Latviski rakstītie pirmie vārdi

Kad pirms nedēļas pavīdēja ziņa par Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Igaunijas prezidenta Alara Karisa kopīgo velobraucienu, svinot 500. gadadienu pirmajai grāmatai latviešu un igauņu valodā, radās interese uzzināt ko vairāk par tik senu un svarīgu notikumu. Kā tīmekļvietnē Gramatai500.lv informē Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1525. gadā iespiesta pirmā grāmata latviski, un tas aizsācis latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā.

Abi prezidenti tikās Valmieras novada Ramatas pagasta bibliotēkā, kur, uzrunājot klātesošos, Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne sacīja: „Sagaidot pirmās grāmatas latviešu valodā 500. gadadienu, īpaši atzīmējam bibliotēku lomu. Tās ir nozīmīgas arī vietējās vēstures apzināšanā. Bibliotēka vieno cilvēkus ar zināšanām, mazas vietas – ar pasaules skatījumu. Tādējādi mēs katrs esam nozīmīgi ne tikai savā vietā, bet arī visā pasaulē.”

Savukārt Valmieras novada pašvaldības zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare izpētījusi un apkopojusi skopo, bet svarīgo informāciju, kas liecina, ka latviešu grāmatas dzimšana pirms pieciem gadsimtiem notikusi līdz ar reformācijas radīto pagriezienu Eiropā. Lutera mācības atbalstītāji Rīgā tolaik jau bija guvuši virsroku, un 1525. gadā uz Rīgu ceļoja pirmie iespieddarbi latviešu un igauņu valodā – Livonijai paredzētie luterāņu teksti. Ziņas par šo izdevumu turpmāko likteni ir skopas. Sūtījums līdz Rīgai nenonāca, jo Lībekā grāmatas arestēja katoļus atbalstošā pilsētas rāte. Lībekas domkungs Johans Brandess savā diārijā jeb dienasgrāmatā ierakstīja, ka mucas ar luterāņu grāmatām rāte konfiscējusi, tajās bijuši arī iespiesti teksti igauņu, latviešu un parastajā livoniešu valodā. Rāte gribējusi tirgus laukumā grāmatas sadedzināt.

Lai arī šīs grāmatas latviešu valodā līdz lasītājiem (klausītājiem) nenonāca un vēlāk nebija atrodamas tolaik jau nodibinātajā Rīgas pilsētas bibliotēkā (1524), vārda izplatību uguns neapturēja. Latviski rakstītais vārds bija piedzimis, auga un izplatījās visdažādākajos veidos, tas ļāva latviešiem identificēt sevi starp citām tautām un pamazām citu kultūru saimē iekļauties ar bagātīgu devumu.