Jāprot par sevi pastāvēt

Kuldīdzniece MARTA RIMAŠEVSKA ir būvdarbu vadītāja biroju ēkas Novira Plaza jaunceltnē Rīgas centrā. Viņa turpina būvniecību studēt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) maģistrantūrā un arī pati jau lasa lekcijas 1. kursa studentiem. Jaunās sievietes darbspējas un izaugsme ir apbrīnojama. Nesen viņai piešķirta Būvindustrijas lielā balva 2022 kategorijā Gada jaunais inženieris/arhitekts.

Vai balva nāca kā pārsteigums?

Mani izvirzīja uzņēmums Velve, kurā strādāju. Pirms tam prasīja, vai es piekrītu, jo tas saistīts ar publicitāti. Piekritu, taču teicu, ka diez vai balvu iegūšu. Pirmajā kārtā pretendenta izvirzīšana bija jāpamato vēstulē, kurai jāpievieno atsauksmes, pieredzes apraksts un jāiesūta žūrijai. Vienu daļu atsijāja jau pirmajā kārtā. Otrajā bija jātaisa prezentācija, jāstāsta par sevi. Par to, ka balva piešķirta, es uzzināju tikai apbalvošanas ceremonijā, kad mani izsauca.

Vai pārsteigums bija liels?

Jā. Taču netieši mājieni bija doti, piemēram, iesakot uz ceremoniju sapucēties un tamlīdzīgi. Tomēr īstas pārliecības nebija.

Cik nozīmīgi tas ir pašai? Vai motivē strādāt vēl labāk?

Tas ir kā atskaites punkts profesionālajā karjerā. Tagad zinu, ka mans darbs ir novērtēts, ka eju pareizajā virzienā un ka jāturpina darīt ar divreiz lielāku jaudu, spēku un pārliecību. Balva bija kā vārdi: „Paldies, turpini – tev viss izdodas!”

Kādos Velves projektos esi piedalījusies? Kā tur sāki strādāt?

Kad biju Rīgas Tehniskās universitātes pirmā kursa studente, kopmītnēs blakus istabiņā dzīvoja meitene, kura tur jau strādāja. Viņa teica, ka Velve meklē darbiniekus un ka varētu mani ieteikt. Pirmā kursa vasaras sesijā nosūtīju savu CV, aizgāju uz pārrunām un tiku pieņemta. Tas nāca nejauši, pašai neko nemeklējot. Vienlaikus biju pieteikusies darbam pavisam citā uzņēmumā. Man būtu iespēja praksē būt Rīgas namu pārvaldniekā, pildot jaunākā būvinženiera pienākumus, taču izvēlējos darbu Velvē. Tagad tur rit piektais gads.
Esmu piedalījusies divos mazākos projektos. Pirmais bija ēkas rekonstrukcija Rīgā, Maskavas ielā 165, otrs – Rīgas siltuma katlumājas jaunbūve un rekonstrukcija. Lielākais projekts līdz šim bijis bērnudārza jaunbūve Jaunmārupē. Sākumā, kad uz to vietu aizbraucām, tur bija pļava. Kad objekts bija pabeigts, pienāca brīdis, kad pasūtītājam nodevām atslēgu. Un tagad, kad braucu būvi apskatīt, tur jau skrien un spēlējas bērni. Var just, ka jaunais bērnudārzs visiem patīk. Tā ir forša sajūta, ka esmu tādā projektā piedalījusies. Ēka ieguva 3. vietu konkursā Latvijas būvniecības gada balva 2021 kategorijā Sabiedriskā ēka – jaunbūve.
Tagad esmu būvdarbu vadītāja biznesa centra Novira Plaza jaunbūvē. Tas top Rīgā, Marijas ielā 2, iepretim veikalam Origo.

Cik stāvu ēka tā būs?

Divi stāvi pazemē un septiņi virs zemes.

Kāds bija tavs amats, kad sāki darbu Velvē?

Sāku kā projektu koordinatore. Pirmais objekts, kurā jau biju būvdarbu vadītāja palīdze, bija Jaunmārupes bērnudārzs. Projektā Novira Plaza sāku kā būvdarbu vadītāja palīdze, bet nu jau pāris mēnešus esmu būvdarbu vadītāja.

Vai tu viena pati tur vadi darbus?

Novira Plaza pavisam esam trīs būvdarbu vadītāji.

Vai visu laiku turpināji studijas?

Jā. Pagājušā gada februārī pabeidzu bakalaura studijas. Augustā saņēmu būvdarbu vadītājas sertifikātu, ko pēc eksāmenu nokārtošanas izsniedz Būvinženieru savienība. Septembrī sāku studijas maģistrantūrā.

Pieļauju, ka darbs tev ir ļoti intensīvs. Kā izdodas to apvienot ar mācībām?

Es no Kuldīgas aizbraucu jau pēc 9. klases un Rīgā sāku mācīties Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, tāpēc periods, kurā jākļūst pieaugušai, patstāvīgai un jāprot menedžēt laiku, sākās jau 10. klasē. Dzīvoju dienesta viesnīcā. Kad iestājos augstskolā, laika menedžēšana vairs nelikās tik sarežģīta. Nebija vairs jāiet cauri tam posmam, kad iegūsti brīvību projām no mājām. Tāpēc 1. kursā varēju vairāk domāt par studijām un profesiju. Arī vēlākajos kursos uz darbu gāju gan pirms lekcijām, gan pēc tām atkarībā no laika, kad tās plānotas.

