"Bandava" kā otra ģimene: kopā dejās un citur

„Daudz šancē un tad izbauda augļus,” tā uzskata Kuldīgas vidējās paaudzes deju kolektīva Bandava pieredzējušais dalībnieks Arvis Šaroks. Šovasar kuldīdznieki dosies uz XVII Deju svētkiem Rīgā.

Kolektīvs gatavojas lieluzvedumam

Mūžīgais dzinējs Daugavas stadionā un noslēguma koncertam Mežaparkā. Par iespēju piedalīties skatuviskās dejas lielkoncertā Balts arēnā Rīga žūrija vēl spriež (rezultāti būs zināmi maija vidū), bet repertuāru Bandava ir sagatavojusi.

Lielākais kolektīvs novadā

Šiem svētkiem kolektīvu gatavo Arvis Sprude – viņš Bandavu pārņēmis no ilggadējās vadītājas Ramonas Irbes. Arvis stāsta: „Pēc pagājušajiem Dziesmu svētkiem 2018. gadā Ramona piedāvāja vadīt. Pirms tam biju viņas asistents.”
Bandava ir tradīcijām un nopelniem bagāts kolektīvs. Dibināts 1980. gadā, un 3. jūnijā paredzēts jubilejas koncerts. A.Sprude: „Pandēmijas dēļ iznāk 40+3 gadi. Esam sagatavojuši laikmetīgās dejas programmu Tie esam mēs.” Tās horeogrāfe ir Lilija Lipore.
Dziesmu svētku vietnē Bandavā reģistrēti 46 dalībnieki. A.Sprude: „Esam liels kolektīvs, un tas gatavojoties arī bija lielākais izaicinājums – jāapgūst repertuārs gan D, gan E grupai. Visbiežāk novada deju kolektīvi gatavo trīs vai četras dejas tikai vienai grupai. Mums nācās apgūt E grupai četras dejas, D grupai deviņas – piecas obligātās plus divas programmai Balts un vēl divas noslēguma koncertam Mežaparkā. Kolektīvs ir viens – abas grupas mēģina kopā, bet atšķirība deju kvalitātē: D grupai ir tehniski sarežģītākas, E grupai vienkāršākas. D grupas repertuārs katru gadu kļūst sarežģītāks un prasīgāks pret izpildītāju, jābūt spējīgākam, lai to izpildītu. E sastāvam esmu pievienojis Vilgāles vidējās paaudzes kolektīvu Rīva, jo bija skaidrs, ka tur pilns sastāvs nenokomplektēsies, bet, lai arī viņiem būtu iespēja piedalīties Dziesmu svētkos, ar Kurmāles pagasta vadību vienojos, ka viņi pievienosies Bandavas E sastāvam.” Gatavoties palīdzējuši vadītāja asistenti Līva Rone-Zauere, Rihards Guntis Gauris un koncertmeistare Zaiga Ešenvalde.
Bandava daudz piedalās koncertos un citos pasākumos. A.Sprude: „Kur uzstāties, izvēlos es – tas mans uzdevums, un šogad to darījām tāpēc, lai sagatavotos skatei. Pagājušogad bija iespēja piedalīties lieluzvedumā Dziesma dejo, deja skan.”
Kolektīvs piedalās arī citās sabiedriskās norisēs. Arvis atklāj: „Esmu ļoti priecīgs, ka izveidojusies aktīvistu grupa, kas dzīvi organizē bez manas iniciatīvas. Ir tādi kolektīvi, kuros vadītājs dara visu, bet tad tas veidojas pēc viena principa – tā, kā to redz vadītājs.”

Gādā jaunus tērpus

Mārtiņš Orlovs Bandavas rindās ir kopš 2005. gada – šī ir 18. sezona. Viņš ir dejotājs ar stāžu – jau 1984. gadā deju soļus sācis apgūt Skrundā, kur viņu aizvedusi mamma Agita Orlova. Arī viņa savulaik darbojusies Skrundas deju kolektīvā – bijusi tā dvēsele. Mārtiņa bērni dejo Kuldīgas Stariņā, bet draudzene – Bandavā. „Man Bandava ir kā otrā ģimene – kopā esam gan dejošanā, gan ārpus tās. Mans devums kopīgajai lietai ir atrast sponsorus – šiem Dziesmu svētkiem būs jauni mēģinājumu tērpi. Strādāju tirdzniecībā, tādēļ sponsorējuma meklēšana nav sveša. Esmu laika gaitā atradis risinājumu vairāku tērpu iegādei.”
Dejās Mārtiņam ļoti patīk ne tik nopietnie koncerti: „Man patīk tā ampelēšanās – draugu kolektīvs no Mārupes rīko pasākumu Mārupes gurķis, otrajā daļā jāprezentē kāda tēma, šogad kino, un mums iedalīja pārstāvēt frančus. Pret pasākumiem izturamies atbildīgi – ar neformālajiem tērpiem drīz būs pilna noliktava.” Vajag arī izdauzīties Bandavas dalībniece Amanda Arāja ir arī Ēdoles kultūras nama vidējās paaudzes kolektīva Mudurs vadītāja: „Es dejoju jau no bērnības – sāku bērnudārzā, man bija kādi pieci gadiņi. Līdz 21 gadam dzīvoju Ēdolē, tad pārcēlos uz Kuldīgu un gribēju dejot arī šeit. Teikšu godīgi – sākumā likās, ka Bandava ir ļoti prestižs kolektīvs: daudz dejotāju, augsta latiņa. Likās: ko tad es no laukiem… Bet biju patīkami pārsteigta, ka ir ļoti mājīga atmosfēra: viens pienāk, parunājas, otrs nākamajā dienā zvana: „Kā jūties? Vai patika? Vai mūs nepametīsi?” Sajutos ģimenē pieņemta.”
Kolektīvam ir konts feisbukā un instagramā, kur var uzzināt par notikušo, jaunumiem, aplūkot fotogrāfijas un video. Amanda uzņēmusies gādāt, lai tur būtu informācija: „Publiskojam visu: kādi pārgājieni, izgājieni, kur braucam, dejojam, kā pavadām brīvo laiku.” Feisbukā redzams, ka Bandava daudz koncertē – gan kā viesi, kuplinot koncertus citās pilsētās, gan paši, pasākumus organizējot. Amanda: „Braucam visur, kur aicina. Man visspilgtākais iespaids ir koncertuzvedums Dziesma dejo, deja skan pagājušajā vasarā Mežaparka estrādē.
Mūsu kolektīvam topā bija Rozā dziesma, un, pateicoties tai, nopirkām jaunas rozā mēģinājumu formas, sadraudzējāmies ar dziesmas autoru un izpildītāju Normundu Rutuli. Dejošana nav tikai ļoti nopietna lieta – var un vajag arī izdauzīties un izpriecāties! Mūsu vadītājs no malas varbūt liekas ļoti nopietns un noslēgts, bet tā nebūt nav.”
Amandai šie Dziesmu svētki būs ļoti saspringti: gan Bandavā jādejo, gan par savu Muduru jārūpējas. „Tam ir cita grupa, man cita – būs, ko noskrieties no viena mēģinājuma uz otru.”

