Katru dienu jānotver piepildījums 

Ja jauns cilvēks jūtas nomākts

Kā palīdzēt jauniešiem atgūties, ja piedzīvots emocionāls satricinājums, un nomierināt satrauktos vecākus? Kā atpazīt pusaudžu depresiju un izdzīvot sēras, jo dažkārt dzīve mēdz iekrāsoties arī pelēkos toņos, un tad vajadzīgs atbalsts. Stāsta Pusaudžu resursu centra Ventspils filiāles vadītāja, klīniskā psiholoģe JOLANTA SEGLIŅA-GLUŠKOVA.

Tagad ir vasara, bet drīz jau būs rudens. Vai, runājot par pusaudžu depresiju, sezonalitāte ir svarīga?

Viņi neko daudz neatšķirs no pārējiem sabiedrības locekļiem. Jā, patiešām pavasarī un rudenī emocionālās svārstības notiek daudz spilgtāk. To varēja novērot arī šogad, kad, iestājoties saulainam laikam un mazinoties Covid-19 ierobežojumiem, pusaudžu labsajūta manāmi uzlabojās.

Kas siltajos mēnešos palīdz justies labi?

Protams, brīvlaiks, kad jaunieši var atslēgties no slodzes, kas ir gana liela un spriedzes pilna. Pusaudži izdeg tieši tāpat kā mēs, pieaugušie, jo pārslodze ir gan skolā, gan interešu nodarbībās. Vasarā visu var uztvert daudz mierīgāk, jo nav obligātu darbu, var izgulēties. Tajā pašā laikā no jauniešiem dzirdu, ka nu jau sāk pietrūkt ierastā ritma, tāpēc ir svarīgi palīdzēt ikdienu saplānot, lai katra diena būtu jēgpilna un ar gandarījumu, lai tajā būtu kāds emocionāls piepildījums.

Vai pusaudzim, kuram ir depresija, emociju gamma atšķirsies no vienaudžiem?

Jā, jo depresivitāti raksturo pasivitāte, noslēgtība, motivācijas zudums, zems enerģijas līmenis, un tas atspoguļojas dienas režīmā. Šāds jaunietis nespēj dzīvi izbaudīt – viņš ir ieslīdzis grūtsirdībā, cenšas tikt galā ar emocionālo smagumu, nespēj redzēt gaišo pusi. Daudzi nemaz nezina, ka ilgstoša un dziļa nomāktība un nogurums var būt saistīti ar depresiju. Viņi vienkārši ilgi jūtas ļoti slikti bez padoma, kā tikt galā, un dažkārt pieņem to par normu.

Kā bērns var palīdzēt pats sev?

Svarīgi sakārtot ikdienas režīmu. Kādam par to jāatgādina. Tās būs rūpes par sevi fiziskā līmenī, kas palīdzēs labi justies arī emocionāli. Jaunietim jāatpūšas, jāizguļas, jāpievēršas tīkamai nodarbei, tāpat jāsabalansē ēšanas režīms. Depresiju raksturo izteikts enerģijas trūkums, kad cilvēks nespēj neko iesākt un piespiest sevi darīt – pat piecelties no gultas. Un nevis miega, bet izsīkuma, bezspēka un bezcerības dēļ. Enerģijas neatliek arī vaļaspriekam, bet ir tik svarīgi pievērsties fiziskām aktivitātēm, jo tās palīdzēs justies labāk. Būtu labi, ja vasarā jaunieši dienas lielāko daļu nenogulētu un nepaliktu nomodā teju visu nakti, jo tas izjauc līdzsvaru. Organismam ir grūti justies labi, jo cilvēks reti redz sauli un nevar uzņemt pat tik vajadzīgo D vitamīnu.

Pusaudži labprāt ieklausās draugos. Vai tos der uzklausīt arī depresijas gadījumā?

Viņi var izstāstīt, kā līdzīgā situācijā palīdzējuši sev, kā izdevies tikt galā ar konfliktiem un nomāktu garastāvokli. Tomēr ne vienmēr šī pieredze noderēs, jo kāds varbūt lietojis apreibinošās vielas vai sev kaitējis, nespējot emocionālās ciešanas izturēt. Vajadzētu meklēt piemērotākas metodes, kā sev palīdzēt. Draugi ir vērtīgi tādā ziņā, ka viņi var uzklausīt, un arī tas ir labs atbalsts, kas pusaudzim apliecina, ka viņš nav viens. Pleca sajūtu var sniegt arī vecāki, un daudzi jaunieši uzsver – viņi alkst nevis padoma, bet uzklausīšanas un sapratnes.