Kādēļ pēc 9. klases mācības turpināji Rīgā?

Laikam tas vairāk bija kā grūdiens no vecāku puses. Āgenskalna ģimnāzijā bija ķīmijas un bioloģijas novirziens, un sākotnēji gribēju studēt medicīnu, tāpēc šķita, ka ir svarīgi vidusskolā šo novirzienu apgūt padziļināti. Kuldīgā tādas iespējas nebija.

Kad nolēmi, ka medicīnu tomēr nestudēsi?

Iestājos Rīgas Stradiņa universitātē gan programmā Medicīna, gan Farmācija. Taču varēju dokumentus iesniegt arī citās augstskolās. Šķirstot RTU bukletu, iepatikās būvniecības programmas apraksts. Sapratu, ka tas varētu būt interesanti un ka neviens manā ģimenē to vēl nav darījis. Salīdzinot būvniecību un medicīnu, apsvēru arī to, cik ilgi jāstudē. Būvniecība prasa nedaudz mazāk gadu, ja neskaita, protams, dzīves skolu.

Vai vecāki uzreiz pieņēma tavu jauno izvēli?

Mamma manu lēmumu diezgan ilgi vēl apšaubīja. Taču, kad sāku studēt un jutos aizrāvusies, jautājumu vairs nebija.

Kas tev būvniecībā patīk?

Katra diena ir pilnīgi citādāka. Pamostos no rīta un it kā zinu dienas plānu, bet gandrīz katru dienu notiek kaut kas tāds, kas to izjauc un kam jāvelta prioritāra uzmanība. Būvniecībā nekad nav rutīnas.

Vai it sevišķi lielos objektos tā nav ļoti sarežģīta?

Jā, diezgan. Būvobjekts un cilvēki, kas tur strādā, ir tikai aisberga redzamā daļa. Pats aisbergs, kas slēpjas zem ūdens, ir dokumentācija, jo būvniecībā tiešām ir ļoti liela birokrātija. Visam jābūt dokumentētam.

Vai kā pirmā kursa studentei bija viegli sākt darbu būvlaukumā, kur rosās cilvēki, kuri lielākoties ir vecāki par tevi? Vai tevi respektēja?

Meitenes būvlaukumā nav sastopamas bieži. Celtniecības uzņēmumu birojos – jā, bet ne būvlaukumos. Sākumā par savu vietu bija jācīnās – jāpierāda, ka esmu konkurētspējīga, ka spēju pieņemt lēmumus, loģiski un arī tehniski domāt. Tagad esmu iemācījusies par sevi pastāvēt un cieņa vairs nav iegūstama tik grūti. Taču, salīdzinot ar vīriešiem, nekad nevar atslābt.

Vai studijās jūtams puišu pārsvars?

Kad stājos universitātē, manā kursā zēnu pārsvars bija liels. Taču bakalaura programmas beidzēju vidū bija vairāk meiteņu, jo zēnu vidū atbirums daudz lielāks. Manuprāt, tas tāpēc, ka meitenes savu izvēli ir labāk pārdomājušas. Viņas neiet būvniecību studēt tad, ja nezina, kur īsti iestāties.

Vai uzņēmumā Velve bija un vēl ir arī citi studenti?

Kad sāku strādāt, ja pareizi atceros, bijām četri vai pieci studenti. Tad vienu brīdi skaits samazinājās. Taču tagad atkal cenšas studentus iesaistīt, jo darbinieki nepieciešami. Arī es uzņēmumam palīdzu, informējot studentus par darba iespējām. Tagad nevis students meklē darbu, bet darbs meklē studentu.

Ko tu pasniedz Rīgas Tehniskajā universitātē?

Ja pareizi atceros, tad pagājušajā gada 4. februārī aizstāvēju bakalaura darbu, un jau 7. februārī man bija pirmā lekcija kā pasniedzējai. Sāku vadīt būvdarbu tehnoloģiju praktiskos darbus 1. kursa studentiem.

Vai studēsi arī doktorantūrā? Vai domā par pasniedzējas karjeru?

Patlaban man nav konkrētas atbildes. Agrāk es esmu teikusi, ka nestudēšu maģistrantūrā… Domāju, ka, pabeidzot maģistrantūru, pāris gadu pastrādāšu nozarē bez papildu studijām un tad izlemšu. Pasniegt studentiem, visticamāk, turpināšu, jo universitātē vajadzīgi jauni cilvēki ar jaunām idejām, entuziasmu. Jaunie inženieri pārsvarā strādā nozarē, jo tur atalgojums lielāks. Lai strādātu par pasniedzēju, jābūt aicinājumam.

Vai tu gribētu uzcelt savu māju? Kāda tā būtu?

Esmu jau ceļā uz šo mazo sapni. Māja noteikti nebūs liela, jo kādam tā arī jātīra. Tā varētu būt kompakta un pēc iespējas būvēta no dabīgiem materiāliem, visticamāk, no koka. Atrastos meža ielokā, un tai būtu lieli logi, būtu daudz gaismas.

Vai tā atradīsies Rīgā vai Kuldīgā?

Pašlaik tā noteikti būs Pierīga. Domāju arī par Kuldīgu, taču vēl nav pienācis laiks atgriezties. Vēl pieredze jāgūst, strādājot nozarē lielpilsētā.