Sestdiena, 16. augusts
Vārda dienas: Astra,  Astrīda

Animācija, kas provocē, smīdina, šausmina

Raksta autors: Amanda Gustovska, Laura Ābeles arhīva foto

10:54 - 14.08.2025

6. Attēls (ja Var) Aktieris Jurģis Spulenieks Animēts Kā Mūks Klibis

Brāļu Laura un Raita Ābeļu animācijas spēlfilma Dieva suns, kurā vienu no galvenajām lomām – mūku Klibi – atveido kuldīdznieks Jurģis Spulenieks, pirmizrādi šovasar piedzīvoja Traibekas filmu festivālā Ņujorkā, bet Serbijas šausmu filmu festivālā saņēma galveno balvu Zelta veseris. Tā tiek dēvēta par rotoskopijas animācijas spēlfilmu, un Jurģis saka: „Tādu Latvijā vēl neesmu redzējis. Visas cilvēku lomas ir iefilmētas īstas, bet pēc tam animētas.”

Jurģis ieskicē: „Stāsts ir par vienu no pēdējām vilkaču un raganu prāvām 17. gadsimta Livonijā, Zaubē, netālu no Mālpils. Gudra sieviete apsūdzēta par raganu, un tiesas prāvā baznīcā ierodas vīrietis vārdā Tīss*, kurš apgalvo, ka ir vilkacis, tikko ieradies no elles.” Tīsu atveido bijušais Ministru prezidents Einārs Repše.

Mūsdienās reta tehnika

J.Spulenieks skaidro: „Parasti animācijā izmanto vienīgi aktieru balsi, bet te filmējāmies paši. Šādu tehniku sauc par rotoskopiju: studijā darbojamies ar ķermeni, kustībām un balsi, un aktieriem tā ir pilnvērtīga loma, bet vēlāk mākslinieks mūs animē.” Paņēmiens nav jauns: „20. gadsimta sākumā to izmantoja Volts Disnejs, lai panāktu, ka lāči kustas līdzīgi cilvēkiem, lai Sniegbaltīte un princis ir reālistiski. Pašlaik tā nav ļoti izplatīta, tāpēc filmēt šādā tehnikā ir liels notikums Latvijas, Eiropas un pat pasaules mērogā. Radošā komanda izmēģināja dažādus tehniskus paņēmienus, arī mākslīgo intelektu, bet saprata, ka tam vēl diezgan daudz nepilnību, un to neizmantoja.”

Drīkst būt teatrāls

„Ar brāļiem Ābelēm man jau bija sadarbība īsfilmā Alnis, kuras pirmizrāde būs oktobrī. Mūka lomu Dieva sunī ieguvu kastingā, un rotoskopijas tehnikā studijā Rīgā filmējāmies uz zilā fona. Tad aktieriem vajag vairāk iztēles, jo jāiztēlojas, kur tēls atrodas, iespēja pārvietoties ir limitēta. Parasti kino jābūt dabiskam, emocijas neuzspēlējot, bet te varēja būt teatrāls. Mainīju kustības un balsi, taču pēc sejas mani atpazīt var. Vertikālajā hierarhijā mans tēls ir zemu, jo ir atšķirīgs, klibs, viņu dažādi pazemo. Filmā viņš pieaug, jo atrod spēku un kaut kādā ziņā kļūst pārpasaulīgs.”

Spilgta vizuālā estētika

Jurģis filmu vērtē kā krāšņu un psihedēlisku: „Tie ir divi galvenie raksturelementi, ko redzu absolūti pozitīvā gaismā. Tā tiek dēvēta par provokatīvu, jo ir daudz kailskatu. Es to tā nesaredzu – kailumu grūti nosaukt par provokatīvu, ja visi piedzimstam kaili un filmā tas parādīts. Tajā ir ainas, kas nav maigas un saķemmētas. Šausmu filmu elementus rada arī laiks: 17. gadsimtā reti kurš domāja par šodienas vērtībām. Komandai izdevies to parādīt attieksmē, kostīmos.

Filmu var skatīties ar vieglumu un pašironiju, jo ir arī komiski elementi un daudz citu vērtību. Viena ir Laura Ābeles mūzika – tas ir krāšņs, muzikāls piedzīvojums. Brāļiem Ābelēm pat tad, ja tēma ir drūma, sirdi plosoša, vizuālā estētika ir svarīga – tāds ir viņu rokraksts. To varēja redzēt arī filmā Baltu ciltis. Viņu filmas var salīdzināt ar mūzikas klipu, kurā trīs minūtēs jārada vizuāla pasaule. Brāļi spēj šo esenci brīnišķīgi izstiept pilnmetrāžas filmas garumā.”

Uz kuru pusi noslieksies?

Kam Jurģis ieteiktu to skatīties? „Brīviem cilvēkiem bez aizspriedumiem pret kailumu un vardarbību, jo 17. gadsimts bija diezgan brutāls. Es varu saskatīt vairākus žanrus: šausmu filmu, komēdiju, pikantu erotisku drāmu, arī traģēdiju. Būs interesanti, uz kuru pusi noslieksies skatītāji. Viens no kinoteātra iznāks pārsmējies, cits nošausminājies, cits noraudājies. Tāds ir mākslas uzdevums – raisīt pārdzīvojumu.

Dažādas epizodes atšķirīgi uztver dažādās kultūrās. Piemēram, vēlā rudenī pie govs dibena stāv noplucis ganiņš, govs paceļ asti un uztaisa pļeku. Ganiņš tūlīt tajā iekāpj, lai sasildītu kājas. Mēs to zinām no folkloras un stāstiem, saprotam pamatojumu, taču ārzemniekiem tas šķiet smieklīgi, jo viņi šo fonu nezina. Domā, ka tas ir dīvains čalis, kuram patīk iekāpt govs mēslos.”

Latvijā Dieva suni rādīs 16. oktobrī kinofestivālā Riga IFF. Kāpēc pirmizrāde bija Ņujorkā? „Viens no producentiem Džovanni Labadesa ir no Ņujorkas, kur vasarā notiek festivāls. Tagad filma ceļo pa Eiropas un Amerikas festivāliem, un daudziem šķiet interesanti: „Oho, jums ir tāda valsts, ka lomā varat dabūt pat ekspremjeru!” Dieva suns ir latviešu valodā un tiek rādīts ar subtitriem. Tikai Kanādā un Francijā filmām jābūt dublētām.

* Tēlnieka Arvja Kantiševa darbā Mozilla Browser atveidotais Tīss kā oranžs vilkacis pašlaik redzams uz soliņa pie Kuldīgas Adatu fabrikas.

Amanda Gustovska Laura Ābeles arhīva foto

Atbildēt