Dejošana vienmēr sirdī

Baiba Mālniece Bandavā ir desmit gadus kopš 2013. gada sezonas: „Šie man būs trešie Dziesmu svētki. Jau bērnībā gāju vakaros līdzi mammai uz mēģinājumiem, jo viņa bija dejotāja Kurmāles kolektīvā. Man tā patika! Biju iemācījusies visas vīriešu partijas un pa apakšu kūļājos viņiem līdz jostas vietai. Tur dejoju tautas dejas, bet skolas laikā izmēģināju modernās. Jau pieaugušā vecumā atbrīvojās laiks, un atnācu uz Bandavu. Stāsts tradicionāls: biju dzirdējusi, ka kuru katru te neņem – jāmāk izcili dejot, un sākumā uz to pusi pat neskatījos, jo man nav pamatīgas tautas deju tehnikas pieredzes, tikai tik, cik apgūts pašmācībā. Bet sludinājumi parādījās vairākkārt, un nospriedu mēģināt, ja jau dejotāji vajadzīgi. Ienākot kolektīvā, sapratu, ka iedomas bijušas aplamas. No vecākiem kolēģiem jebkurā laikā var saņemt padomu vai palīdzību par visu ko, piemēram, tērpu valkāšanu. Nejutos kā neglītais pīlēns gulbju barā. Ļoti atbalstošs kolektīvs – kā otra ģimene. Ir jau tā: ja mēģinājumi un koncerti ir bieži, viens no otra drusku nogurst, bet atliek paiet nedēļai, un jau atkal esi priecīgs visus satikt. Te ir pavisam citas emocijas, un nav svarīgi, kur kurš strādā un cik pelna.” Bandavā mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā vakaros. Baiba atzīst: „Esmu kuldīdzniece, tāpēc man piedalīties ir ērti, bet daudzi braukā no tālākām vietām. Apbrīnoju viņu uzņēmību!” Dejotāji ir arī no Gudeniekiem, Basiem, no Pelču puses, viena meitene brauc no Ventspils, citi vēl no citurienes.

Pašu austs karogs

Šīgada jaunums un kolektīva lepnums ir jauns karogs. Īpaši nozīmīgs tādēļ, ka tapis ar pašu līdzdarbošanos. 17. augusta ieraksts feisbuka kontā: „Bijām uz meistarklasi pie audējas Baibas Rīteres (Saldus), kur ieguvām ieskatu aušanas niansēs, kā arī katrs ieaudām savus dzijas dzīparus mūsu lielajā šīgada projektā.”
B.Mālniece stāsta: „Tā bija tāda avantūra, ko uzņēmāmies, pateicoties pašvaldības finansējumam no konkursa Darīsim paši. Tas arī bija atpūtas un saliedēšanās pasākums. Pie audējas devāmies pa grupiņām. Viņa parādīja pamatlietas un ļāva katram karogā ieaust kādu elementu. Tāda meditācija – nekad nebiju varējusi tā atiet no visām citām lietām kā tad, kad knibinājos ar diedziņiem. Rezultāts brīnišķīgs, jo iepriekšējais karogs bija padzīvojis un to kodītes sagrauzušas. Meitenes izdomāja ideju, audēja deva priekšlikumus, kamēr nonācām pie rezultāta.”

Rok sniegu, atbalsta Arvi

Kad Kuldīga šoziem bija pamatīgi ieputināta un cilvēkiem ar auto bija grūti tikt ārā no mājām, daudzi pamanīja Bandavas rūķus. Baiba atceras: „Netikām uz mēģinājumu, bet esam pieraduši vakara stundās darboties fiziski. Sarunājām, kuri brīvi, kuri var: lāpstas, slotas rokās, sarkanās rūķu cepurītes galvā, un gājām pa sētām palīgā. Tāds ekspromta gājiens! Patīk mums tādas lietas.”
Koši, pamanāmi un atraktīvi tiek atbalstītas vadītāja A.Sprudes kā ultrariteņbraucēja darbības. Baiba: „Viņa idejas ir trakas – palīdzēt tās realizēt nevaram, bet atbalstām, cik varam.”