmu un deju svētkiem. Svētku repertuāra pārbaudes skatē pagājušo sestdien iegūta pirmā pakāpe, tomēr A.Eimane atzīst, ka varēja arī labāk: „Darba un bērnu dēļ reti kad mēģinājumos ir visi astoņi pāri. Kad pienāca skate, sapratām, ka nav tik labi, kā gribētos. Pamatsolis mums netika novērtēts tik labi, kā vajadzēja, punktu ziņā varēja būt labāk.” Dižkoncertos gan nodejojot labāk: „Skatēs tik labi neiet. Nezinu, kas par vainu, varbūt paši no tām nobīstas, līdz ar to kādi soļi piemirstas, taču nepārdzīvojam. Viņi vienalga man ir forši. Meždzirnas no citiem kolektīviem atšķiras ar to, ka citi kolektīvi iet pēc rezultātiem, taču manējie dejo, lai būtu kopā. Viņiem mērķis ir radīt kopības sajūtu un dejot, jo tas pašiem patīk. Šķiet, šīs īpašības vieno daudzus lauku kolektīvus. Viņi bieži kopā ballējas, ciemojas viens pie otra, rīko kopīgas pasēdēšanas ar citiem kolektīviem. Pēc šīs skates bija aizbraukuši pie dejotāju pāra uz Saldu atpūsties pirtiņā. Sūtīja man video, kā visu nakti nodziedājuši. Nosmēju, ka uz nākamajiem svētkiem varbūt jādibina arī koris!”
Uz Jāņiem A.Eimane izveido kādu jestrāku dejas horeogrāfiju. Pērn dejojuši deju Šņāci, Minna, citus gadus – Apaļo polku. Vienu reizi bijuši Vācijā: „Tad bijām daļējs sastāvs. Līdzi brauca senioru deju kolektīvs Kamēr vari. Ārzemju braucienu ir ļoti grūti noorganizēt. Pirmkārt, pašiem jāmaksā, otrkārt, ja ir mazi bērni un darbs, grūti izbrīvēt laiku.”
Tērpi kolektīvam ir divi – Kabiles tautas tērps un zaļi rūtains, kas ir jau ilgus gadus: „Drīzumā varbūt būs arī trešais tērps. Tā kā šogad mums pienāca klāt vēl pāris dejotāju, papildinājām mēteļus vīriem, bet meitām tagad gādāju jaunus brunčus. Kreklus un zeķes viņi gādā paši.” 6. maijā kolektīvs svinēs 15 gadu jubileju: „Uz šo koncertu esam uzaicinājuši kaimiņu kolektīvu no Vārmes, ar kuru mūsu dejotājiem ir labs kontakts. Savukārt Ventspils kolektīvu viņi koncertā satiks pirmo reizi.”

Svētkos katrs mirklis ir bagāts

Inga Sīle kopā ar vīru Aivi ir viens no pāriem, kas te dejo visilgāk. I.Sīle līdz šim bijusi uz vieniem Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā un stāsta, ka šo laiku atceras ar ļoti siltām izjūtām: „Uz pirmajiem svētkiem 2013. gadā netiku, jo biju mājās ar bērniņu. Uz tiem bija vīrs, taču, kad tiku 2018. gadā, bija brīnišķīgi! Visa svētku nedēļa kā viens liels piedzīvojums – katrs mirklis bija bagāts. Tur nogurums mijas ar prieku.” Kolektīvu viņa raksturo kā ļoti draudzīgu un izpalīdzīgu: „Dejotāji mums ir no visurienes – gan novada, gan ārpus tā, un visi protam sadejoties vienā. Dejojam savam priekam un tā, lai kopā labi pavadītu laiku.” Neatņemama sastāvdaļa ir arī kopīgas balles: „Ja kāds aicina, nekad neatsakām. Vairāk cenšamies satikties ar tuvākajiem novada kolektīviem. Nesen bijām Engurē uz vidējās paaudzes deju kolektīva Jadals jubilejas koncertu.” Kolektīvam ļoti labi padodoties deja Kūmas, bet I.Sīle saka: „Visas dejas man patīk. Sirdij tuvākas ir tādas aktīvākas un jautrākas, piemēram, Vai domāju, vai cerēju.”
Abi dejotāji – Inga un Aivis – apprecējušies 2018. gadā. Par pārsteigumu no kolektīva viņa teic: „To, ka būs, jau nojautām. Kad nācām ārā no dzimtsarakstu nodaļas, visi uz lielceļa sagaidīja, pārģērbušies kā čigāni. Katrs izteica novēlējumu un uzdeva kādu uzdevumu.”

Raud pat stiprākie puiši

Maija un Toms Zilberti no Matkules pagasta kolektīvā kopā dejo septīto gadu. Viņiem šie būs otrie Dziesmu un deju svētki: „2018. gadā mums bija mazs bērniņš, tāpēc dalība bija nosacīta. Atmiņā spilgti palika pats fināls – tad pārņem īpašas sajūtas, jo stadionā atrodas pilnīgi visi dalībnieki. Kad noskan pēdējais akords, jutu, kā trīc viss ķermenis. Pat stiprākie puiši stāv blakus un raud. Tas bija ļoti spēcīgs brīdis.” Maija uzsver: „Vienalga, cik grūti būtu, viens otru pavelkam līdzi, izpalīdzam. Mēģinājumu pārtraukumos toreiz gājām uz LMT telti un dziedājām karaoki.” Paši savā starpā smej, ka līdz pensijai tikšot nodibināts arī Meždzirnu koris. Maija stāsta: „Bieži vien tiek ņemti līdzi bērni, nereti arī suns. Vadītāja ir auklējusi daudzus no mūsu mazajiem bērniem, kuri tiek ņemti līdzi jau no zīdaiņa vecuma. Ir bijuši mēģinājumi, kur vadītājai vienā rokā zīdainis un ar otru viņa mums rāda, kā jādejo. Arī paši dejotāji, kuri tobrīd nav uz skatuves, pieskata citu bērnus.” No jaunā svētku repertuāra Maijai tuvākā deja ir Kūmas: „Mums vairāk patīk latgaļu dejas, un tās mums arī piestāv. Tās ir jautras un ātras, varam kārtīgi iztrakoties.”

Spēcīgas emocijas

Kabilnieks Andis Šauša kolektīvā dejo 13 gadus: „Sāku dejot, kad man bija 39 gadi. Dejoju, lai izkustētos. Esmu pats vecākais, taču neteiktu, ka man iet grūtāk kā pārējiem. Daži, kas par mani daudz jaunāki, lec un pūš. Iet jau visādi. Kovida pandēmijā, kad kārtīgi dejot nesanāca divus gadus, arī bija grūti. Tagad prieks, ka atkal varam izkustēties. Man kā lauku cilvēkam paši svētki tik ļoti nemaz neinteresē. Ja jābrauc, tad jābrauc! Ja grib, tad laiku var atrast.”
Taču lielais fināla koncerts gan raisot emocijas. Liels prieks bijis arī pirmajā pēckovida koncertā Kabilē pērn aprīlī: „Tajā bija jūtams, ka visi – gan dejotāji, gan skatītāji – bija noilgojušies pēc koncertiem. Skatītāju bija pilna zāle! Pēc tam arī kārtīgi izballējāmies!”

Atbildēt