viedokļi

Filma bez vārdiem. Ir tikai skaņas un mūzika. Dzīvnieki gan izskatās un kustas, gan izklausās kā dzīvnieki.

Uzrakstīt pārdomas par tēva lomu. Jā, bet tas tomēr ir tik sarežģīti! Īpaši 21. gadsimtā. Vieglāk padalīties atmiņās, jo augu tajā laikā, kad vairumam vienaudžu tēvi bija pavisam reāli.

Par saviem skolotājiem es iedomājos ne tikai 1. septembra priekšvakarā. Un arī par savu skolu, ikrīta garo ceļu uz to un piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem atceros ik reizi, kad lasu citu atmiņas par skolas laiku vai kad pašķirstu savas skolas gadu dienasgrāmatas.

„Bij man vienas meitas dēļ(i) tādu tālu ceļu jāt(i),” šī tautasdziesma man prātā kopš bērnības. Bet tagad ausīs ieskanējās, divas dienas vērojot, kā Kuldīgas satiksmes artērijā – Liepājas ielas braucamajā daļā – tika labotas aku vietas.

Neesmu dārzkopis, bet šīgada raža mājās priecē. Man tiešām patīk gatavot ēst, tāpēc priecājos, kādas dārza veltes ir dobēs.

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem pensiju sistēmā ieviest izmaiņas un samazināt darba ņēmēja iemaksas 2. pensiju līmenī. Mērķis – mazināt darba devēja nodokļu slogu.

Atgriežoties no divu nedēļu atvaļinājuma, ir sajūta, ka laiks bijis ļoti ilgs. Pie darba pierodam tik ļoti, ka pirmajās brīvdienās tā vien liekas: nedarot neko, darām ko nepareizu.

Bija tāds jociņš. Vīrs saka sievai: „Re, pandēmija beigusies, nu var pulcēties desmit cilvēku bez problēmām.” Sieva atbild: „Es nepazīstu desmit cilvēku, kuriem nebūtu problēmu.”