„Daudzi nemaz nezina, ka nomāktība un nogurums var būt saistīti ar depresiju. Viņi ilgi jūtas ļoti slikti bez padoma, kā tikt galā, un dažkārt pieņem to par normu.”

Kā vecāki var saprast, ka bērnam ir depresija?

Tas ir ieildzis bezspēks un bezcerība, nevis vienas dienas sliktā pašsajūta. Nebūs grūti pamanīt, ka dzīvespriecīgais un ieinteresētais bērns kļuvis noslēgts, neko nevēlas darīt un nekur negrib iesaistīties. Pusaudžiem ir tieksme protestēt, bet depresijas gadījumā raksturīga tieši nomāktība, kas ilgst vismaz pāris nedēļu. Uzmanīgi vecāki situācijas izmaiņas pamanīs arī divās nedēļās, turklāt nav jāsagaida, kad būs klāt depresija, jo bērns jāatbalsta ikdienā, ja pamanāma nomāktība un pozitīvu emociju zudums. Ja pusaudzis negrib par savām problēmām runāt, labas ir kopīgas pastaigas vai jebkura kopīga aktivitāte, kas būs emocionāli dziedējoša un ar vecākiem satuvinās.

Nereti arī pieaugušie nogurst, dzīvojot līdzās konfliktējošam pusaudzim. Kur vecākiem smelt spēku?

Lai vecāki spētu atbalstīt bērnus, viņiem pašiem jābūt stipriem, jo trauksmains cilvēks nevarēs iedot bērnam mieru. Par laimi, ir daudz informatīvu platformu, kur iegūt zināšanas, piemēram, ieteikumi ir Pusaudžu resursu centra mājaslapā. Vecākiem noteikti jābūt stiprākiem par bērnu, bet esmu redzējusi, ka jaunieši ir tik gudri un emocionāli izprotoši, ka viņi atbalsta vecākus, nevis otrādi. Bērni šo spēku ir guvuši no vecākiem, vērojot viņu dzīvesveidu.

Kad, palīdzot bērnam, vajadzīgi speciālisti?

Pusaudžu resursu centrā esam gatavi atbalstīt ikvienu. Gada laikā, kopš esam atvērti, interese strauji augusi. Arī mūsu komanda augusi – nu jau esam septiņi speciālisti, tostarp bērnu psihiatrs, tātad vecāki var saņemt arī ārsta konsultāciju. Ir psihologi un mentors – jaunieša atbalsta persona. Samērā bieži centra bezmaksas pakalpojumus draugs iesaka draugam. Izveidojusies rinda ar vairāk nekā 50 cilvēkiem. Ārkārtējos gadījumos cenšamies palīdzēt ārpus kārtas.

Divos gados ļoti audzis pieprasījums pēc psihologu un psihoterapeitu konsultācijām. Ir netipiski gara rinda – pat pusgadu ilga. Mēs piedāvājam atbalstu depresijas programmā trīs mēnešus un atkarības programmā sešus mēnešus. Konsultācijas var saņemt arī vecāki gan individuāli, gan grupās.

„Divos pēdējo gados ļoti audzis pieprasījums pēc psihologu un psihoterapeitu konsultācijām.”

Kura atkarība visjūtamākā?

Datoratkarība – pārmērīgi un nekontrolēti pavadīts laiks sociālajos tīklos un spēlēs onlainā. Dažkārt jaunieši, kuri atnāk paši, godīgi atzīst, ka pie viedierīcēm pavada pat desmit stundas dienā. Tās ir liels laika zaglis, bet apsveicami, ja jaunietis saprot, ka līdzsvars ar reālo dzīvi pazudis, un ir gatavs meklēt palīdzību. Dažkārt ļoti labi palīdz atmiņas, kad jaunietis atceras, ka ir bijis aktīvs un guvis no tā gandarījumu. Daudzus iedvesmo labie piemēri, kā citi tikuši galā ar atkarību no viedierīcēm un ka pašsajūta uzlabojusies. Katram jāatrod sava zelta atslēdziņa, kā tikt galā ar atkarību, jo viens padoms visiem nederēs, tomēr jaunieši ir sadarbībā ieinteresēti un gatavi dzirdēt konkrētus ieteikumus, ko un kā darīt, lai tiktu pie rezultāta.

Pieminējāt paškaitējumu, bet cik ir novērojamas pašnāvības tieksmes?

Manā pieredzē nav tādu bērnu, kas būtu paveikuši suicīdu, bet bijuši tādi, kas par to nopietni domājuši. Ir ļoti svarīgi novērtēt situācijas nopietnību, lai var atbilstoši rīkoties un meklēt mediķu palīdzību. Esam rekomendējuši vecākiem nekavējoties doties uz klīniku, lai bērnam palīdzētu.

Tie pusaudži, kuri domā par suicīdu, saka: dzīve ir ciešanu pilna un nav vērts dzīvot, jo tāpat visi beigās nomirsim. Bērni meklē atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem un reizēm par pasaules kārtību krīt izmisumā. Tiesa, jābūt vēl kādam apstāklim, lai izlemtu par pašnāvību, un laimīgs bērns to nedarīs. Jaunieši bieži pārdzīvo par attiecībām, par izjukušu draudzību, kāds jūtas neveiksminieks un neredz dzīvei jēgu. Daudziem aktuāla ir dzimumidentitāte – jaunieši nejūtas atbilstoši savam dzimumam. Viņi baidās, kā tas dzīvi ietekmēs, vai vecāki nenovērsīsies. No pieaugušajiem ir dzirdēts, ka tā ir modes tendence, tomēr tas nav tik vienkārši – tāpat kā tas, ka zēniem patīk zēni un meitenēm meitenes. Daudziem vecākiem tā aizvien ir tabu tēma, bet priecē tas, ka jaunieši ir elastīgi un draugu lokā pieņem cilvēkus ar dažādu pārliecību. Gribas domāt, ka nākotnē sabiedrība būs saliedētāka un saprotošāka.

„Pusaudžus uzrunā labie iedvesmas piemēri, kad viņi uzzina, kā ar atkarību no viedierīcēm tikuši galā vienaudži.”

Dažkārt bērni zaudē kādu no vecākiem. Kas ir enkurs, pie kura tad turēties?

Tā noteikti ir atbalsta persona ģimenē. Kopīgi pārdzīvojumi dod spēku, un pēc traumatiska notikuma atgūties kopā ir vieglāk nekā katram pašam par sevi. Par savām jūtām jārunā, ir jāparaud. Svarīgākais ir nenoslēgties un neuzskatīt, ka ar savām bēdām katram jātiek galā pašam. Dažkārt šķiet: ja par pārdzīvojumiem nerunāsim, sāpēs mazāk. Tomēr tad sāpēs ilgāk. Daudzi domā, kas notiek ar cilvēku pēc nāves, un ir svarīgi par to runāt. Dziedējoša doma ir tā, ka nomirst cilvēks, bet ne mīlestība pret viņu.

Marlena Zvaigzne

Jolantas Segliņas-Gluškovas arhīva un Andas Krauzes (Latvijas mediji) foto

Pusaudžu resursu centrs

– Pirms gada ar Veselības ministrijas finansējumu darbu sāka filiāles Valmierā, Ventspilī un Daugavpilī, bet Rīgā un Liepājā palīdzība paplašināta.

– Ikviens pusaudzis ar garīgās veselības grūtībām un viņa ģimene var speciālistu palīdzību saņemt bez maksas. Komandā ir psihologi, psihiatri, pusaudžu narkologi, fizioterapeiti, uztura speciālisti u.c.

– Ventspilī tālr. 25458111, e-pasts ventspils@pusaudzucentrs.lv.

Izplatītākās problēmas:

– depresijas pazīmes (nomāktība, motivācijas zudums, noslēgtība, vientulība, bezpalīdzība),

– pašnāvības domas, paškaitējums (agresivitāte, aizkaitināmība, dusmas, naidīgums),

– paštēla traucējumi (zems pašvērtējums, paškritika, sevis nepieņemšana),

– grūtības veidot attiecības un ģimenes konflikti (nepieņemšana, atstumšana, kritiski vecāki).